Jauni pētījumi par pārtikas ietekmi uz cilvēku
Tuvāk dabai – tuvāk veselībai.
Teksts: Raivis Bahšteins
Foto: "Shutterstock"
Poļu zinātnieki, veicot izmēģinājumus ar krūmmelleņu ekstraktu un vēža šūnām, secinājuši, ka lielākas aizsargspējas piemīt bioloģiski audzētām ogām. Savukārt Francijā veikts nozīmīgs pētījums par pārtikas ietekmi uz onkoloģiskajām saslimšanām, kurā iesaistījās gandrīz 70 tūkstoši cilvēku.
Kā zināms, dominējošais pārtikas ražošanas modelis nav dzīvotspējīgs ilgtermiņā – tas noplicina dabas daudzveidību un veicina klimata sasilšanu, tāpēc augošais pieprasījums pēc pārtikas būtu jāapmierina ekoloģiski ilgtspējīgā veidā. Taču ir vēl kāds cits aspekts – viens no galvenajiem bioloģiskās pārtikas patēriņa dzinuļiem ir labvēlīgā ietekme uz cilvēka veselību. Iespējams, publiskajā telpā pārāk reti izskan pārliecinoši pierādījumi par konvencionāli un bioloģiski iegūtu pārtikas produktu atšķirībām. Taču arvien jauni pētījumi šos baltos plankumus aizpilda.
Polijā pēta augu aktīvās vielas
Poļu zinātnieci Evu Rembjalkovsku konferenču zālē nevar nepamanīt viņas spilgti sarkanās žaketes dēļ. Viņa ir Varšavas Dzīvības zinātņu universitātes Funkcionālās un bioloģiskās pārtikas departamenta vadītāja. Eva Rembjalkovska stāta, ka pētnieku redzeslokā ir vēža šūnu progresēšanas novēršana, iekļaujot augu savienojumus tradicionālajā pretvēža ārstēšanā.

Zarnu jeb kolorektālais vēzis ir viens no visbiežāk sastopamajiem ļaundabīgajiem audzējiem pasaulē un arī Latvijā. Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra izplatīto informāciju ar to sirgst katrs 10. no visiem ļaundabīgo audzēju pacientiem. Poļu zinātnieki savā pētījumā darbojušies tieši ar šī ļaundabīgā audzēja šūnām, kas veidojas resnajā vai taisnajā zarnā. Saslimstība ar to pieaug, un mediķi to saista ar mūsdienu dzīvesveidu: lieko svaru un mazkustīga dzīvesveida piekritēju skaita palielināšanos, kā arī sabiedrības novecošanos.

Zinātnieki pētījuma rezultātus prezentēja bioloģiskās pārtikas nozares izstādei "Biofach" līdztekus notiekošajā kongresā Vācijas pilsētā Nirnbergā februārī. Profesore Rembjalkovska, sarkanajai žaketei cilājoties, nosvērtā balsī stāstīja par Polijā veiktajiem pētījumiem un ar lepnumu rādīja arī attēlu, kurā redzama milzīga moderna ēka universitātes pilsētiņā jeb kampusā. Tā uzcelta pētniecības vajadzībai un viņas komandai ir iespēja tajā strādāt. Nākamajā prezentācijas lapā redzams jautājums, kas nomoka daudzus: vai bioloģiskā pārtika tiešām ir labāka?
Foto: IMAGO/HMB Media/Scanpix/LETA
Svarīgi, ar kādu metodi ogas audzētas
Augu izcelsmes vielas, kas ne tikai stiprina imunitāti, bet kam piemīt arī pretvēža īpašības – poļu zinātnieki, un ne viņi vien, lūkojas tieši pēc tādām. Meža atrodamās mellenes un dārzos audzētās krūmmellenes kā bioloģiski aktīvu vielu avots vēža pacientu uzturā nav nekas jauns. Varšavā veiktā pētījuma mērķis bija noskaidrot, kā vēža šūnas reaģēs uz krūmmelleņu ekstraktiem, kas iegūti no ogām, kuras audzētas pēc dažādām lauksaimniecības metodēm.

Tika salīdzinātas krūmmellenes no konvencionālajām saimniecībām, kur izmanto sintētiskos pesticīdus un augsnes auglību nodrošina minerālmēsli, ar tādām ogām, kas ražu nesušas bioloģiski sertificētos ogu dārzos, kā arī biodinamiskajās saimniecībās (bioloģiskajai lauksaimniecībai radniecība metode, kas tāpat nepieļauj sintētisko pesticīdu un minerālmēslu lietošanu, taču papildus tiek sekots mēness kalendāram un pielietoti īpaši biodinamiskie preparāti saskaņā ar antroposofisko mācību par to, ka lauku saimniecība ir vienots organisms).
Poļu pētnieki secināja, ka krūmmelleņu ekstrakti ne tikai aizkavēja jaunu vēža šūnu veidošanos, bet izraisīja to atmiršanu, un vislielākais vēža šūnu nomākšanas potenciāls atklājās bioloģiski un biodinamiski audzētajās ogās (pirmajā gadā bioloģiskajās pirmajās, nākamajā – biodinamiskajās). Pētījums apliecina, ka efektīvāku dabas savienojumu meklējumos ir vērts pievērst uzmanību audzēšanas metodei. Šajā gadījumā dabai pietuvinātās audzēšanas sistēmas uzrādīja ievērojami augstāku bioloģiski aktīvo vielu, pamatā polifenolu, saturu.
"Cilvēkiem jābūt informētiem ka bioloģisko krūmmelleņu ekstrakta lietošana var palīdzēt novērst saslimšanu ar zarnu vēzi. Ja vēzis ir sācies, protams, zāles palīdz vairāk," norāda Eva Rembjalkovska. Pirms vairākiem gadiem viņa vadījusi pētījumus par hormonālās un imūnsistēmas atšķirībām, salīdzinot dzīvniekus, kas baroti ar bioloģisku barību un tos, kas ēdināti ar konvencionāli ražotu barību. Pētījumi atklāja, ka ar bioloģisku barību barotajiem dzīvniekiem ir labāka imunitāte, zemāks mirstības līmenis un tie ir auglīgāki.

Pētījumā piedalās franču "nutrinauti"
Vērienīgs uztura paradumu pētījums "Nutri Net-Santé" tiek veikts Francijā. Tajā piedalās ap 300 tūkst. dalībnieku, iesaukti par "nutrinautiem", kuri tiek novēroti desmit gadu garumā. Dalība pētījumā ir brīvprātīga. Pētījuma ietvaros iegūti dati arī par gandrīz 70 tūkstošiem cilvēku, kuri norādījuši, vai un cik lielā mērā patērē bioloģiski sertificētu pārtiku. Salīdzinājumam – aptuveni tik daudz iedzīvotāju mīt Liepājā. Izpēti veic Parīzes universitāte sadarbībā ar medicīnas un lauksaimniecības pētniecības institūcijām. Arī franču pētījuma rezultāti tika prezentēti "Biofach" kongresā.

Viens no aspektiem, par ko liecina rezultāti, ir zemāks liekā svara un aptaukošanās risks tiem pētījuma dalībniekiem, kam ikdienas uzturā ir augstāks bioloģisko produktu īpatsvars. Šis pētījums norāda arī uz to, ka cilvēkiem, kas uzturā biežāk izvēlas bioloģisko pārtiku, ir par 31% mazāks risks sasirgt ar mūsdienās bieži sastopamo metabolo sindromu, ko raksturo dažādi vielmaiņas traucējumi. Dati uzrāda – jo lielāku daļu no uztura aizņem bioloģiskie produkti, jo mazāk vielmaiņas problēmu izraisītu saslimšanu.
Foto: "Shutterstock"
Jo zaļāka pārtika, jo zemāks vēža risks
Iespējams, visnozīmīgākā ir franču pētījuma sadaļa par uztura ietekmi uz onkoloģiskajām saslimšanām. Analizējot 68,9 tūkstošu cilvēku datus, iegūti pārliecinoši rezultāti par to, ka bioloģiskās pārtikas patēriņš samazina risku saslimt ar biežāk sastopamajiem vēža veidiem. Tiem, kas ikdienas uzturā lielākoties lieto bioloģiskas izcelsmes pārtiku, onkoloģisko saslimšanu riski samazinās par 25%. Tomēr risks samazinās arī tiem, kas ēd daļēji bioloģiski, taču ietekme ir mazāka – proporcionāli uzturā lietotās bioloģiskās pārtikas īpatsvaram.

Analizējot pa vēža veidiem, pētījums uzrāda, ka vislabākie rezultāti bioloģiskās pārtikas ēdājiem ir attiecībā uz limfomu (par 86% mazāks risks), nehodžkina limfomu (76%), ādas vēzi (37%), pēc menopauzes (34%) un pirms menopauzes (11%) onkoloģiskajām saslimšanām, kā arī krūts vēzi (23%) un zarnu vēzi (13%), bet ietekme nav novērota uz saslimšanu ar prostatas vēzi.
Gūti apstiprinājumi tam, ka bio uzturs samazina risku saslimt ar 2. tipa cukura diabētu – tie pētījuma dalībnieki, kuru uztura grozā lielāko daļu veido bioloģiskā pārtika, ar šo saslimšanu saskārušies par 35% retāk.
Vairāk kustību, mazāk alkohola
Pētījuma dalībnieku vidū esošo bioloģisko produktu piekritēju asins plazmā konstatēta lielāka a-karotīna, b-karotīna, luteīnam un zeaksantīna, magnija un dažādu taukskābju koncentrācija. Taču nav konstatētas atšķirības dzelzs, vara, kadmija, likopēna, A un E vitamīnu saturā plazmā. Bioloģiskā uztura piekritēji bijuši mazāk pakļauti pesticīdu iedarbībai uz veselību un attiecīgi urīnā konstatēts ievērojami mazāks pesticīdu atliekvielu daudzums.

Būtiski uzsvērt, ka pētījuma dalībniekiem, kuri lielākoties izvēlas bioloģisku uzturu, arī vispārējā uztura kvalitāte novērtēta kā augstāka. Tostarp lielāku uztura daļu nekā citiem veido augu izcelsmes produkti, retāk tiek lietoti saldinātie un alkoholiskie dzērieni, uzturā ir maz apstrādātas gaļas un retāk tiek lietots arī piens un piena produkti.

Taču pētījums rāda, ka bioloģiskie ēdāji kopumā veselīgāku dzīvesveidu piekopj arī ārpus virtuves: biežāk ir fiziski aktīvi, viņu vidū ir mazāk smēķētāju, kā arī augstāks izglītības līmenis.
Foto: "Shutterstock"
Impulss pastiept roku
Informatīvajā telpā ir daudz apgalvojumu par labu vai par sliktu viena vai cita veida uzturam, tādēļ šādi pētījumi patērētājam palīdz labāk orientēties. Rezultāti, kas liecina par labu bioloģiskajai pārtikai kādam var šķist pašsaprotami, ņemot vērā to, ka bioloģiskās lauksaimniecības metodes ir draudzīgas dabai un līdz ar to tām vajadzētu kalpot arī cilvēku veselībai.

Citam šādu un līdzīgu pētījumu rezultāti var kļūt par impulsu, lai roka biežāk stieptos pēc produktiem, uz kuriem redzams bioloģiskās lauksaimniecības marķējums – zaļā ekolapiņa.
Foto: "Shutterstock"