Mežu izciršana. To par vienu no būtiskākajiem pandēmiju cēloņiem nosaukusi starptautiskā organizācija Pasaules Dabas fonds (World Wildlife Fund – WWF), gada sākumā publicējot ziņojumu par globālo mežu izciršanu pēdējo desmit gadu laikā. Kā nekā meži ir bioloģiskās daudzveidības patvērums, taču kā viens, tā otrs deg liesmās – gan pārnestā nozīmē, jo mežu pārveidošana un bioloģiskās daudzveidības sarukšana ir samilstoša problēma, gan tiešā – atceroties nesen piedzīvotos postošos mežu ugunsgrēkus dažādos kontinentos abpus planētai.

Izskaitļots, ka aizvadīto aptuveni desmit gadu laikā meži no Zemes virsas noslaucīti 43 miljonu hektāru platībā. Arī Latvijas mežu apsaimniekošanā pietrūkst īstermiņa ekonomisko ieguvumu līdzsvara ar paaudzēm pāri stāvošo dabas vajadzību apmierināšanu. Sevišķi kardinālu ainavas atkailināšanu piedzīvo Āzijas, Latīņamerikas un Āfrikas valstis. Domājot par riskiem, kas saistīti ar jaunu slimību rašanos, eksperti ar lielām bažām uzlūko tieši tropu reģionu mežus, kuros meža zeme tiek bezkaislīgi upurēta industriālās lauksaimniecības vajadzībām, norāda WWF eksperti. Tādēļ iepērkoties vērts papētīt preces izcelsmi un divreiz apsvērt tādu produktu iegādi, kas satur, piemēram, soju vai palmu eļļu no tāltālām zemēm, – iespējams, izejvielas iegūtas mežiem atņemtajās teritorijās.

Ieelpojot fitoncīdiem bagāto gaisu Latvijas mežos, derētu aizdomāties par to, ka Brazīlijā, Bolīvijā, Argentīnā, Madagaskarā, Borneo un Malaizijā meži tiek nežēlīgi likvidēti, tā neaptveramā ātrumā uz visiem laikiem izdzēšot daudzas Paradīzes dārzam līdzīgās ainavas. Tās aizstāj nogludināti monokultūru audzēšanai atbrīvoti lauki, kas atgādina Zemgales līdzenos un skatam grūti aptveramos industriālos rapša un kviešu laukus. Arī tajos dabas daudzveidība ir sprukās, nemaz nerunājot par piesārņojošu un toksisku vielu izmantošanu, kas ilgtermiņā nodara postu augsnei un ūdeņiem, kā arī piedraņķo gaisu un pārtiku, ietekmējot arī cilvēku, tostarp pašu lauksaimnieku, veselību un imunitāti.

Secināts, ka meža zemju pārveidošana, lauksaimniecības teritoriju paplašināšanās un pārtikas ražošanas industrializācija, kā arī apdraudētu savvaļas dzīvnieku tirdzniecība un patērēšana ir galveno vides faktoru vidū, kas veicina zoonotisko slimību rašanos. Tieši zoonozes jeb cilvēku, mājlopu un savvaļas dzīvnieku mijiedarbības rezultātā pēdējos 30 gados radusies un turpina veidoties liela daļa slimību, secinājuši WWF eksperti.

Tiek uzskatīts, ka jaunu slimību rašanās process paātrinās, turklāt pēdējo desmit gadu laikā varētu būt pat trīskāršojies tādu slimību uzliesmojumu skaits, kas pārceļo sugu barjeras. Zoonoze tiek uzskatīta par cēloni tādām slimībām kā trakumsērga, salmoneloze, cūku gripa, Ebolas vīruss, MERS un SARS koronavīrusi, tostarp arī Covid-19. Tas, iespējams, pie cilvēkiem sākotnēji varētu būt pārceļojis no sikspārņiem, kā to nesen minējusi arī Pasaules Veselības organizācija. Tāpat tiek pieļauts, ka vīruss izcēlies Ķīnas tradicionālajos tirgos, kur uz vietas pēc pircēju izvēles tiek nogalināti un sagatavoti dažādi mazāk un vairāk eksotiski dzīvnieki, tostarp piedāvājumā allaž bijusi arī sikspārņu gaļa.

Nesen, izmantojot mākslīgo intelektu, zinātnieki Liverpūles Universitātē mēģinājuši izkalkulēt, kā un kad varētu parādīties nākamais jaunais koronavīruss. Akadēmiskajā žurnālā "Nature Communications" publicētie rezultāti liecina, ka šī nebūt nav pēdējā pandēmija, ko piedzīvojam. Mākslīgais intelekts atklāja saikni starp 411 koronavīrusa celmiem, kas teorētiski spētu savā starpā rekombinēties, un 876 potenciālajām zīdītāju sugām. Starp tām: eži, truši, kamieļi. Pētījuma autori uzsver, ka pētījumā secinātais nav iemesls demonizēt dzīvniekus, bet liek domāt par lielāku piesardzību lauksaimniecībā (atceroties kažokzvēru fermu skandālus dažādās valstīs, kad tika nogalināts tūkstošiem ūdeļu, kuras no to kopējiem inficējušās ar Covid-19) un savvaļas dzīvnieku tirdzniecībā.

Pirms 8000 gadiem meži klājuši pusi no planētas sauszemes platības, mūsdienās – gandrīz divreiz mazāk, to platībām šokējoši mazinoties ekonomisko interešu vārdā tieši pēdējos gados un tajās vietās, kur dzīvo planētas visvairāk neaizsargātās kopienas un apdraudētākie savvaļas dzīvnieki. Brazīlijas Serrado reģions, kur mitinās 5% no pasaules dzīvnieku un augu sugām, ir tikai viens no daudziem šokējošiem piemēriem, kā daba tiek upurēta uz ekonomisko interešu altāra. Šajā reģionā plašas teritorijas tiek atbrīvotas liellopu un sojas audzēšanai, kā rezultātā kopš 2004. gada zaudēta vairāk nekā trešdaļa agrāk dzīvības pilnās meža platības.

Tādēļ dabas aizsardzības organizācijas nenogurstoši aicina mainīt globālos politiskos uzsvarus – lielāku uzmanību pievērst veselībai un dabai, nevis turpināt uzsvērt vienīgi ekonomisko izaugsmi un peļņu.

Turklāt mežizstrāde un lauksaimniecība rada apmēram ceturtdaļu no visām siltumnīcefekta gāzu emisijām pasaulē, tāpēc, ilgtspējīgāk apsaimniekojot mežus un pārejot uz ilgtspējīgākām pārtikas sistēmām, cilvēce var ievērojami samazināt savas emisijas.

Tā secina Pasaules Dabas fonda direktors Jānis Rozītis. Pēc viņa domām, dabas iznīcināšana kļuvusi par milzīgu risku mums visiem, jo faktori, kas nākotnē veicinās Covid-19 līdzīgu slimību parādīšanos, saistīti tieši ar cilvēka darbību – izmaiņām zemes izmantošanā un dabisko ekosistēmu pārveidošanu. Līdz ar to ir pamats bažām, ka riski saasināsies, norāda Rozītis.

"Ar šo veselības krīzi mums tiek dota iespēja mainīt attieksmi un savas attiecības ar dabu, lai mazinātu turpmāku pandēmiju rašanās risku. Ar dabas daudzveidības izzušanas apturēšanu un klimata krīzes risināšanu saistītie lēmumi, kurus šogad un tuvākajos gados pieņems valdība, uzņēmumi un sabiedrība kopumā, noteiks, vai un kā ilgtermiņā spēsim parūpēties par savu veselību un iztiku nākotnē. Šodien noteikti varam teikt, ka vides problēmjautājumi kļuvuši par sabiedrības labklājības stūrakmeņiem, pazudinot ģeogrāfiskās robežas," secina Rozītis.