Tuvplānā: gada varoņi dabā 2021
Raksts: Kitija Balcare
Foto: Līgatnes dabas takas
Laikā, kad mostas daba un atgriežas gaisma, ir vērts ielūkoties tuvplānā tās daudzveidīgajā raksturā. Viens no veidiem, kā to paveikt, ir izpētīt dabaszinātņu organizāciju ik gadu nominētos gada varoņus. Vislabāk – klātienē. Dodies dabā ar mērķi, kam iedvesmu iegūsi šai rakstā, turklāt gan izzinot pašus gada varoņus, gan mazākzināmus faktus par tiem, turklāt te atrodami arī virzienrādītāji, kur tos meklēt. Atliek apbruņoties ar lupu, binokli, gumijas zābakiem, sviestmaizēm, pacietību un doties gada varoņu fotomedībās izpētīt tuvākās dzīvotnes. Šis kalpos par praktisku sarakstu, lai dotos dabā iepazīt šī gada varoņus klātienē un, iespējams, izveidotu savu 2021. gada varoņu fotogaleriju. Iespējams, šis ir arī labs iegansts, lai beidzot izmēģinātu roku arī pilsoniskajā zinātnē, ziņojot par saviem dabas novērojumiem pētniekiem portālā "Dabasdati.lv".
Gada dzīvnieks – ļepatotāji – baltais zaķis un pelēkais zaķis

Vai zināji, ka pavasarī gan baltais zaķis, gan pelēkais zaķis tērpjas rūsganpelēkā kažokā, turklāt vasarā baltais zaķis izskatās pat tumšāks par pelēko zaķi? Turpretī ziemā baltais zaķis kļūst pilnīgi balts, izņemot ausis, kuru gali paliek melni, bet pelēkais zaķis ziemas tērpā kļūst gaišāks, joprojām rūsganpelēks mugurpusē un gaišāks sānos un kājās. Baltais zaķis (Lepus timidus) un pelēkais zaķis (Lepus europaeus) Gada dzīvnieka godā ticis pateicoties Latvijas Nacionālā Dabas muzeja izvēlei, mudinot ikvienu iepazīt un atšķirt abas Latvijas savvaļas zaķu sugas.

Kur meklēt?


Baltais zaķis sastopams plašos lapu koku un jauktos mežos, arī sūnu purvu malās. Pelēkais zaķis sastopams kultūrainavā, arī pļavās, laukos, mežmalās, birztalās. Ja zaķi iztramda, tas var steigties prom ar ātrumu līdz pat 50 kilometriem stundā, turklāt zaķis mēdz arī strauji mainīt virzienu, maldinot potenciālo uzbrucēju.
Foto: Selga Bērziņa
Gada putns – slēptiesprasmīgā laukirbe

Vai zināji, ka laukirbes sniegotās ziemās mēdz ierakties sniegā, lai pārdzīvotu zemākas temperatūras, pat tādas, kurās termometra stabiņš noslīd krietni zem nulles atzīmes? Tiesa, drauds putna dzīvībai ir sērsna jeb dienas laikā atkususī sniega virsējā kārta, kura naktī aizsalst, tā spējot ieslodzīt putnu sniegā pavisam. Ziemā laukirbi visbiežāk var pamanīt kā tumšus punktus sniegā, turpretī pavasarī, vasarā un rudenī laukirbe var ar troksni uzspurgt līdzās pie paša putnu vērotāja kājām, pēkšņi paceļoties spārnos. Laukirbi (Perdix perdix) par Gada putnu izziņojusi Latvijas Ornitoloģijas biedrība, aicinot iedzīvotājus ziņot par šo putnu ar slēpto dzīvesveidu, jo datu trūkuma dēļ ir apgrūtināta šīs putnu sugas populācijas pētīšana.

Kur meklēt?

Latvijas lauku ainavā, kurā nenorit intensīva lauksaimniecība, tostarp laukmalās, grāvmalās, mežmalās, krūmājos, pļavās, ganībās, bet ziemā arī tuvāk apdzīvotām vietām, arī putnu barotavu tuvumā, ja zemē izbiruši putnu barībai atvēlētie graudi.
Foto: Edgars Smislovs un Andrejs Jesko
Gada kukainis – kareivīgā spīļaste

Vai zināji, ka spīļaste mēdz pacelt ķermeņa galā esošās cietās spīles jeb cerkas tad, kad jūtas apdraudēta? Turklāt tieši pēc spīļu formas un pēc kniebiena spēka var atšķirt tēviņu no mātītes. Taisnākas spīles ir mātītei, bet izliektākas, ieapaļas – tēviņam. Spīles kukainis izmanto ne tikai, lai biedētu uzbrucēju, bet arī lai satvertu un pārvietotu barību un arī lai pārotos. Par Gada kukaini spīļasti (Dermaptera) jeb ādspārni pasludinājusi Latvijas Entomoloģijas biedrība, vēstot, ka Latvijā pašreiz zināmas piecas spīļastu sugas.

Kur meklēt?

Parastā spīļaste sastopama daudzviet un bieži, īpaši tumšās, ēnainās vietās, dārzā zem akmeņiem, pērnajās lapās, zem koka mizas.
Foto: Uģis Piterāns
Gada bezmugurkaulnieks – mednieks zebrzirneklis

Vai zināji, ka zebrzirnekļi neveido tīklus, bet gan ir plēsīgi mednieki, kuri paši ķer sev maltīti, visbiežāk kukaiņus, pārvietojoties un lecot? Par Gada bezmugurkaulnieku Latvijas Entomoloģijas biedrība izvēlējusies zebrzirnekļu (Salticus) ģinti no lēcējzirnekļu (Saticidae) dzimtas, kurai piederošos zirnekļus uzskata par zirnekļiem ar vislabāko redzi pasaulē.

Kur meklēt?

Latvijā mītošās trīs sugas sastopamas dažādās dzīvotnēs, tostarp purvos, uz akmens krāvumiem, sausās pļavās, zem un uz atmirušas priežu mizas, un, visbeidzot, tepat cilvēka mītņu tuvumā – uz saules apspīdētām sienām.
Foto: Uģis Piterāns
Gada gliemis – ienācējs birztalas vīngliemezis

Vai zināji, ka, neskatoties uz to, ka birztalu vīngliemezis visticamāk Latvijas teritorijā ievests pirms aptuveni diviem simtiem gadu, tomēr nav kļuvis par kaitēkli tā kā citas invazīvās sugas, piemēram, Spānijas kailgliemezis vai melngalvas mīkstgliemezis? Izraugoties Gada gliemi, Latvijas Malakologu biedrība izcēlusi birztalu vīngliemezi (Cepaea nemoralis), kuram čaulai raksturīgas tumši brūnas viena līdz piecas spirāliskas joslas.

Kur meklēt?

Lielākoties Kurzemē, mežos, parkos, dārzos.
Foto: Mudīte Rudzīte
Gada augs – savvaļā izzūdošā parastā ķimene

Vai zināji, ka ķimeni dažādās Latvijas vietās sauc arī par "ķēmeli", "ķērmeli", "ķimeli" un "ķiemeli"? Par Gada augu Latvijas Botāniķu biedrība izvēlējusies pļavas jeb parasto ķimeni ('Carum carvi'), kuras sēklas satur ēteriskās eļļas, kuru dēļ tā ir iecienīta garšviela, dabas aptieciņas sastāvdaļa un arī uzlējumu izejviela liķieriem, ko sauc par ķimeļiem.

Kur meklēt?

Dabiskās pļavās. Jāņem vērā, ka kādreiz tik ierastais augs sastopams aizvien retāk, samazinoties piemērotu dzīvotņu platībām un, iespējams, arī meža cūku kāres dēļ, jo tām garšo ķimenes smaržīgās, sulīgās saknes.
Foto: Agnese Priede
Gada sēne – melnējošā smailā stiklene

Vai zināji, ka smailā stiklene viegli atšķirama no citām stikleņu sugām? Šai sugai augļķermeņi ievainojumu un iespiedumu vietās melnē. Pēc Latvijas Mikologu biedrības ierosmes par Gada sēni izraudzīta neēdamā smailā stiklene (Hygrocybe conica), kas ir sēne ar maziem, gļotainiem, trausliem, gandrīz caurspīdīgiem augļķermeņiem, nereti spilgtā krāsā.

Kur meklēt?

Zālainās vietās: gan sausās, gan mitrās pļavās, ganībās, pilsētu zālienos, arī mežos un zāļu purvos. Uzskatāma par vecu, tradicionāli apsaimniekotu, daļēji dabisku zālāju indikatorsugu.
Foto: Inita Daniele
Gada sūna – hameleoniskā līklapu novellija

Vai zināji, ka šīs nelielās aknu sūnas krāsa ir atkarīga no apgaismojuma? Noēnotās vietās tā ir zaļgana, atklātās vietās – no sarkanīgas līdz brūnganai. Par Gada sūnu Latvijas Botāniķu biedrības Sūnu grupa izvēlējusies līklapu novelliju (Nowellia curvifolia), kura savu nosaukumu ieguvusi 1870. gadā par godu šūnveidīgo augu pētniekam ­– angļu briologam Džonam Novelam.

Kur meklēt?

Saimnieciskās darbības maz skartos, sugām bagātos egļu mežos, uz trupošām egļu vai priežu kritalām, īpaši pēc mizas nokrišanas.
Foto: Julita Kluša
Gada koks – senā divirbuļu vilkābele

Vai zināji, ka daudzviet šo vilkābeli ar viegli ieraugāmajiem diviem irbuļiem uzskata par seno mežu vai seno parkveida zālāju raksturojošo sugu un ka Latvijā divirbuļu vilkābele kā suga sasniedz sava izplatības areāla ziemeļu robežu? Par Gada koku Latvijas Dendrologu biedrība izvēlējusies divirbuļu vilkābeli ('Crataegus laevigata').

Kur meklēt?


Reti savvaļā, piemēram, Vērgales apkaimē, biežāk kā dekoratīvi apstādījumi parkos un dārzos. Vai arī monogrāfijā "Baltijas vilkābeles", ko sarakstījis latviešu dendrologs Raimonds Cinovskis, kura deviņdesmito dzimšanas dienu piemin ar šī Gada koka izvēli.
Foto: Aiva Bojāre
Gada dzīvotne – dzīvīgās straujteces un dabiski upju posmi

Vai zināji, ka straujteces ar akmeņainu vai oļainu grunti ir vienīgā dzīvotne tādām sugām kā ziemeļu upespērlene, upes raibgliemezis, biezā perlamutrene, sārtaļģes batrahosperma un hildenbrandija, strauta nēģis, strauta forele, alata? Šīs sugas ir pielāgojušās dzīvei strauji tekošos, līdz ar to ar skābekli bagātos ūdeņos. Par Gada dzīvotni Latvijas Dabas fonds šogad izvēlējies upju straujteces, upju posmus ar akmeņainu vai oļainu grunti un strauju ūdens tecējumu, kā arī tos dabiskos upju posmus, kas neatkarīgi no to straumes ātruma, nav cilvēka pārveidoti. Cilvēka roka var arī paveikt labo darbu upes dzīvē, piemēram, ielikt straujtecē lielāku akmeni, lai veicinātu straumes mutuļošanu un tādējādi arī ūdeņu bagātināšanos ar skābekli, kas ir īpaši svarīgs iepriekšminētajām sugām.

Kur meklēt?

Vislabāk Vidzemē, Gaujas baseinā, Pededzē, Abavas vidustecē un lejtecē, arī Daugavas lokos.
Foto: Dabas fonda arhīvs
Gada ģeovieta – kārtainie Staldzenes stāvkrasti

Vai zināji, ka pirms divdesmit gadiem rudens vētras atklāja Staldzenes depozītu, kas vēl aizvien uzskatāms par lielāko bronzas laikmeta depozītu Baltijas valstīs? Par Gada ģeovietu Staldzenes stāvkrastus izraudzījuši ģeologi un dabas eksperti balsojumā, ko rīkojusi biedrība "Ziemeļvidzemes ģeoparks". Krasta krauja, ko veidojuši jūras viļņi, atsedz daudzveidīgus nogulumus. Piemēram, zem krastu kāpu smilts slāņiem atklājas gan izteiksmīgs zilganpelēks akmeņainais smilšmāls, gan arī ledusezera sarkanbrūnie māli.

Kur meklēt?

Kurzemes jūrmalā, Ventspils apkaimē, Kolkas virzienā, sešu kilometru garumā uz ziemeļiem no Ventspils. Turklāt jāmeklē jo ātrāk, jo labāk, jo jūras erozija, kas veido stāvkrastus, tos vienlaikus arī apdraud.
Foto: Andris Grīnbergs