Foto: Viesturs Radovics
Šobrīd uzņēmumā darbojas divarpus cilvēki – Marta, kura ar "vienu kāju strādā aptiekā, ar otru Silmačos", Martas vīrs Ingus Šulcs un Daija. Martas pārziņā ir recepšu izstrāde un zinātniskā puse, Daijas rūpals ir ziepes, savukārt Ingus atbild par visu, kas saistīts ar smagumu cilāšanu. Silmaču produkcija iegādājama ne vien pašu internetveikalā un "220.lv", vairāk nekā 20 veikalos visā Latvijā, bet arī Lietuvā, Igaunijā un pat Somijā.
"Mēs visu sarežģījam, tāpēc Silmači ir par vienkāršību. Es dabai tuvāku domāšanu aizsāku pirms diviem gadiem. Man arī tādas šampūnziepes šķita jocīgas, un vairāk nekā gadu lauzu savu ieradumu, lai varētu no pudeles pāriet uz klucīti. Tirdziņos ļoti labi var redzēt, kā cilvēks izdara izvēli. Piemēram, mūsu lūpu balzams ir pieejams divos iepakojumos – plastmasas un skrūvējams, ko pēc lietošanas izmet, un kartona, ko spiež no apakšas, bet pēc tam var izmantot kā iekuru un sadedzināt. Mēs, protams, kaut kad atvadīsimies no plastmasas iepakojuma, bet lēnai pārradināšanai tas pagaidām ir nepieciešams. Un pēc tā, ko cilvēki pērk mājaslapā, mēs redzam, ka arvien vairāk izvēlas kartona iepakojumu. Tas ir ieraduma un laika jautājums," atklāj Daija.
"Bišu vasks ir tepat no Vecumniekiem, taču ne visas izejvielas Latvijā ir pieejamas un ne visām ir vajadzīgā dokumentācija. Mums ir svarīgi, lai izejviela ir iegūta maksimāli dabai un cilvēkam draudzīgā veidā. Arī "fair trade" – lai izejviela ir iegūta legāli un cilvēkam par to ir samaksāta alga," atklāj Daija.
Uz dabīgās kosmētikas ražotājiem attiecas visi tie paši drošības un kvalitātes noteikumi, kas uz lielajiem ķīmiski ražotās kosmētikas uzņēmumiem, tāpēc ceļš no idejas līdz realizācijai tirgū var aizņemt līdz pat gadam, turklāt lielāko daļu laika (un arīdzan finanšu līdzekļu) paņem tieši dokumentu sagatavošana un pārbaude.
"Pēc jauna produkta radīšanas notiek testēšana, lai noskaidrotu, kā tas uzvedas dažādās temperatūrās, vai puto utt. Tas ilgst pāris mēnešu, un tad to sūta uz mikrobioloģiskajām un stabilitātes analīzēm, lai noteiktu derīguma termiņu un sagatavotu visus nepieciešamos dokumentus kosmētikas līdzekļa lietai. Katrā produktā ir jāiegulda liela izpēte un darbs, turklāt sākotnējā ideja ne vienmēr ir arī gala rezultāts," atklāj Daija.
"Jebkam, ko raksta uz kosmētikas līdzekļa, ir jābūt pierādītam. Ražot kosmētiku, lai tā būtu droša cilvēkam un videi, ir ļoti sarežģīti. ES tam pievēršas ļoti nopietni, un uzņēmumiem nākas saskarties ar daudzām likumdošanas prasībām un pārbaudēm, lai produktu varētu laist tirgū. Tas nozīmē, ka arī, piemēram, dabīgajām ziepēm ir obligāti nepieciešama kosmētikas lieta. Turklāt jāņem vērā, ka dabīgās kosmētikas gadījumā pastāv alerģiju risks, piemēram, pret bišu produktiem, ēteriskajām eļļām vai augu ekstraktiem," skaidro pētniece.
Kā ziņo Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), arvien populārāka kļūst arīdzan prakse, kas dēvēta par "zaļmaldināšanu". Proti, uz produktiem tiek lietota maldinoša vai nepamatota "eko" marķējuma izmantošana. Eiropas Komisija starptautiskā pētījumā konstatējusi, ka 42% gadījumu (kopumā apsekoti 344 uzņēmumi ES) tiek piekopta negodīga komercprakse, kurā maldina patērētāju, bez pierādījumiem uz produktiem norādot marķējumus, kas neatbilst patiesībai. "Īpaši problemātiska, šķiet, tādu terminu kā "pārstrādāts" un "organisks" izmantošana, nesniedzot papildus informāciju un sīkākas detaļas," atklāj PTAC pārstāve.
Tiesa, Silmači pēc dibināšanas 2015. gadā uzreiz nebija "zero waste" uzņēmums, bet gan pievērsās tam pamazām. Pagrieziena punkts bija Martas un Ingus mazuļa pieteikšanās – tad arī pastiprināti sākuši domāt par to, kādā pasaulē vēlas dzīvot paši un kādu pasauli vēlas atstāt savam bērnam. Produkcijas saiņošanā pārgājuši no burbuļplēves uz kaņepju šķiedru, atteikušies no plastmasas pudelītēm un trauciņiem, tā vietā pildot produkciju stikla vai alumīnija izstrādājumos.
Taču, lai nodrošinātu produkta kvalitāti, ne vienmēr ir pilnībā iespējams realizēt "zero waste" iepakojuma konceptu. "Sejas kosmētikas sastāvā ir ūdens, tāpēc tai nedrīkst klāt tikt gaiss. Mēs kā uzņēmums varam savu izvēli izdarīt līdz vienam momentam, jo bārdas eļļai ir nepieciešams skrūvējams plastmasas uzgalis ar gumijas pipeti. Mēs gribam uzlikt ko citu, bet pagaidām tas nav iespējams. Proporcionāli – tikai trīs mūsu produkti šāda iemesla dēļ nav "zero waste"," atklāj Daija.
Vaicāta par nākotni, Daija atklāj, ka sapņu ir daudz un dažādi, taču katra jauna produkta radīšana ir laikietilpīga, jo ir jāatrod "zero waste" ceļš, kas ne visiem produktiem ir iespējams. Turklāt jāmēģina produktīvi funkcionēt kā uzņēmumam un jādomā par klientu, lai viņam nenāktos papildus maksāt par piegādi (piemēram, piegādes izmaksas stikla tarā pildītiem produktiem ir augstākas).
"Zaļā domāšana ir grūti iedzīvināma, jo rezultāts nav redzams uzreiz, taču ar savām ikdienas izvēlēm mēs varam iekustināt procesus un uzlabot pasauli, veidojot pieprasījumu, jo klients ir tas, kas nosaka to, ko uzņēmums ražos. Un, jo mēs vairāk pirksim dabai nedraudzīgus produktus, jo vairāk tos turpinās ražot. Brīdī, kad Latvijā parādījās šampūnziepes, bija vien divi ražotāji. Tagad ir jau kādi astoņi. Un tie nav tikai mazie mājražotāji, arī "Stenders" ražo šampūnziepes. Un arī pasaules tendences ir līdzīgas – pat kosmētikas milžiem "Schwarzkopf" un "Rossmann" nu ir šampūnziepes, kā arī visiem labi zināmajam "Lush"," rezumē Daija.