Sadarbībā ar labklājības ministriju
Ceļamies kopā
Izvēlēties mainīt vidi sev apkārt
Aivara Damrozes pieredze
Ceļamies kopā
Izvēlēties mainīt vidi sev apkārt
Aivara Damrozes pieredze
Foto: F64
Aivars Damroze ir ilggadīgs Gatartas pansionāta direktors. Viņš ir studējis aktiermākslu Kultūras akadēmijā, bet sapratis, ka vēlas saistīt savu dzīvi ar ikdienas sociālu atbalstu cilvēkiem. Gatartas pansionātā Aivars Damroze pēc augstskolas "Attīstība" beigšanas sāka strādāt jau 2000.gadā, bet ar pansīti, kā viņš pats mīļi to dēvē, ir bijis saistīts jau ļoti sen, jo šeit strādājuši Aivara vecāki. Pansionāts ir nemitīgā attīstībā un šogad ir piepildījies Aivara ilgi lolots sapnis – ir izveidota grupu dzīvokļu māja "Kārkli" un specializētās darbnīcas cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, kur ikdienā darbojas gan Kārklu iemītnieki, gan citi tuvējo pašvaldību jaunieši.
Te visur valda mājīga rosība, siltas attiecības starp klientiem un personālu, un tas ir ilggadēja darba rezultāts. "Tas ir darbs, ko man patīk darīt. Es esmu izvēlējies strādāt kopā ar daudziem citiem cilvēkiem, un mainīt vidi sev apkārt. Kopā darot, tās pārmaiņas patiešām atnāk," īsi nosaka Aivars. Sociālajā darbā visu laiku ir ko darīt. Ja sanāk uzlabot un mainīt vidi, sociālais darbinieks tai mainās līdzi. Un ieguvēji ir visi. Aivars ir nemitīgā kustībā, un papildus darbam pansionātā un sociālā darbinieka pienākumiem grupu dzīvoklī, ir vietējās kopienas dzīves daļa, cep maizi savu dzimtas māju simtgadīgajā maizes krāsnī, kā arī interesējas un iesaistās dažādās pašvaldības un sociālās jomas sabiedriskās iniciatīvās.
Es sāku strādāt sociālo darbu, kad mani bija drusku pāri 20. Patiesībā jauniem cilvēkiem vajag ballēties, jo sociālais darbs agrā jaunībā ir par smagu. Es gan paturu prātā, ka šodien arvien jaunākiem cilvēkiem ir būtisks tas, ko viņi dara, kādu gandarījumu tas sniedz un kāds ieguvums no tā ir sabiedrībai. Un tas nav stāsts tikai par naudu.
Man šķiet, ka vispirms ir jāapgūst profesija un tad, kad jūti, ka gribi strādāt sabiedrības labā, jāmācās par sociālo darbinieku. Sociālais darbs ir izcila otrā profesija – kad ir jau kāda dzīves pieredze. Nobrieduša cilvēka otrā profesija.
Bez līderības sociālā darbā nevar iztikt. Ikdienas darbā un sarunās ar klientiem ir svarīgi uzmundrināt, dot drošības sajūtu un atrast, labāko pieeju situācijas vadīšanai. Lēmums ir jāpieņem klientam pašam, bet man kā sociālajam darbiniekam ir jāvirza process. Man jātrāpa mērķī caur dažādiem labirintiem, kam klients iziet cauri.
Ik katrs labs sociālais darbinieks ir labs aktieris, bet ne katrs aktieris var būt labs sociālais darbinieks. Es esmu pateicīgs, ka mana aktiera profesija neizdevās – man likās, ja nav Romeo lomas, tad man to nevajag. Sociālajā darbā es gūstu prieku un gandarījumu.
Kādreiz es ļoti pārdzīvoju, ka sociālos darbiniekus bieži sunī jeb, vienkārši sakot, izlamā. Tas ir grūti. Man vajadzēja laiku, lai saprastu, ka tas neattiecas uz mani personiski, bet uz darbu. Iespējams, ka esmu kļūdījies, neesmu izvēlējies īsto metodi darbam ar klientu. Šis dienas acīm es arī saprotu, ja cilvēks 60 gadus ir dzīvojis vienā vērtību sistēmā, tad izmaiņas sagaidīt var tikai brīnuma gadījumā. Stāsti par sirmmāmiņām un pozitīviem onkulīšiem ir stereotipi. Cilvēki ir ļoti dažādi un ar katru jāmāk profesionāli strādāt.
Grupu dzīvokļi un specializētās darbnīcas personām ar garīga rakstura traucējumiem ir sociālais pakalpojums, kura ļoti trūkst mūsu valstī. Pirms 20 gadiem Francijā iepazinu šos pakalpojumus tuvāk un jau tad man šķita, ka tā ir lieliska lieta un jāmēģina ko tādu darīt pie sevis. Grupu dzīvoklī "Kārkli" šobrīd dzīvo 7 cilvēki (vietu skaits 8). Tas ir sociālais pakalpojums, kurā cilvēks attīsta sadzīviskās prasmes, savukārt specializētajās darbnīcās (11 vietas) attīsta darba prasmes, darbojoties ar mālu un koku. Jaunās prasmes klientiem dod iespēju pašiem radīt gan ļoti praktiskas sadzīves lietas, gan lielāka apjoma vides uzlabošanas priekšmetus, kā garšaugu un puķu kastes. Tas papildina un uzlabo pašu vidi un sniedz iespēju senioriem blakus esošajā pansionātā gūt prieku no dārza darbiem. Par to ir milzīgs gandarījums. Mūsu sabiedrība vēl tikai mācās visu to pieņemt, ar to visu tikt galā, un saprast, cik cilvēki var būt laimīgi.
Man liekas, ka sociālais darbs ir viens no ļoti jēgpilniem darbiem. Nav baigi taustāms, bet tu redzi jēgu un priecājies, ka cilvēks apmierināts, smaida… redzi , ka viss forši un cilvēks to saka. Tu redzi, ka cilvēks ir laimīgs te dzīvot, tuvinieki saka paldies, ka cilvēks atplaucis, radinieki priecājas. Protams, kāds vienmēr būs neapmierināts un sarūdzis, bet tas nav saistīts ar manu darbu. Tā ir personība.
Ja tevi izsit no vienas trajektorijas, tad tu ieraugi citu trajektoriju. Tā ir mana pārliecība. Tāpēc man patīk skatīties pilnu sociālā darba laukumu. Elastība un spēja reaģēt ir ļoti svarīga. Un to ir viegli ikdienas rutīnā pazaudēt. Iejūtība un spēja redzēt nianses ir sevī nepārtraukti jāatjauno. Ja ieej rutīnā, vari paskriet garām niansei. Zināmā mērā ir sevi jāpārstartē atkal un atkal. Mani sociālajā darbā interesē darbs ar dažādām mērķa grupām, jo plašums ļauj redzēt lietas kopsakarībās. Daudzas lietas saliec kopā un tad tas deķīša raksts ir labāk redzams.
Atbalstīt iedzīvotājus sarežģītu dzīves situāciju risināšanā ir sociālā darbinieka pamata uzdevums. Kā jūtas sociālais darbinieks ikdienā, strādājot šo izaicinājumu pilno darbu? Kas motivē un palīdz neizdegt? Projekts "Ceļamies kopā" 8 fotostāstos atklāj dažādu sociālo darbinieku personības un ikdienu, profesionālos un personiskos izaicinājumos.

Ceļamies kopā, jo sociālais darbs ir kopdarbs, kam būtisks priekšnosacījums ir sociālā darbinieka un atbalstāmās personas cieņpilnas attiecības, kas tiek veidotas abpusēji. Un tad – kopā ceļamies, augam un ejam tālāk katrs jau savu patstāvīgo ceļu. Ikviens.

Projekta veidotāji: saturs: Labklājības ministrija, foto aģentūra "F64" un komunikācijas aģentūra "LEAD. Korporatīvā komunikācija", dizains – Natālija Šindikova, izstrāde – Kārlis Simanovičs, redaktore – Kristīne Melne, projekta vadītājs – Ēriks Radželis, Publiskā Sektora Komunikācijas Vadītāja - Anta Akantjeva-Ummere


"Ceļamies kopā" tiek īstenots ESF projekta "Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās" Nr.9.2.1.1/15/I/001 ietvaros

Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.