Sadarbībā ar Latvijas vides aizsardzības fondu
Vārīt ziepes Latvijā: kā top videi draudzīga dabīgā kosmētika
Raksts: Sabīne Košeļeva
Foto: Viesturs Radovics
"Latvietim patīk viss, kas ir zemei pietuvināts un dabas krāsās, bet ar odziņu. Tipisks latvietis pļavas vidū vai sniegā iemet vienu dzērveni un ir laimīgs – tāda ir mūsu gaume," saka dabīgās kosmētikas "Silmachy remedies" ziepjotāja Daija Līdaka. Kā top dabai un cilvēkam draudzīga kosmētika un ar kādiem izaicinājumiem jāsastopas tās ražotājiem – to lūkojām izdibināt.
Līdz dabīgo ziepju izgatavošanai Daija nonākusi gluži nejauši, dzīvojot Anglijā. "Pēc dabas esmu radoša. Esmu pieradusi, ka varu ieiet savā Vecumnieku šķūnī, salikt kopā lietas – un man ir jauna lampa! Anglijā sāku meklēt, ar ko es varētu nodarboties, lai nesajuktu prātā, un atradu vienu ziepjotāju, kura mani savukārt sapazīstināja ar citu ziepjotāju, un tā es sāku mācīties gatavot ziepes. Ilgi gan tur nepaliku – iemācījos, kas man bija jāiemācās, braucu atpakaļ uz Latviju un izveidoju savu uzņēmumu. Sapratu, ka ziepes gribu vārīt Latvijā," atklāj Daija. Tiesa, savu uzņēmumu pēc diviem gadiem nolēmusi vērt ciet, jo iepazinusies ar "Silmachy remedies" dibinātāju Martu Šulci un nolēmušas mesties uz vienu roku.

Šobrīd uzņēmumā darbojas divarpus cilvēki – Marta, kura ar "vienu kāju strādā aptiekā, ar otru Silmačos", Martas vīrs Ingus Šulcs un Daija. Martas pārziņā ir recepšu izstrāde un zinātniskā puse, Daijas rūpals ir ziepes, savukārt Ingus atbild par visu, kas saistīts ar smagumu cilāšanu. Silmaču produkcija iegādājama ne vien pašu internetveikalā un "220.lv", vairāk nekā 20 veikalos visā Latvijā, bet arī Lietuvā, Igaunijā un pat Somijā.

"Mēs visu sarežģījam, tāpēc Silmači ir par vienkāršību. Es dabai tuvāku domāšanu aizsāku pirms diviem gadiem. Man arī tādas šampūnziepes šķita jocīgas, un vairāk nekā gadu lauzu savu ieradumu, lai varētu no pudeles pāriet uz klucīti. Tirdziņos ļoti labi var redzēt, kā cilvēks izdara izvēli. Piemēram, mūsu lūpu balzams ir pieejams divos iepakojumos – plastmasas un skrūvējams, ko pēc lietošanas izmet, un kartona, ko spiež no apakšas, bet pēc tam var izmantot kā iekuru un sadedzināt. Mēs, protams, kaut kad atvadīsimies no plastmasas iepakojuma, bet lēnai pārradināšanai tas pagaidām ir nepieciešams. Un pēc tā, ko cilvēki pērk mājaslapā, mēs redzam, ka arvien vairāk izvēlas kartona iepakojumu. Tas ir ieraduma un laika jautājums," atklāj Daija.
Kā stāsta videi draudzīgā uzņēmuma pārstāve, "Silmachy remedies" produkti tiek izgatavoti ar rokām no 70% "Soil Association" vai "Ecocert" sertificētu izejvielu un no 30% dabīgi iegūtu izejvielu. Katra izejviela tiekot piemeklēta maksimāli kvalitatīva, taču ne visas izejvielas iespējams iegādāties no vietējiem ražotājiem, piemēram, kokosriekstu eļļa vai šī sviests jāpasūta no ārvalstīm.

"Bišu vasks ir tepat no Vecumniekiem, taču ne visas izejvielas Latvijā ir pieejamas un ne visām ir vajadzīgā dokumentācija. Mums ir svarīgi, lai izejviela ir iegūta maksimāli dabai un cilvēkam draudzīgā veidā. Arī "fair trade" – lai izejviela ir iegūta legāli un cilvēkam par to ir samaksāta alga," atklāj Daija.

Uz dabīgās kosmētikas ražotājiem attiecas visi tie paši drošības un kvalitātes noteikumi, kas uz lielajiem ķīmiski ražotās kosmētikas uzņēmumiem, tāpēc ceļš no idejas līdz realizācijai tirgū var aizņemt līdz pat gadam, turklāt lielāko daļu laika (un arīdzan finanšu līdzekļu) paņem tieši dokumentu sagatavošana un pārbaude.

"Pēc jauna produkta radīšanas notiek testēšana, lai noskaidrotu, kā tas uzvedas dažādās temperatūrās, vai puto utt. Tas ilgst pāris mēnešu, un tad to sūta uz mikrobioloģiskajām un stabilitātes analīzēm, lai noteiktu derīguma termiņu un sagatavotu visus nepieciešamos dokumentus kosmētikas līdzekļa lietai. Katrā produktā ir jāiegulda liela izpēte un darbs, turklāt sākotnējā ideja ne vienmēr ir arī gala rezultāts," atklāj Daija.
Kā skaidro Aneka Kļaviņa, RSU zinātniskā centra "Kleisti" pētniece un kursa "Kosmētikas ķīmija" vadītāja, katram produktam, ko laiž tirgū, ir kosmētikas līdzekļa lieta, kur apkopota visa nepieciešamā informācija, lai kosmētiskais produkts būtu drošs patērētājam. Kosmētikas līdzekļa lieta ietver informāciju par kosmētikas līdzekļa kvalitāti, fizikālajām īpašībām, piemaisījumiem, toksikoloģisko iedarbību, pareizu un saprātīgu lietošanu un citu būtisku informāciju ar pierādījumiem par nekaitīgumu cilvēka veselībai vai pozitīvo iedarbību. Detalizētāka informācija par kosmētikas līdzekļu sastāva un marķējuma prasībām atrodama Veselības inspekcijas mājaslapā.

"Jebkam, ko raksta uz kosmētikas līdzekļa, ir jābūt pierādītam. Ražot kosmētiku, lai tā būtu droša cilvēkam un videi, ir ļoti sarežģīti. ES tam pievēršas ļoti nopietni, un uzņēmumiem nākas saskarties ar daudzām likumdošanas prasībām un pārbaudēm, lai produktu varētu laist tirgū. Tas nozīmē, ka arī, piemēram, dabīgajām ziepēm ir obligāti nepieciešama kosmētikas lieta. Turklāt jāņem vērā, ka dabīgās kosmētikas gadījumā pastāv alerģiju risks, piemēram, pret bišu produktiem, ēteriskajām eļļām vai augu ekstraktiem," skaidro pētniece.

ziņo Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), arvien populārāka kļūst arīdzan prakse, kas dēvēta par "zaļmaldināšanu". Proti, uz produktiem tiek lietota maldinoša vai nepamatota "eko" marķējuma izmantošana. Eiropas Komisija starptautiskā pētījumā konstatējusi, ka 42% gadījumu (kopumā apsekoti 344 uzņēmumi ES) tiek piekopta negodīga komercprakse, kurā maldina patērētāju, bez pierādījumiem uz produktiem norādot marķējumus, kas neatbilst patiesībai. "Īpaši problemātiska, šķiet, tādu terminu kā "pārstrādāts" un "organisks" izmantošana, nesniedzot papildus informāciju un sīkākas detaļas," atklāj PTAC pārstāve.
Iedzīvināt zaļo domāšanu ar ikdienas izvēlēm
"Katrs ražošanu organizē citādi. Es esmu sprinteris – man nepatīk lēnām un ilgi, tāpēc parasti vienu dienu veltu vienai receptei un viena konkrēta produkta izstrādei. Protams, daudz ko nosaka pieprasījums. Piemēram, Ziemassvētkiem mēs sākam gatavoties jau oktobrī. Ja citiem produktiem nav tik izteiktas specifikas, tad ziepes, ko gatavojam no dabīgajām eļļām, nevis uz glicerīna bāzes, žūst 30 dienas. Tas ir mūsu uzņēmuma lētākais produkts ar vislielāko ieguldīto darbu. Savukārt dārgākais izejvielu ziņā ir "Miķeļa smērīte", jo sastāvā ir propoliss," atklāj Daija.

Tiesa, Silmači pēc dibināšanas 2015. gadā uzreiz nebija "zero waste" uzņēmums, bet gan pievērsās tam pamazām. Pagrieziena punkts bija Martas un Ingus mazuļa pieteikšanās – tad arī pastiprināti sākuši domāt par to, kādā pasaulē vēlas dzīvot paši un kādu pasauli vēlas atstāt savam bērnam. Produkcijas saiņošanā pārgājuši no burbuļplēves uz kaņepju šķiedru, atteikušies no plastmasas pudelītēm un trauciņiem, tā vietā pildot produkciju stikla vai alumīnija izstrādājumos.

Taču, lai nodrošinātu produkta kvalitāti, ne vienmēr ir pilnībā iespējams realizēt "zero waste" iepakojuma konceptu. "Sejas kosmētikas sastāvā ir ūdens, tāpēc tai nedrīkst klāt tikt gaiss. Mēs kā uzņēmums varam savu izvēli izdarīt līdz vienam momentam, jo bārdas eļļai ir nepieciešams skrūvējams plastmasas uzgalis ar gumijas pipeti. Mēs gribam uzlikt ko citu, bet pagaidām tas nav iespējams. Proporcionāli – tikai trīs mūsu produkti šāda iemesla dēļ nav "zero waste"," atklāj Daija.

Vaicāta par nākotni, Daija atklāj, ka sapņu ir daudz un dažādi, taču katra jauna produkta radīšana ir laikietilpīga, jo ir jāatrod "zero waste" ceļš, kas ne visiem produktiem ir iespējams. Turklāt jāmēģina produktīvi funkcionēt kā uzņēmumam un jādomā par klientu, lai viņam nenāktos papildus maksāt par piegādi (piemēram, piegādes izmaksas stikla tarā pildītiem produktiem ir augstākas).

"Zaļā domāšana ir grūti iedzīvināma, jo rezultāts nav redzams uzreiz, taču ar savām ikdienas izvēlēm mēs varam iekustināt procesus un uzlabot pasauli, veidojot pieprasījumu, jo klients ir tas, kas nosaka to, ko uzņēmums ražos. Un, jo mēs vairāk pirksim dabai nedraudzīgus produktus, jo vairāk tos turpinās ražot. Brīdī, kad Latvijā parādījās šampūnziepes, bija vien divi ražotāji. Tagad ir jau kādi astoņi. Un tie nav tikai mazie mājražotāji, arī "Stenders" ražo šampūnziepes. Un arī pasaules tendences ir līdzīgas – pat kosmētikas milžiem "Schwarzkopf" un "Rossmann" nu ir šampūnziepes, kā arī visiem labi zināmajam "Lush"," rezumē Daija.
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.