Sadarbībā ar labklājības ministriju
Ceļamies kopā
Palīdzēt citiem, bet nesadegt pašam
Ingas Ozolas atbildība
Foto: F64
Inga Ozola šobrīd ir Rīgas Sociālā dienesta Sociālā darba nodaļas vadītājas vietniece. Jauna, blonda un trausla. Ingas tēls kontrastē ar stereotipiskiem priekšstatiem par vadītāju, kam jāstrādā psiholoģiski smagajā sociālā darba jomā. Taču aiz šīs ārienes slēpjas spēcīga sociālā darba profesionāle, kas ļoti mērķtiecīgi izvēlējusies šo profesiju, jau pirmajā darbavietā apēdusi pudu sāls un pakāpeniski kāpusi pa karjeras kāpnēm. Pašlaik viņas atbildībā ir ne tikai sociālo pakalpojumu attīstība, bet arī atbalsts kolēģiem un padotajiem un viņu labbūtība. Un Inga atzīst – mums pašiem arī jāprot lūgt palīdzību, ja tā nepieciešama.
Vidusskolas sākumā izmantoju karjeras konsultācijas un, nedaudz vairāk iedziļinoties, jau 11. klasē skaidri zināju, ka iešu studēt sociālo darbu. Tagad saprotu, ka lielas skaidrības par šo darbu tolaik man nebija, taču mani iedvesmoja arī tas, ka māsīca bija sociālais darbinieks un stāstīja man par savu pieredzi. Es domāju, šis arī ir veids, kā piesaistīt jauniešus studēt sociālo darbu, – ir jāstāsta par savu pieredzi augstskolā, par savu darbu, par iespējām palīdzēt cilvēkiem, jākļūst par savas profesijas vēstnieku. Vidusskolas laikā jaunieši, iespējams, nemaz nezina šādu profesiju, viņi vispār zina tikai dažas populārākās profesijas.
Uzreiz pēc augstskolas sāku strādāt Rīgas Sociālajā dienestā, mana darbavieta bija Ķengaragā. Pieteicos strādāt ar ģimenēm ar bērniem, pirmā darba diena bija 1. septembris, un es priecājos par jauno sākumu. Un tad sekoja tāds šoks! Es sapratu, ka viss ir tik tālu no teorijas, ko esmu mācījusies! Pirmais pusgads bija kāpšana sev pāri un mācīšanās nebaidīties. Es ar savu mazo augumu un 23 gadiem gāju pie ģimenēm ar bērniem, man bērnu nav, un man to ļoti bieži bāza acīs – kā jūs varat palīdzēt, ja pašai bērnu nav? Man pat bija bail no klientiem, bet turējos visiem spēkiem. Tas bija īsts izaicinājumu posms, bet vienā brīdī tam tiec pāri. Tu jau neesi viens – ir kolēģi ar iedrošinājumu, atbalstu un padomu, un tas patiesi palīdz.
Kas sniedz gandarījumu? Kad tev pasaka paldies. Ir tik daudz grūto brīžu, bet tad tev klients pasaka paldies, viņš tev atklājas, un tas ir lieliski. Mēs negaidām, ka nāks ar puķēm un konfekšu kastēm un desmit reizes teiks paldies. Kad strādāju ar ģimenēm, mans lielākais prieks bija redzēt smaidošu bērnu.
Empātija ir ļoti svarīga – gan pret klientiem, gan pret darbiniekiem un kolēģiem. Ja tu esi noslēgts un noraidošs, protams, pie tevis neviens negribēs nākt. Tāpēc tev ir jābūt atvērtam un patiesam. Grūtākais ir konstruktīvi pateikt sliktās lietas, jo katrā gribas redzēt labo. Taču ir jākāpj sev pāri, jābūt pietiekami stipram gan emocionālā, gan profesionālā ziņā, jāspēj sniegt stiprinājumu kādam, kuram ir šaubas.
Sociālajā darbā sākumā tu neapzinies, ka risini savas problēmas caur klientiem. Es nebiju izņēmums. Par laimi, studijās mums par to stāstīja, un es sapratu, ka man palīdzēs tieši tas pats, ko iesaka psihologiem, – jāiet terapijā pašai. Es sāku terapiju pie psihologa un risināju savus jautājumus. Tas ļoti palīdzēja – iegūt stabilitāti, saprast, kā es jūtos klienta stāstā, bet pievērsties tam profesionāli, ar vēsāku prātu. Šie risinājumi sevis sakārtošanai katram ir citādi, kādam palīdz sarunas kolektīvā, vadītājs, supervīzijas. Bet tas ir darbs ar sevi, un tas nav viegli.
Jaunu pakalpojumu attīstīšana – tas ir izaicinoši, bet vienlaikus iedvesmojoši, ja tu no mazas domas, vienas mazas idejas uzbūvē jaunu iespēju daudziem cilvēkiem. Vai varbūt ideja ir liela un pārdroša, tad tev ir jāspēj ietilpināt to kastītē, jo pakalpojumiem ir jābūt standartizētiem un finansētiem atbilstoši iespējām. Tad tu mēģini atrast līdzsvaru, lai būtu labi gan klientam – viņš saņem to, kas vajadzīgs –, gan pakalpojumu sniedzējam. Ir reizes, kad tev ir jābūt sliktajam un jāpasaka, ka pieejamais finansējums ir daudz mazāks un mēs nevaram realizēt šo patiešām lielisko ideju. Svarīgi ir, ka mēs ieklausāmies viens otrā, pielāgojamies un mēģinām atrast risinājumu.
Sociālais darbinieks ir galvenais darba resurss. Liela nozīme ir tam, kā tu pavadi savu brīvo laiku, vai tev ir savas intereses, aktivitātes, kā mazini stresu. Garas pastaigas, peldēšana, dejošana – katram ir jāatrod savs izklaides veids un laiks sev. Ja tev nav prieka, dzirksts acīs un enerģijas, tu nevari atbalstīt un sniegt prieku arī citiem.
Viss nerit gludā vienveidībā, ir kāpumi, un ir kritumi, bet ir svarīga sajūta un sapratne, ka tu neesi viens. Ja vajag, arī pašam sociālajam darbiniekam ir jāmāk lūgt palīdzību. Mēs iedomājamies, ka kādam ir jāuzmin mūsu domas, bet mēs taču nevaram gaidīt, ka pretī sēdošais kolēģis vai vadītājs nolasīs mūsu domas un sapratīs, kā mēs patiesībā jūtamies. Vajag runāt, spēt atzīt, ka tev vajag palīdzību. Tas ir cilvēcīgi, un tas nav tikai par sociālajiem darbiniekiem, tas ir par mums visiem.
Atbalstīt iedzīvotājus sarežģītu dzīves situāciju risināšanā ir sociālā darbinieka pamata uzdevums. Kā jūtas sociālais darbinieks ikdienā, strādājot šo izaicinājumu pilno darbu? Kas motivē un palīdz neizdegt? Projekts "Ceļamies kopā" 8 fotostāstos atklāj dažādu sociālo darbinieku personības un ikdienu, profesionālos un personiskos izaicinājumos.

Ceļamies kopā, jo sociālais darbs ir kopdarbs, kam būtisks priekšnosacījums ir sociālā darbinieka un atbalstāmās personas cieņpilnas attiecības, kas tiek veidotas abpusēji. Un tad – kopā ceļamies, augam un ejam tālāk katrs jau savu patstāvīgo ceļu. Ikviens.

Projekta veidotāji: saturs: Labklājības ministrija, foto aģentūra "F64" un komunikācijas aģentūra "LEAD. Korporatīvā komunikācija", dizains – Natālija Šindikova, izstrāde – Kārlis Simanovičs, redaktore – Kristīne Melne, projekta vadītājs – Ēriks Radželis, Publiskā Sektora Komunikācijas Vadītāja - Anta Akantjeva-Ummere


"Ceļamies kopā" tiek īstenots ESF projekta "Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās" Nr.9.2.1.1/15/I/001 ietvaros

Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.