Sadarbībā ar Latvijas vides aizsardzības fondu
Bioloģiskā saimniecība ar 168 kazām un 17 sieriem
Raksts: Andra Čudare
Foto: Viesturs Radovics


Iebraucot zemnieku saimniecībā "Birznieki", ziņkārīgas galvas mēģina paslieties augstāk – sak, kas tur atbraucis? Aplokā ņirb tik raibas kazas kā dzeņa vēders – baltas, brūnas un melnas –, turklāt katrai ir vārds, saka saimnieks Jānis Tiltiņš. Visi kalendārā atrodamie dāmu vārdi jau izmantoti, tādēļ var gadīties, ka ganāmpulkā ir pat vairākas Lienes un Anitas. "Kaz, kaz, kaz!" Jānis sauc, stāvot ganību vidū, un milzīgais kazu bars apstājas, pagriežas uz saimnieka pusi un lēnītēm tipina viņa virzienā. Klausa uz vārda!

Spītība un aizrautība

Bioloģiskā saimniecība Vānes pagastā dibināta 1992. gadā, kad Jāņa vecāmāte pārcēlās uz laukiem un sāka meklēt kādu nodarbošanos: "Viņa uzturā nevar lietot govs pienu, tādēļ kā dāvanu no radiem saņēma trīs kaziņas. Teju 30 gadu laikā esam izauguši līdz 168 kazām, bet visi kazlēni šogad vēl nav piedzimuši!" stāsta Jānis. Turklāt katra kazlēna dzimšana ir pārsteigums, jo melnai kazai un āzim var piedzimt raibs vai brūns kazlēns, un rets ir gadījums, kad piedzimst tikai viens, parasti metienā ir divi vai trīs mazuļi. Pirmajā dzīves dienā kazlēns neatkāpjas no mammas ne soli, bet pēc tam, bara instinkta vadīts, droši pieskrien padzerties pie jebkuras kazas pupa. Turklāt, dzerot pienu, kazlēni luncina astītes gluži kā kucēni!

Strādāt ar kazām ir aizraujoši, atzīst Jānis, jo šie dzīvnieki ir spītīgi un ziņkārīgi: "Elektriskais gans nekam neder, tāpēc jātaisa tāda augsta, augsta dēļu sēta. Kazas visur grib ielīst, visu pārbaudīt, viņām šķiet, ka tā zāle aiz aploka ir zaļāka un garšīgāka," viņš smejas. Katrai kazai austiņā iestiprināta krotālija (dzeltena vai balta identifikācijas zīme no plastikāta – red.), jo visiem lopiņiem piešķirts bioloģiskais sertifikāts: "Katru gadu brauc Vides kvalitātes sertifikācijas institūta pārstāvji un pārliecinās, ka tiešām esam bioloģiskā saimniecība. Saimniekot bioloģiski nav nekas grūts, jā, bioloģiskie graudi ir dārgāki, toties esmu 100% pārliecināts par piedāvāto produkciju, ka siers ir dabisks un labs," uzsver Jānis. Pārbaudes ir visai nopietnas – komisijas pārstāvji izstaigā kūti un ganības, siera ražotni, kā arī pārbauda, kurās dobēs audzē bioloģiskās dilles un baziliku.
Ēdienkartē ir tikai un vienīgi bioloģiskas izcelsmes produkti – siens, skābsiens, graudi –, bet ziemā īpašs un vitamīniem bagāts kārums ir egļu skujas: "Esat taču dzirdējuši, ka arī zooloģiskajā dārzā lūdz, lai cilvēki atved dzīvniekiem savas Ziemassvētku eglītes! Kad pavasarī skujās atkal parādās sveķi, kazas tās vairs neēd." Ganības ir plašas, un kazas drīkst klejot gan pa pļavām, gan mežiem: "Viņām vajag arī krūmus pagrauzt, mizas nošķīt nav sarežģīti, jo zobi ir gana asi. Dabā viņas atrod visu, kas nepieciešams."

Ieejot aplokā, neviena kaza nenāk badīties. Jānis ir nedaudz izbrīnīts, ka tās nenāk pakošļāt mēteļa stūri: "Ir viena kaza, kurai pat patīk bužināšana. Kā redzat, ne visām kazām ir ragi. Ja piedzimstot ragu aizmetnīša nav, tad arī ragi neizaugs. Ir dzirdēts, ka šīs vietas piededzina, tad ragi neizaug un kazas ir mierīgākas, bet mēs bioloģiskajā saimniecībā to darīt nedrīkstam."

Liesāka gaļa un gards piens

Ziemā kazas dzīvo dziļajā kūtī, tas ir sensens saimniekošanas princips, kas nozīmē, ka kūti tīra vienreiz gadā un kūtsmēsli sablīvējas kā klons, tādēļ arī siltums šādā miteklī uzturas ilgāk. "Durvis uz aploku vienmēr ir vaļā, viņas visu gadu var staigāt, kur grib, un uzturēties svaigā gaisā. Neskatoties uz paplāno vilnu, kazas labi panes aukstumu, tikai caurvējš un mitrums nav laba kombinācija, jo kazas āda ilgi žūst," paskaidro Jānis.

Izrādās, ka kazas pienu droši var liet kaut pie kafijas: "Piens gan ir ļoti dārgs, jo no kazas dienā iegūst tikai divus litrus – vienu no rīta, vienu vakarā. Tirgot pienu galīgi neatmaksājas, turklāt tas būtu jāpasterizē." Lai iegūtu vienu kilogramu siera, nepieciešami desmit litri piena, un gadu gaitā noslīpēta viena pamata recepte, ko papildina ar garšvielām: "Sildot pienu, pievienojam īpašu saistvielu, lai iegūtu tādu kā biezpienam līdzīgu masu, atliek tikai noliet sūkalas un biezajai masai pievienot garšvielas," Jānis ieskicē.

Nereti cilvēkiem šķiet, ka kazas sieram ir jocīga kūts piegarša. Jānis piekrīt, ka tā var gadīties, ja slaukšana notiek kūts tuvumā: "Turklāt lopiem jābūt tīriem, esmu redzējis govis, kas nolipušas ar sūdiem, manas kaziņas ir ļoti tīras. Mums kūts smaržas pienā nav, jo siera ražotne atrodas pavisam citā īpašumā." "Birzniekos" neko nelaiž zudumā, sūkalas atved kazām brokastīs: "No rīta viņas kaudamās nāk padzerties! Ielieku vannā cauruli un mūku prom, viņas gardu muti visu izdzer."

No piena Jānis kopā ar mammu gatavo gardu sieru, piedāvājumā ir 17 dažādi veidi – ar ķimenēm, ķirbju sēklām, olīvām, ķiplokiem, asāku garšu cienītājiem patiks kūpināts siers, bet degustācijās parasti viņš aicina sākt ar sālsūdenī mērcēto sieru. "Galvenais siera vārītājs ir tas, kuram tobrīd ir laiks," joko Jānis. Visi sieri gan nav bioloģiski, jo olīvas savā dārzā Jānis izaudzēt nevar, tās jāpērk.

Svaigā siera rituli droši ledusskapī var uzglabāt pat mēnesi, bet vasarā pirktu sieru drīkst arī saldēt: "Ir klienti, kas tirdziņā kārtīgi sapērkas, zinot, ka ilgu laiku mani nesatiks, un saliek sieru saldētavā. Arī man kā bioloģiskajam saimniekotājam ir ļauts sasaldēt tikko sietu sieru, jo ziemā jau piena nav," viņš saka. Tie, kas kazas sieru nav baudījuši, var izmēģināt to likt salātos vai uz grila restēm: "To var panēt un cept kā karbonādes, siers neizkusīs, bet kļūs mīkstāks. Esam mēģinājuši gatavot arī saldo sieru ar ogām, bet konsistence vairāk atgādināja biezpienu."

No kazas piena var taisīt arī sviestu, bet tas esot dārgs prieks, jo tauku lodītes ir divas reizes mazākas nekā govs pienā. Jāizceļ, ka kazas piens ir pretalerģisks un organismam to vieglāk pārstrādāt, tādēļ to iesaka dot maziem bērniem.

"Birzniekos" var iegādāties arī kaziņas ar visu bioloģisko sertifikātu, bet drīzumā viesi tiks pie gaļas: "Uzrakstījām projektu un saņēmām finansējumu, tagad tikai jāuzbūvē gaļas cehs." Pēc tam priekšā lielā recepšu izgudrošana, jo Jānis iecerējis gaļu likt arī konservu kārbās: "Gaļa ir liesa, tāpēc īpaši piemērota diētisku recepšu cienītājiem, tā labi garšo zupās, turklāt to var ēst arī aukstu. Tās kazas, ko šobrīd redzat, ir piena kazas, būs jāiegādājas īpašā gaļas šķirne, tā ka nākamreiz, kad atbrauksiet, ganāmpulks būs vēl lielāks!"
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.