Uz sākumu Sākums Kadru zvejošana dabā Pirmais bioreģions Latvijā un Baltijā Maluzvejniekiem pa pēdām Upe – juridiska persona Draudi planētas nākotnei Apzināties globālo identitāti Cilvēka un zvēra ceļu krustceles Cilvēku planēta kukaiņa acīm Darīt pašiem un kopā Pārbaudi savas zināšanas! Apēst pļavu Kas ir zemes māksla? Zaļās vārnas meklējumos Pļavas terapija īkšķa galā PET pudeles stāsts (Ne)cilvēka daba Lai mājdzīvnieks netop par draudu savvaļai Bitēm un cilvēkiem draudzīga lauksaimniecība Bezbiļetnieki Latvijas savvaļā Bioloģiskās pārtikas ceļvedis Piemēri, kas iedvesmo 168 kazas un siers Atbalstīt vietējos zemniekus Plastmasas kultūrslānis Ko atstāsim mantojumā bērniem? Lasi, iedvesmojies, balso! Atbildīgi arī dārzā Pastāsti un iedvesmo citus! Saules un zemes spēks uz tava galda Rūpnieciski ražotas kosmētikas plusi un mīnusi Dabas daudzveidībai pa pēdām Saikne starp dabu un cilvēku veselību Cilvēks. Dzīvnieks. Ainava. Atbildība un ilgtspējība kosmētikas maciņā Tērpties saskaņā ar sevi un dabu Bezatkritumu dzīvesveida pieci pamatprincipi Daba un kovidmīti 2020. gads dabas un cilvēka acīm Neapēst zemeslodi Vērtīga lasāmviela par cilvēka un dabas attiecībām Pandēmijas ietekme uz iešanu dabā 'Zero waste' kustības attīstība Lupatu verdzība Mazāk ir vairāk Stāsti bez derīguma termiņa Krīze nesākās vienā dienā Zaļo svešvārdu vārdnīca E-V Zaļo svešvārdu vārdnīca A-D
Sadarbībā ar Latvijas vides aizsardzības fondu
Planēta šķīvī: kā baudīt cilvēkiem, dabai un lauksaimniekiem draudzīgu svētku maltīti
Raksts: Raivis Bahšteins
Foto: F64
Mazuļi, vecāku mudināti, mēdz atvērt muti ēdiena uzņemšanai par tēti un mammu, un vectētiņu. Pieaugušajiem to vajadzētu darīt, piesaucot dabas daudzveidību, klimata sasilšanu, augsnes veselību, bites.

Apetīte: bauda individuāli, posts globāli

Banāli, bet nekas labāks par ieteikumu "ēst mazāk, bet kvalitatīvāk" nav izgudrots, taču – svarīgas ir nianses. "Kvalitatīvs" automātiski nenozīmē "dārgāks", un pavisam noteikti šis jēdziens nav sinonīms skaistākam iepakojumam. Ja cilvēkiem, atverot muti, automātiski nospiestos atbildīgas ēšanas poga, mēs dzīvotu pasaulē ar daudz gaišāku nākotni.

Mūsdienās pircēji, rūpējoties par ēšanu, ne tikai apgādā savu ķermeni ar uzturvielām, bet uztur arī globālo pārtikas sistēmu. Diemžēl tā ir kļuvusi piesārņojoša un necaurskatāma. Tāpēc šeit un tagad, kamēr pasaule vēl nav pavisam pazudusi cilvēces gremošanas traktā, vērts apdomāt veidus, kā, kalpojot vēderā sēdošajam ķēniņam, pēc iespējas saglabāt dabu.

Gatavojoties svētku maltītes sagādāšanai un notiesāšanai, vērts aizdomāties par individuālajām rūpēm par pasauli – gan lokāli, gan globāli. Lielākoties cilvēkus Radītājs apveltījis ar lielisku apetīti, un tā ir bauda un posts reizē. Ēšanai pievēršoties ļoti vienkāršoti, var skaitīt kalorijas un tērēt vannasistabas svaru bateriju. Bet, domājot plašāk, vajadzētu prātā uzzīmēt vienādojumu, kura rezultāts ir maltīte, taču aprēķinu veido dažādi naudas vērtībā visai grūti izsakāmi negatīvi faktori – no atmežotām platībām citos kontinentos līdz pesticīdu nāvīgajai ietekmei uz dabu pašu mājās un degvielas izmešiem, kas tiek izlaisti gaisā tāpēc vien, ka mūsdienu pārtikas produktu ceļš līdz tavam svētku (un ikdienas) galdam, sasodīts, bezjēdzīgi ved apkārt puspasaulei.

Nav universāla atslēgas vārda

Diemžēl nav viena atslēgas vārda, kas ēšanu uz burvju mājienu padarītu dabai draudzīgu. Mēdz uzskatīt, ka vegānisks uzturs ir dabai draudzīgāks. Jā, lielā mērā tā patiešām arī ir. Taču, piemēram, Latvijā audzēta liellopu gaļa no saimniecības, kur liellopi ganoties palīdz uzturēt pļavas augu daudzveidību, tomēr varētu būt dabai draudzīgāka izvēle par avokado, kas ceļojis šurp no tālās Dienvidamerikas. Savukārt kartupeļu čipsi vai ievārījums nebūs īpaši veselīga izvēle, pat neskatoties uz to, ka sastāvdaļas ir vegāniskas un bioloģiskas.

Pārtikas sistēma ir vislielākais drauds dabai, uzskata Elīna Pēkšēna, Pasaules Dabas fonda Pārtikas programmas speciāliste. Tajā pašā laikā pārtikas ražošana ir pilnībā atkarīga no veselīgām ekosistēmām un dabas daudzveidības. Viņa skaidro, ka globāli lauksaimniecība izmanto 70% saldūdens un rada gandrīz 30% no visām siltumnīcefekta gāzu emisijām. Eiropas Savienība vien ir atbildīga par mežu biotopu iznīcināšanu globālā mērogā, kas tiek īstenota citos pasaules reģionos tādu importa preču ražošanai kā soja (lopbarībai), palmu eļļa, kafija un kakao. Kā nekā šodien būtu grūti atrast saldumus, kuros nav palmu eļļas.

Tik lēti, ka grēks ne/pirkt

Foto: F64
Aizkustinoši akurāti sarūtots lielveikala cūkgaļas cepetis, kam līdzi ripo cepeškrāsnī maķenīt pārsauļojušies kaimiņzemju kartupeļi. Bet tas ir tikai sākums tradicionālām svētku vakariņām. Šķīvi atdzesēt spēs tikai vēsa rasola komprese, kam sastāvs dažādu pārtikas piedevu uzlabotāju dēļ vēl raibāks, nekā varētu domāt pēc nosaukuma. Un kur gan gadumijā bez mandarīniem – tie ir tik lēti, ka grēks nepirkt. Un daudz! Lūk, tieši šādu svētku galdu labāk atstāt pagātnē. Kas te ir nepareizi?

Sāksim ar karstāko objektu – cepeti. "Anonīms" importa cūkgaļas cepetis diemžēl nesola ievērotus augstākos dzīvnieku labturības, vides un ēdāja veselības uzturēšanas standartus. Šādi dzīvnieki tiek baroti ar ĢMO barību, saņem hormonus saturošus preparātus un profilaktiski arī antibiotikas. Nekas no tā nav minēts uz iepakojuma, jo to neprasa konvencionālajai lauksaimniecībai labvēlīgie pārtikas ražošanas noteikumi. Vai gan pēc loģikas nevajadzētu būt tā, ka īpaši jāmarķē būtu tieši tā pārtika, kas dara pāri dabai un cilvēku veselībai?

Tādēļ cepeša gabala medībās priekšroku vajadzētu dot pašmāju bioloģiski audzētai cūkgaļai, ja gaļu vajag par katru cenu. Ja ne, tad var skatīties augu valsts olbaltumvielu virzienā – un ne tikai uz pelēko zirņu paciņām (re, cik gudri bijuši mūsu senči!), jo tagad arī Latvijā ražo zirņu un pupu miltus, turklāt biosertificētus. Vegāniskais uzturs no dabai draudzīgi audzētām izejvielām laužas iekšā pasaules pārtikas tirgū neatkarīgi no tā, vai pupu milti šajos Ziemassvētkos liek vai neliek sariesties siekalu kamolam. Tā noteikti ir nākotnes pārtika, un no šiem miltiem var pagatavot burgerus un ko tik vēl ne, tāpēc ir vērts mest aizspriedumus pie malas.

Nodibināt ilgtspējīgu draudzību ar zemnieku

Nākamais – importa kartupeļi. Kartupeļu audzēšanā parasti tiek izmantoti pesticīdi, lai kartupeļu vagas atbrīvotu no nezālēm un ierobežotu kartupeļu lakstu puvi. Agronomi mēdz apgalvot, ka kartupeļus bez pesticīdiem nemaz neesot iespējams izaudzēt. Tas nozīmē, ka šāds kartupelis nav planētai draudzīgs pirkums, un pat cepeškrāsns nespēj atjaunot tā reputāciju. Alternatīva – meklēt, pirmkārt, biosertificētus un, otrkārt, pašmāju kartupeļus. Ja to nav piemājas lielveikalā, met kaunu pie malas, pameklē internetā un nodibini ilgtspējīgu draudzību ar kādu no vairāk nekā četriem tūkstošiem bioloģisko zemnieku saimniecību! Labs piemērs ir Tiešās pirkšanas kustība, kurai pievienojušies vairāki simti ģimeņu visā Latvijā, kas reizi nedēļā saņem bioloģisko saimniecību produkciju bez starpnieka (veikala) uzcenojuma.

Nākamais – mandarīni. Iegādāties lētos citrusaugļus nozīmē atbalstīt videi nedraudzīgu augļkopības praksi Eiropas dienvidu galā. Varbūt šāds pirkums uzreiz neietekmē cilvēkus un dabu Tukumā vai Alūksnē, bet, ziniet, Spānija neatrodas citā izplatījumā. Savukārt desas salāti jeb rasols noteikti nav nekas vēderam draudzīgs. Un arī planētai ne, ja vien visas sastāvdaļas nav audzētas, nepiesārņojot augsni un pašu produktu, ko apliecina vienīgi biosertifikāts.

Atbildība arī pret lauksaimniekiem

Lai rosinātu ēdāja vai gatavotāja domāšanas maiņu atbildīgākas ēšanas virzienā, vērts ielūkoties Pasaules Dabas fonda informatīvajā platformā par planētai draudzīgu uzturu.Tā sniedz dažādām valstīm, tostarp Latvijai, pielāgotus risinājumus pretim veselīga un ilgtspējīga uztura paradumiem.

Kā zināms, tieši lauksaimniecība un pārtikas ražošana ir viens no lielākajiem, ja ne pats lielākais drauds dabas daudzveidībai un videi. Arī Latvijā, kur līgojas rapša un kviešu druvas, briedinot eksportam paredzētu preci. Tās ražošanā izmanto ne mazumu dabai, apkaimē dzīvojošajiem, ēdājiem un pašiem lauksaimniekiem nedraudzīgu vielu – no sintētiskajiem minerālmēsliem, kas ieskalojas ūdeņos un pamazām nomērdē pat jūru, līdz ķīmiskajiem pesticīdiem un augšanas regulatoriem, kas garantē pēc iespējas lielāku ražu. Šo vielu kokteilis nonāk gaisā, ūdeņos un... mūsu organismos.

Cieš arī paši lauksaimnieki, kuri ir vistiešākajā kontaktā ar ķimikālijām. Taču šajā gadījumā velns patiešām slēpjas detaļās – uzņemot kaitīgās vielas mazās devās, organisms reaģē pēc laika, iespējams, tikai pēc gadu desmitiem, vai atspēlējas nākamajās paaudzēs – sak, kāpēc neēdi atbildīgi, vectētiņ?

Ieviešot Pasaules Dabas fonda piedāvātos uztura principus, cilvēce varētu samazināt siltumnīcas efekta gāzu emisijas par 30%, savvaļas dzīvnieku izmiršanu līdz pat 46%, un tas atstātu ietekmi arī uz cilvēku veselību, novēršot priekšlaicīgas nāves gadījumus līdz pat 20%. Tātad – lielākas izredzes sagaidīt nākamo gadu! Gan dabai, gan ēdājiem.

Uz pusi labāka dzīve. Vai ar to pietiek?

Lai mazinātu lauksaimniecības vai, precīzāk izsakoties, ēšanas ietekmi, šogad Eiropas Komisija nāca klājā ar stratēģiju "No lauka līdz galdam". Kā liecina stratēģijas nosaukums, tajā runāts par pārtikas sistēmas vienkāršošanu un piegādes ķēžu saīsināšanu. Cita starpā stratēģija pieprasa par 50% samazināt pesticīdu un antibiotiku lietošanu lauksaimniecībā, bet par 20% jāsarūk minerālmēslu apjomam. Tas nozīmē, ka mazāk šo vielu būs arī dabā un pusdienu šķīvjos. Nav brīnums, ka lauksaimnieki skaļi protestē, jo ierastā pārtikas ražošanas sistēma ir ļoti atkarīga no ķīmijas un lauksaimniecība kļuvusi par sinonīmu ātrākai vai lēnākai dabas iznīcināšanai visā pasaulē. Kamēr Zemgalē minerālmēslu un pesticīdu katedrāles zvana trauksmes zvanus par izskanējušajiem draudiem mainīt sistēmu, tikmēr katram, kas apveltīts ar muti, ir tiesības izvēlēties, ko tajā likt.

Katrs eiro, kas iztērēts par ēdienu, ir kā balsojums par to, kādu pārtikas ražošanas veidu atbalstīt.

Vēl viens nozīmīgs stratēģijas "No lauka līdz galdam" mērķis ir palielināt bioloģiski sertificētās lauksaimniecības zemes platības līdz 25% (Latvijā – 12% pašlaik). Bio zemnieki ķīmiskās indes un sintētisko mēslojumu neizmanto un tiek stingri kontrolēti pēc vienotas sistēmas visā Eiropas Savienībā. Dažbrīd izskan tādi jēdzieni kā agroekoloģija un reģeneratīvā lauksaimniecība, taču pagaidām vienīgi bioloģiskā lauksaimniecība ir starptautiskos normatīvos nostiprināts veids, kas garantē sevišķi saudzīgu attieksmi pret vidi un cilvēku visā pārtikas ražošanas procesā no augsnes līdz šķīvim.

Svētku noskaņa atkritumu poligonā?

Pārtikas izcelsmes atkritumu radīto ietekmi pastiprina arī mūsu svētku ieradumi – kopējais sadzīves atkritumu daudzums svētku laikā palielinās par vismaz 25%, bet arī ikdienā mēs vieglu roku izmetam vidēji trešo daļu pārtikas.
Skaitļi ir biedējoši, tomēr tas nenozīmē, ka mēs nevarētu klāt svētku galdu atbildīgi, mazinot savu ietekmi uz vidi. Galvenais ir pēc iespējas vairāk izzināt un izprast ēdiena saistību ar dzīvo dabu .
Elīna Pēkšēna
Arī stratēģijā "No lauka līdz galdam" ir runāts par nepieciešamību novērst pārtikas izšķērdēšanu, kas ir steidzams un ne ar ko citu neaizvietojams solis ceļā uz ilgtspējīgāku planētu.

Cilvēki nereti ēd ar acīm, un to pastiprina lielveikalu triki, kas nemanot liek iepirkumu ratiņos ripot produktiem, kas nekad tā arī netiks apēsti. Ir kāds knifs – kvalitatīva pārtika parasti ir arī garšīgāka, tāpēc samazinās risks, ka iegādātie produkti pārvērtīsies par atkritumiem. Te var mācīties no bioloģiskajiem zemniekiem, kuriem saimniecībā jāievēro vielu aprites cikls. Ja produkts nav apēsts uzreiz, to var sasaldēt. Var dalīties. Var atdot kaķim. Ja ir sava māja ar pagalmu, ir vērts ieviest dažas vistas, kas lieliski tiek galā ar jebkādiem ēdiena atlikumiem, dodot iespēju mājsaimniecībā pārtikas atkritumus samazināt līdz nullei.

Klājot dabai draudzīgāku svētku galdu...

Pa spēkam katram – Pasaules Dabas fonda Pārtikas programmas speciālistes Elīnas Pēkšēnas praktiskie ieteikumi:
• Iepērcies veikalā, izmantojot sarakstu, un iegādājies produktus konkrētu ēdienu pagatavošanai.

• Izvēlies bioloģiski audzētu pārtiku.

• Izvēlies vietējā ražojuma pārtiku, turklāt atbilstoši sezonai.

• Izvēlies vairāk dārzeņu un augļu.

• Izvēlies produktus bez palmu eļļas.

• Izvēlies "Fairtrade" kafiju, kakao, šokolādi.

• Gatavojot ēdienu, pārsedz pannu un katlu ar vāku, tādējādi samazinot enerģiju, ko patērē plīts.

• Neizmet pārtiku! Sasaldē neapēsto un neaizmirsti apēst vēlāk.

Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.