Sadarbībā ar Latvijas vides aizsardzības fondu
Tāda jezga ap bitēm?
Pieci iemesli, kāpēc apputeksnētāji ir mana paraksta vērti
Raksts: Raivis Bahšteins
Foto: Imago/Scanpix/LETA
Miljons Eiropas pilsoņu parakstu. Tik daudz atbalstītāju nepieciešams Eiropas pilsoņu iniciatīvai "Glābiet bites un lauksaimniekus", lai sabiedrība varētu pilntiesīgi aicināt Eiropas Komisiju mainīt pašreizējo pesticīdu regulējumu un lauksaimniecība atkal kļūtu bitēm un cilvēkiem draudzīga.
Pesticīdi ir globāla sērga, un arī Latvijā gadu no gada lauksaimnieki šīs bīstamās toksiskās vielas izmanto arvien lielākos apjomos.

Pesticīdu ražotāji un no tiem atkarīgie lauksaimnieki, viņu sabiedrotie Eiropas Parlamentā, nacionālajās valdībās un nozares ministrijās un to pakļautības iestādēs visā Eiropā un arī Latvijā cenšas ietekmēt sabiedrisko domu un aktīvi apstrīdēt vajadzību samazināt pesticīdu lietošanu. Neskatoties uz to, aptuveni 600 tūkstošu Eiropas iedzīvotāju jau ir atdevuši savu balsi par bitēm un vienlaikus arī par drošu pārtiku. Mūsu valstī līdz šim parakstījušies vairāk nekā 6000 cilvēku, padarot Latviju par septīto valsti Eiropā, kurai izdevies savākt kampaņas ietvaros noteikto minimālo parakstu skaitu. Taču virzība uz Eiropas kopīgo mērķi – miljonu parakstu – turpinās, tāpēc arī katra turpmākā balss no Latvijas tiks uzskaitīta un ir vērtīga. Parakstīties ikviens aicināts ŠEIT.

Mūsu valstī starptautisko kampaņu atbalsta Pasaules Dabas fonds, Latvijas Dabas fonds, Ekodizaina kompetences centrs, Latvijas Biškopības biedrība un Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija.
1. iemesls

Laukos kļūst mazāk lidojošo, kurkstošo, rāpojošo, čiepstošo

Ilze Mežniece
Ilze Mežniece, Latvijas Permakultūras biedrības valdes locekle: "Aicinu parakstīt iniciatīvu "Glābiet bites un lauksaimniekus", jo, dzīvojot laukos, redzu, kā vide gadu no gada mainās manā acu priekšā. Pārmaiņas notiek uz slikto pusi – kļūst mazāk visu lidojošo, kurkstošo, rāpojošo, čiepstošo radību. Tas rada baiļu sajūtu par to, uz kurieni virzās Latvijas lauksaimniecības politika un cik ilgi mēs paši šādā vidē vēl spēsim dzīvot.
Vai mūsu bērniem vairs būs vieta uz šīs zemes, ja tagad nespēsim nosargāt bites un pārējo dabu?
Protams, nav garantēts, ka viens paraksts kaut ko izmainīs. Bet mēs parakstāmies vienā vietā, uzsitam ar kāju uz grīdas otrā vietā, trešajā vietā skaidrojam, runājam un meklējam kompromisus. Vienmēr pastāvot uz to, ka pesticīdi un cilvēki, pesticīdi un bites, pesticīdi un suņi, pesticīdi un vardes, pesticīdi un stārķi nevar pastāvēt vienuviet. Tad mums visiem kopā izdosies mainīt likumdošanu gan Latvijā, gan Eiropas mērogā tā, lai bioloģiskā lauksaimniecība būtu galvenā zemes apstrādes metode laikā, kad mūsu bērni būs izauguši."
2. iemesls

Arī tauriņi ielido "sarkanajā sarakstā"

Ieva Pauniņa
Ieva Pauniņa, jauniešu organizētās kampaņas "Iestājies par bitēm" pārstāve: "Esmu Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes trešā kursa studente un Latvijas Entomoloģijas biedrības biedre. Pēdējo piecu gadu laikā pētu kukaiņus, sevišķu uzmanību pievēršot dienas tauriņiem Rhopalocera. Pēdējo gadu monitoringa rezultāti liecina, ka apputeksnētāju daudzveidība samazinās, izzūdot to dabiskajām dzīvotnēm – zālājiem. Daudzām bišu un tauriņu sugām piemērots aizsardzības statuss, iekļaujot tās Eiropas tauriņu "sarkanajā sarakstā".
Mūsdienu lauksaimniecības modernizācijas process ir ietekmējis biotopu kvalitāti un sugu daudzveidību. Vislielāko kaitējumu nodara pesticīdi.
Insekticīdi paredzēti, lai iznīcinātu kukaiņus. Šie sintētiskie savienojumi iedarbojas uz kukaiņa nervu sistēmu, tie zaudē orientēšanās spēju un mirst. Apputeksnētājiem kaitīgo sintētisko pesticīdu ierobežošanas process Eiropas Savienībā ir lēns, jo trūkst pētījumu. Tāpēc, lai to pasteidzinātu, aicinu parakstīt petīciju "Glābiet bites un lauksaimniekus", tā kopīgiem spēkiem veicinot pakāpenisku sintētisko pesticīdu lietošanas pārtraukšanu."
3. iemesls

Bez apputeksnētājiem samazinās kultūraugu raža

Armandrs Krauze, foto: LETA
Armands Krauze, Latvijas Biškopības biedrības valdes priekšsēdētājs: "To, ka pesticīdi ir indes, kas noindē augus, kukaiņus, gliemežus un pat zīdītājus, zina visi. Diemžēl līdz šim nav radīti pietiekami efektīvi selektīvi pesticīdi, kas noindētu tikai kaitēkļus un atstātu dzīvas mārītes, ziedu mušas, tauriņus un citus kukaiņus. Pašlaik izmantojamie pesticīdi nešķirojot noindē arī bites un pārējos apputeksnētājus, izjaucot līdzsvaru dabā. Abinieki un putni paliek bez barības, pazūd vardes un putni, un ik gadu mēs dzirdam, ka vairs nav atrodams kāds Sarkanajā grāmatā ierakstīts dzīvnieks. Ja iztrūkst kukaiņu apputeksnētāju, augi netiek apputeksnēti, neattīstās sēklas. Līdz ar to samazinās kultūraugu raža, bet dabā pirmās pazūd retās augu sugas.
Pesticīdi nonāk arī mūsu pārtikā – maizē, dārzeņos, augļos. Galu galā no pesticīdu izmantošanas cieš pats lietotājs un, protams, visa sabiedrība kopumā.
Ņemot vērā pesticīdu iedarbību, nav zināms, vai tie ilgtermiņā neizraisīs onkoloģisku saslimšanu vai kādu citu kaiti. Tādēļ tik ļoti svarīgi ir izglābt bites un pašiem sevi, parakstot iniciatīvu "Glābiet bites un lauksaimniekus"."
4. iemesls

Nepieciešama tāda lauksaimniecība, kuras mugurkauls nav pesticīdi

Andrejs Briedis, Latvijas Dabas fonda padomes priekšsēdētājs: "Tā kā "Glābiet bites un lauksaimniekus" ir Eiropas mēroga iniciatīva, neviens vairs nevar aizbildināties ar to, ka, atsakoties no pesticīdiem, nodarīsim pāri Latvijas lauksaimnieku konkurētspējai. Pašreizējā politika labi rāda, ka šo lietu nevaram atrisināt nacionālā līmenī, tāpēc iniciatīvas parakstīšana ir ļoti laba iespēja panākt rezultātu visiem kopā kā Eiropas Savienībai. Esmu dzirdējis daudz un dažādus scenārijus, kā turpināsim zaudēt dabas daudzveidību, ja tiks turpināta esošā lauksaimniecības prakse. Ja vēlamies ne tikai pabarot pasauli, bet parūpēties arī par dabas daudzveidību, tad ir jāmaina sistēma – vajadzīga tāda lauksaimniecība, kuras mugurkauls nav pesticīdi.

Andrejs Briedis
Neviens pētījums neparāda, ka dabas daudzveidību varētu saglabāt un atjaunot, izmantojot pesticīdus. Turklāt ir pietiekami daudz pētījumu, tostarp ANO ziņojums, kas parāda – badā bez pesticīdu lietošanas nenomirsim.
Ir kāds pētījums par to, kā audzēt rapsi pēc divām stratēģijām – ražas pasargāšanai izmantojot pesticīdus vai stimulējot apputeksnētāju daudzveidību. Faktiski no zemnieka pozīcijām ekonomiski izdevīgāk jeb lielāks atlikums kabatā ir tad, ja zemnieks rūpējas par apputeksnētājiem. Piemēram, izmantojot herbicīdus, pazūd nezāles, bet līdz ar tām arī barības bāze apputeksnētājiem, un zemnieks zaudē ieguvumus, ko tie sniedz. Tieši šāda veida pētījumi būtu jāfinansē Zemkopības ministrijai un Valsts augu aizsardzības dienestam, ja pesticīdu samazināšanu patiešām vēlamies Latvijā uztvert nopietni."
5. iemesls

Likums nepietiekami aizsargā dabu un citus lauksaimniekus

Jana Simanovska, foto: LETA
Jana Simanovska, biedrības "Ekodizaina kompetences centrs" vadītāja: "Pirms gada populārs kļuva video, kur biškopis ar asarām acīs noskatījās, kā gaišā dienas laikā miglo lauku, kur lido viņa bites. Valsts iestādes atzina, ka bites ir cietušas, bet pārkāpuma nebija, jo fungicīdus – tostarp pretsēnīšu līdzekli, ko smidzināja, – drīkst miglot arī ziedošā pļavā. Šis ir viens no uzskatāmiem piemēriem, kas liecina, ka pašlaik likums nepietiekami aizsargā dabu un citus lauksaimniekus no pesticīdu kaitīgās ietekmes.
Pesticīdu atliekvielas piesārņo medu un ziedputekšņus, bet par pesticīdu ietekmi Latvijā zināms maz, jo valsts neveic rūpīgu vides monitoringu, bet mierīgi noskatās aizvien lielākā pesticīdu patēriņa pieaugumā.
Skaidrs, ka Latvijai vienai pašai būs grūti panākt izmaiņas, jo mūs saista Eiropas kopīgais tirgus, tāpēc ir svarīgi, ka šī ir visas Eiropas kopīga iniciatīva."

Kādi ir kampaņas "Glābiet bites un lauksaimniekus" galvenie mērķi?

Ardievas sintētiskajiem pesticīdiem
Līdz 2030. gadam Eiropas Savienības lauksaimniecībā sintētisko pesticīdu lietošana pakāpeniski jāsamazina par 80 procentiem, savukārt līdz 2035. gadam lauksaimniecības nozarei pavisam jāatbrīvojas no šīs kaitīgās atkarības, pilnībā atsakoties no sintētisko pesticīdu izmantošanas. Bioloģiskās lauksaimniecības izaugsme skaidri parāda – ir alternatīvi veidi, kā parūpēties par ražu, nenonākot pretrunā ar vidi un sabiedrības veselību.
Bioloģiskās daudzveidības "restarts"
Jāatjauno dabiskās dzīvotnes, atveseļotajām lauksaimniecības zemes platībām kļūstot par daļu no bioloģiskās daudzveidības atgūšanās procesa.
Jāatbalsta zemnieki – pārejas procesā uz dabai draudzīgu lauksaimniecību
Jāatbalsta lauksaimnieki pārejā no piesārņojošām uz agroekoloģiskām praksēm. Jāveicina mazu, daudzveidīgu un patiesi ilgtspējīgu saimniecību pastāvēšana, jāpaplašina bioloģiskā lauksaimniecība, kā arī jāvelta finansējums pētījumiem par lauksaimniecības attīstību bez pesticīdiem un ĢMO.
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.