Planētai draudzīgs uzturs:
kas slēpjas aiz nosaukuma 'bioloģiskā pārtika'
Raksts: Raivis Bahšteins
Foto: Matīss Markovskis
Kāpēc produkcija no sertificētām bioloģiskajām saimniecībām ir tīrāka, veselībai drošāka un dabai draudzīgāka? Ko par bioloģisko pārtiku vajadzētu zināt katram pircējam?
Daudzi ekomarķējumu uz pārtikas produktu iepakojuma sāk meklēt pēc tam, kad ģimenē ienāk bērni. Tomēr daļēju vai pilnīgu pārorientēšanos uz bioloģisko pārtiku ir vērts apsvērt ikvienam, kas vēlas ēst veselīgāk un vienlaikus atstāt mazāku ietekmi uz dabu. Var sākt ar mazumiņu – katrā iepirkšanās reizē izvēloties vismaz vienu ekoproduktu, piemēram, pienu vai graudaugu pārslas.

Aizsargāt vidi, klimatu un sabiedrības veselību, uzturēt augsnes auglību, sekmēt bioloģisko daudzveidību, augsti dzīvnieku labturības standarti, īsas pārtikas izplatīšanas ķēdes ar uzsvaru uz vietējo pārtiku. Tie ir tikai daži no bioloģiskās lauksaimniecības ražotāju un pircēju mērķiem, liekot augsnē sēklu vai stiepjot roku pēc produkta veikala plauktā.

Ko neizmanto un kas ir aizliegts bioloģiskajā lauksaimniecībā?

Pirmkārt, bioloģiskie lauksaimnieki neizmanto ķīmiskos lauksaimniecības pesticīdus. Var diskutēt par globāli un arī Latvijā plaši lietoto pesticīdu ietekmi uz pārtiku (Latvijā, pēc "Eurostat" datiem, ir otrs straujākais pesticīdu pārdošanas pieaugums Eiropas Savienībā), taču bioloģiskās lauksaimniecības gadījumā diskusijas ir liekas – sintētiskie pesticīdi netiek lietoti vispār. Pašlaik vienīgi bioloģiskais lauksaimnieks ir atbildīgs par to, lai produkcijā nenonāktu pesticīdi no kaimiņu laukiem, kur izmanto pesticīdus. Tāpat bioloģiskās ražošanas noteikumi prasa, lai vismaz trīs kilometru attālumā no bišu dravas nebūtu rapša vai citu lauksaimniecības kultūru lauku, kuru audzēšanā izmanto pesticīdus.

Bioloģiskās pārtikas ražošanā ir stingri ierobežota antibiotiku lietošana dzīvniekiem, aizliegts tās izmantot profilaktiski. Audzējot dzīvniekus, netiek pielietoti arī hormonu preparāti, kā arī nav pieļaujama ĢMO izmantošana ne pārtikā, ne dzīvnieku barībā. Vides piesārņojuma kontekstā būtiski ir arī tas, ka aizliegta ir sintētisko minerālmēslu lietošana.

Pilna cikla saimniekošana ar rūpēm par dabisku augsnes auglību

Bioloģiskās saimniecības tiecas uz pašpietiekamību, jo izmanto maksimāli daudz iekšējo resursu. Saskaņā ar bioloģiskās lauksaimniecības principiem lopkopībai ir jābūt saistītai ar zemi, videi nedraudzīgā bezzemes lopkopība ir aizliegta.

Kā zināms, intensīvā gaļas lopkopība rada ievērojamas oglekļa emisijas, taču dzīvnieku audzēšana bioloģiski ir videi un klimatam daudz draudzīgāka. Bioloģiskajās saimniecībās dzīvnieki ganās plašos laukos zem klajas debess. Vienlaikus dzīvnieku radītais dabiskais mēslojums nodrošina pilna cikla lauksaimniecību, kā rezultātā zūd nepieciešamība izmantot sintētiskos minerālmēslus, kas ir viena no visvairāk piesārņojošām industrijām pasaulē.

Bioloģiskās pārtikas ceļš pie pircēja sākas veselīgā augsnē. Augsnes auglību bioloģiskie zemnieki palielina bez slāpekļa un citiem minerālmēsliem, toties izmanto dabai draudzīgas metodes – augu seku, zaļmēslojuma augus, kompostu. Augsnes ielabošanai atļauts lietot arī augsnei draudzīgos mikroorganismu preparātus un Latvijā maz izplatītos biodinamiskos preparātus.
Bioloģiskā lauksaimnieka arsenālā nav nevienas ķīmiskās indes, lai apkarotu nezāles, kaitēkļus un slimības. Pieeja ir pavisam cita. Piemēram, ar nezālēm tiek galā, izmantojot augu seku un dažādus kultivēšanas paņēmienus. Kaitēkļus apkaro, mācoties no dabiskās vides, – izmantojot kaitēkļu dabiskos ienaidniekus, kā arī sējot augus, kas dabiski izdala kaitīgajiem organismiem netīkamas vielas. Ja kultūraugus neizdodas pasargāt šādā veidā, drīkst izmantot kādu no salīdzinoši nedaudzajiem bioloģiskajā lauksaimniecībā atļautajiem augu aizsardzības līdzekļiem, kas veidoti no dabas vielām.
Kā zemnieki tiek galā ar nezālēm, kaitēkļiem un slimībām?
Lai saņemtu sertifikātu, saimniecībai, kas apņēmusies turpmāk strādāt dabai draudzīgi, vispirms divus gadus kontroles institūciju uzraudzībā jāstrādā, ievērojot visas bioloģiskās lauksaimniecības prasības. Vienlaikus saimniekiem jāiegūst arī atbilstoša izglītība, klātienē vai tiešsaistē apmeklējot speciālu mācību kursu par bioloģisko lauksaimniecību. Ja viss ir darīts pareizi, šim periodam noslēdzoties, saimniecība iegūst bioloģisko sertifikātu un tikai pēc tam saražoto produkciju drīkst marķēt un saukt par bioloģisku. Vienots marķējums bioloģiskajai pārtikai – zaļā ekolapiņa – Eiropas Savienībā rotā miljoniem pārtikas produktu kopš 2011. gada. Šis marķējums ne tikai garantē produktu atbilstību bioloģiskās lauksaimniecības stingrajām un Eiropas Savienībā vienotajām prasībām, kas nosaka bioloģiskās pārtikas augstos standartus, bet arī palīdz pircējiem orientēties piedāvājumā, signalizējot par veselībai un videi draudzīgāko izvēli.
Kā iegūst bioloģisko sertifikātu?
Ne tikai zemniekiem, bet arī pārstrādes uzņēmumiem jāveic sertifikācija un jāievēro īpaši principi. Piemēram, lai maizi vai ievārījumu varētu marķēt un pārdot kā bioloģiski sertificētu, 95% izmantoto sastāvdaļu jābūt bioloģiski sertificētiem, jānodrošina saudzīgs pārstrādes process, nedrīkst izmantot nevajadzīgas pārtikas piedevas un palīglīdzekļus, kā arī jaunajā regulējumā, kas stāsies spēkā 2022. gada, būs jauna prasība – bioloģiskajā pārtikā nedrīkst izmantot modernās pārtikas inženierijas nanomateriālus, kas var nevēlami ietekmēt veselību.

Latvijā biosertifikātus piešķir un kontroli nodrošina divas institūcijas – SIA "Vides kvalitāte" (kods uz bio marķējuma LV-BIO-01) un SIA "Sertifikācijas un testēšanas centrs" (kods LV-BIO-02). Izlases veidā tiek veiktas analīzes, visās saimniecībās notiek ikgadējas pārbaudes, kā arī tiek veiktas īpašas ārpuskārtas pārbaudes. Ja tiek atklāti pārkāpumi, sankcijas ir bargas – lauksaimniekam jāatmaksā saņemtās subsīdijas un tiek anulēts bioloģiskais sertifikāts. Bioloģiski sertificētos uzņēmumus pārbauda arī Valsts augu aizsardzības dienests, Pārtikas un veterinārais dienests, darbību izvērtē Lauku atbalsta dienests.
Un kā notiek kontrole?

Ir vai nav bioloģisks: kā man pārliecināties?

- Par bioloģiskiem un ekoloģiskiem drīkst dēvēt tikai tādus produktus, kam ir bioloģiskās lauksaimniecības marķējums – zaļā ekolapiņa, meklē to uz iepakojuma.

- Ja marķējuma nav, bet tirgotājs apgalvo, ka produkts ir bioloģisks, lūdz uzrādīt ražotāja bioloģiskās lauksaimniecības sertifikātu. To pieprasīt ir katra pircēja tiesības. Neuzķeries uz apgalvojumiem, ka bioloģiska ir visa Latvijā ražotā pārtika!
- Šaubu gadījumā ielūkojies Pārtikas un veterinārā dienesta reģistrā, kur apkopoti dati par visiem Latvijā reģistrētajiem bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmumiem, – "ej.uz/biologiskie-uznemumi". Bio sertifikātus meklē kontroles institūcijās – "ej.uz/videskvalitate" (Vides kvalitāte) un "ej.uz/bioSTC" (Sertifikācijas un testēšanas centrs).

- Ja uz iepakojuma ir preču zīme "Latvijas ekoprodukts", tas papildus garantē, ka produkts audzēts un ražots Latvijā. Šis ir brīvprātīgs marķējums, kas lietojams tikai kopā ar ES zaļo ekolapiņu, un to piešķir Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija.

Bio = eko = "organic"

Bioloģiska un ekoloģiska pārtika ir viens un tas pats! Tomēr šos vārdus nedrīkst lietot neatbilstoši. Noteikumi aizliedz izmantot terminus "bioloģisks", "ekoloģisks" un to saīsinājumus (bio, eko), tāpat anglisko "organic", ja uzņēmums neražo produkciju saskaņā ar bioloģiskās lauksaimniecības normatīvajiem aktiem un nav saņēmis to apliecinošu sertifikātu. Tādējādi tirgus tiek sargāts no viltvāržiem.

Ko es varu darīt, lai Latvijā būtu vairāk videi un veselībai draudzīgas pārtikas?

- Pieprasi, lai tavā ikdienas veikalā būtu vairāk bioloģisko produktu.
- Saīsini pārtikas ceļu līdz ģimenes galdam, sezonālos produktus iegādājoties tieši no bioloģiskajām saimniecībām.
- Skaidro bērniem, ar ko atšķiras bioloģiskā un konvencionālā pārtika.
- Pastāsti draugiem, kāpēc ir svarīgi izvēlēties bioloģisko pārtiku.
- Uzrunā savu pašvaldību, lai ēdināšanai izglītības un sociālajās iestādēs iepirktu vairāk bioloģiskās pārtikas.
- Nestāvi malā – seko līdzi lauksaimniecības politikai Latvijā, iesaisties un izsaki viedokli, līdzdarbojies nevalstiskajās organizācijās.
- Ierīko dārzu un izaudzē pats savu pārtiku saskaņā ar bioloģiskās lauksaimniecības pamatprincipiem.