Sadarbībā ar labklājības ministriju
Ceļamies kopā
Vienmēr būt ceļā uz jauno
Sociālās darbinieces Aleksandras stāsts
Ceļamies kopā
Vienmēr būt ceļā uz jauno
Sociālās darbinieces Aleksandras stāsts
Foto: F64
Aleksandra Pavlovska ir Resursu centra cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem "ZELDA" sociālā darbiniece un pētniece. Aleksandra kopā ar ģimeni Latvijā ieradās pirms septiņiem gadiem no Maskavas, kur dzimusi un dzīvojusi iepriekš. Aleksandra ir studējusi filoloģiju, psiholoģisko konsultēšanu un sociālo darbu. Maskavā dažādās vietējās un starptautiskās organizācijās viņa strādāja sociālā darba jomā, ko turpina arī Latvijā. Aleksandra vienmēr ir kustībā uz priekšu, vienmēr meklē jauno – jaunas metodes, jaunas pieejas, jaunas zināšanas, kā palīdzēt saviem klientiem, turklāt viņa ar šīm zināšanām un prasmēm aktīvi dalās ar kolēģiem.
Vēl dzīvojot Maskavā, mēs ar vīru Arsēniju un mūsu domubiedriem strādājām kopā un daudz laika veltījām jaunu darba metožu apguvei – lasījām, eksperimentējām, piedāvājām klientiem jaunus pakalpojumus. Pārceļoties uz Latviju, mums bija milzīgs entuziasms un vēlme dalīties ar savām zināšanām. Sākām organizēt mācības Centrā "Osta" sadarbībā ar ārvalstu praktiķiem un Latvijas organizācijām un augstskolām. Es ļoti ceru, ka tas ir mūsu ieguldījums sociālā darba attīstībā Latvijā – mēs vēlētos kaut kā pateikties par pieņemšanu un atbalstu, ko profesionālā sabiedrība mums šeit sniegusi, būt noderīgiem.
Resursu centrā "ZELDA" strādāju kopš 2014. gada. Šajā laikā esam izveidojuši jaunu pakalpojumu alternatīvu rīcībspējas ierobežošanai, aizgādnībai – izpētot personas sapņus un vēlmes, stiprās puses, mēs piedāvājam personām ar garīga rakstura traucējumiem atbalstu lēmumu pieņemšanā, lai cilvēks varētu pilnvērtīgi un droši dzīvot un realizēt sev sabiedrībā. Tas ir inovatīvs personalizēts pakalpojums ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē, un es lepojos, ka tajā ir arī mans ieguldījums.
Sociālais darbinieks nedrīkst apstāties savā attīstībā. Un arī es nespēju palikt uz vietas, man ir svarīgi meklēt jaunas idejas, jaunas metodes, veidot jaunus pakalpojumus klientiem. Man šķiet, ir svarīgi lasīt zinātnisko literatūru svešvalodās, sazināties ar kolēģiem no citām valstīm, apmeklēt starptautiskas konferences, ceļot uz citām valstīm, doties uz vietējām organizācijām un redzēt, kas tur un kā darbojas, stāstīt par savu pieredzi un kopā izdomāt kaut ko jaunu. Es vēlētos, lai sociālajiem darbiniekiem Latvijā būtu vairāk iespēju to darīt.
Covid-19 pandēmijas laikā man ļoti pietrūka praktiskā darba ar klientiem, ikdienas saskares. Tādēļ pieteicos un kādu laiku strādāju par sociālo rehabilitētāju slimnīcā "Ģintermuiža", nodaļā, kur mēs strādājam ar bērniem, kuriem konstatēta atkarība no psihoaktīvām vielām vai vielu kaitējoši pārmērīga lietošana. Tā bija svarīga pieredze, jo pirms tam vienmēr strādāju sabiedrībā balstītos pakalpojumos, organizācijās, kas palīdz cilvēkam atgriezties sabiedrībā un integrēties tajā, un šeit pirmo reizi sajutu, ko nozīmē strādāt slēgtā nodaļā psihiatriskajā slimnīcā gada programmā.
Pēdējos gados novēroju izmaiņas savā identitātē, esmu pārejas posmā. Domāju, ka esmu ceļā, tāpēc ir grūti kaut kā sevi raksturot. Domāju, var teikt, ka esmu pētniece un stāstītāja – pētu cilvēkus, veidoju stāstus par viņiem un glabāju tos savā sirdī. Esmu ģimenisks cilvēks. Un eksperimentētāja.
Cilvēki Latvijā ir draudzīgi, bet vienlaicīgi arī rezervēti, sargā savas robežas. Manas latviskās saknes ļauj to saprast, šī mentalitāte man ir tuva, un tomēr personiski jūtos diezgan vientulīgi. Būt emigrantam ir vientuļi, it īpaši, ja cilvēks ir tik introverts kā es. Jo vecāka es kļūstu, jo grūtāk iegūt jaunus draugus. Tāpēc mana komunikācija šeit galvenokārt notiek darbā, un esmu ļoti pateicīga, ka Latvijas sociālo darbinieku profesionālā kopiena mūs pieņēma un atbalstīja.
Latvijā ir mierīgāk nekā Krievijā, ikdiena ir daudz labāk organizēta, ir drošības sajūta, sajūta, ka var ietekmēt apkārt notiekošo. Tāpēc esmu mierīga, domājot par savas mazās meitas dzīvi šeit. Bet, protams, man trūkst daudz kā no manas bērnības, man trūkst vietu Maskavā, bet tur viss strauji mainās, trūkst tuvo un mīļo cilvēku, daudzi no kuriem līdzīgi man vairs nedzīvo Krievijā. Atzīšos, pat septīto gadu dzīvojot Latvijā, man tomēr ir bezpajumtniecības sajūta, nostalģija pēc kaut kā, ko nevar atgriezt. Bet darbs ļoti palīdz.
Vēl Krievijā dzīvojot, mēs interesējāmies par inovatīvām pieejām psiholoģijā un sociālajā darbā. Apguvu vispirms naratīvo pieeju, vēlāk – uz risinājumu vērsto pieeju. Pasaulē abas pieejas sociālajā darbā izmanto plaši, strādājot ar dažādām mērķa grupām, konsultējot klientus. Latvijā turpretim konsultēšana sociālajā darbā nav attīstīta, sociālie darbinieki tiecas savu klientu nosūtīt pie psihologiem, nevis konsultē paši. Manuprāt, prasmei konsultēt klientu jāpiemīt katram praktiķim, šīs prasmes un pieejas mēs cenšamies popularizēt un mācīt sociālajiem darbiniekiem. Mums svarīgākais ir klients, viņa stiprās puses, resursi, sapņi un mērķi, cieņa pret viņa personību un autonomiju. Prasmīgi uzdot jautājumus konsultāciju laikā, mēs palīdzam klientiem pašiem nosākt sev svarīgus mērķus un mēģināt sasniegt tos, īstenot principu "klients ir savas dzīves eksperts " gan praktiskajā darbā, gan mūsu dokumentācijā.
Atbalstīt iedzīvotājus sarežģītu dzīves situāciju risināšanā ir sociālā darbinieka pamata uzdevums. Kā jūtas sociālais darbinieks ikdienā, strādājot šo izaicinājumu pilno darbu? Kas motivē un palīdz neizdegt? Projekts "Ceļamies kopā" 8 fotostāstos atklāj dažādu sociālo darbinieku personības un ikdienu, profesionālos un personiskos izaicinājumos.

Ceļamies kopā, jo sociālais darbs ir kopdarbs, kam būtisks priekšnosacījums ir sociālā darbinieka un atbalstāmās personas cieņpilnas attiecības, kas tiek veidotas abpusēji. Un tad – kopā ceļamies, augam un ejam tālāk katrs jau savu patstāvīgo ceļu. Ikviens.

"Ceļamies kopā" tiek īstenots ESF projekta "Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās" Nr.9.2.1.1/15/I/001 ietvaros.

Projektu realizē Labklājības ministrija www.lm.gov.lv, fotoaģentūra "F64" www.f64.lv un "LEAD. Korporatīvā komunikācija" www.lead.lv

Projekta veidotāji: saturs: Labklājības ministrija, foto aģentūra "F64" un komunikācijas aģentūra "LEAD. Korporatīvā komunikācija", dizains – Natālija Šindikova, izstrāde – Kārlis Simanovičs, redaktore – Kristīne Melne, projekta vadītājs – Ēriks Radželis, Publiskā Sektora Komunikācijas Vadītāja - Anta Akantjeva-Ummere


"Ceļamies kopā" tiek īstenots ESF projekta "Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās" Nr.9.2.1.1/15/I/001 ietvaros

Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.