Foto: Publicitātes foto

Pieredze starptautiskā profesijā, stipendija visu astoņu nedēļu ilgo mācību laiku, angļu valodas apguve, stabils atalgojums un sociālās garantijas – tas vēl nav viss, kas tiek piedāvāts stjuartu vakancē. Uzzini vairāk un nāc komandā! Piesakies: www.airbaltic.com/lidojamkopa


(Katrīna Pavasare, airBaltic stjuarte. Foto no privātā arhīva)

Katrīna Pavasare, kura vasarā nosvinēja 33. dzimšanas dienu, ir divu bērnu mamma, kas par "airBaltic" stjuarti strādā jau 11. gadu. Ieguvusi maģistra grādu sabiedriskajās attiecībās, Katrīna joprojām turpina studēt un pasniedz arī komunikācijas kursu "airBaltic" līderības programmā ALFA ("AirBaltic Leaders for Future"*).

11 gadi vienā darbavietā ir ļoti ilgs laiks. Kas tev nav ļāvis aiziet?

Kad toreiz pieteicos darbam "airBaltic", domāju, ka tas būs tikai pagaidu darbs studiju laikā. Nevaru pateikt, kad sapratu, ka šis ir darbs, ko gribu turpināt darīt, bet tāds brīdis bija. Man daudzi jautā, kāpēc jau tik ilgi strādāju par stjuarti ar maģistra diplomu kabatā, bet ne savā specialitātē, un mana atbilde ir tāda, ka grāds nenozīmē, ka nedrīkstu strādāt darbu, kas man ir tik ļoti tuvs sirdij – lidošana mani neatlaiž. Grādam nav nozīmes, jo es mācos sev. Turklāt esmu cilvēks, kuram ļoti patīk pats mācību process. Savā ziņā stjuarta darbs arī ļauj mācīties katru dienu, jo katra diena ir citāda. Situācijas ir citas, cilvēki ir citi.

Esmu iemācījusies saglabāt mieru konfliktsituācijās. Lidmašīnā esi aci pret aci konfrontēts ar situāciju bez iespējas aizbēgt no tās, tādēļ tā ir jāatrisina.

Tas tik banāli skan, un visi par to runā, bet man tiešām aiz loga katru darba dienu ir saule. Lai cik draņķīgs laiks būtu uz zemes, mēs paceļamies gaisā, un spīd saule. Tā ir pilnīgi cita pasaule, kurā es dzīvoju jau 11 gadus, turklāt ar visu savu maģistra grādu. Kad man jautā, kādēļ es atkal esmu sākusi studēt, saku, ka man patīk zināt un es zinu, ka tas man noderēs arī darbā. Drīz būšu ieguvusi ārstniecības personas diplomu. Medicīna bija mans nepiepildītais sapnis. Ļoti maldīgs ir priekšstats, ka par stjuartiem strādā tikai tie, kuri tikko pabeiguši vidusskolu un kuriem nav nekā cita, ko darīt. Ļoti lepojos ar saviem pieredzējušajiem, zinošajiem un kolosālajiem kolēģiem! Medicīnu, starp citu, studē diezgan daudz kolēģu, viena no viņām tūliņ iegūs ķirurga-ortopēda diplomu.

Starp citu, kā tu toreiz pati nolēmi pieteikties darbam "airBaltic"?

Biju sākusi studēt Rīgā, pārcēlos uz galvaspilsētu no Kuldīgas un ik pa laikam piestrādāju dažādus gadījuma darbus. Manas dzīvokļa biedrenes draudzene bija stjuarte, un uzzinājām, ka "airBaltic" ir izsludinājis stjuartu vakances. Lai arī nekad iepriekš ar lidmašīnu nebiju lidojusi, nolēmu pieteikties, taču kļūt par stjuarti nebija mans mērķis. Grupas intervijai sekoja individuālā intervija un vēlāk arī aicinājums iziet medicīnisko komisiju un sākt apmācības. "airBaltic" sāku strādāt 2010. gada 5. jūlijā, tieši savā dzimšanas dienā.

Apmācības man likās ļoti interesantas, jo visas procedūras, ko apguvām, visas zināšanas ir pamatotas praksē. Atceros, septembrī sāku mācīties maģistrantūrā un bieži vien, no rīta atlidojot, uzreiz devos uz lekcijām.

Ko tu vēl novērtē savā darbā?

Ceļošanas iespējas, protams! To es neesmu pat pieminējusi, jo tas šķiet tik pašsaprotami. Strādājot aviokompānijā, tā ir ļoti liela priekšrocība, jo ceļot var ļoti izdevīgi. Man paveicies ar labu atbalsta komandu mājās – viņi pieskata bērnus, kad abi ar vīru dodamies ceļojumā. Nupat biju Viļņā uz četrām dienām, un sanāca tā, ka vīrs varēja pie manis atbraukt ciemos. Reisi bija no rītiem, tādēļ visa pēcpusdiena un vakars bija brīvs, un varējām pavadīt laiku kopā.

Daudzi mūsu kolēģi šobrīd dzīvo Dubaijā un Tenerifē. Bet stereotips, ka mēs, stjuarti, vienmēr un visur izkāpjam no lidmašīnas ar lieliem čemodāniem un vismaz pāris nedēļas pavadām pludmalē, man jālauž. Lielākoties aizlidojam un vakarā atkal atlidojam, un arī tas ir bonuss, jo varam atgriezties pie ģimenes. Ir reizes, kad pārņem nogurums, bet tās ir epizodes, kas pāriet, un tādas ir jebkurā darbā.

Par mums maksā visus nodokļus. Lai arī cik ļoti jaunības maksimālismā šķiet, ka varu darīt savu sapņu darbu arī par velti, atlīdzība un samaksāti nodokļi ir ļoti būtiski sociālajām garantijām. Arī par nakts reisiem un papildu darba stundām mums tiek atlīdzināts. Zinu, ka diemžēl veselības apdrošināšana darbiniekiem nav standarta prakse visās kompānijās, bet mums tā ir viena no vislabākajām, tāpat ir iekļauta dzīvības apdrošināšana, kas ir industrijas standarts. Mums ir formas, ko izsniedz darbā, un "airBaltic" stjuartu formas ir ļoti gaumīgas. Patiesībā, katru reizi to uzvelkot, pārņem liels lepnums. Mugura iztaisnojas, un galva paceļas augstāk.

Kā tev liekas, kas ir tās lietas, ko šis darbs tev ir palīdzējis sevī attīstīt?

Domāju, ka lielāku iekšējā miera izjūtu un pārliecību. Esmu impulsīva un viegli aizkaitināma uz zemes. (Smejas) "airBaltic" šobrīd vadu komunikācijas kursu ALFA līderības programmā (to ļauj mana profesionālā kvalifikācija), kur pieskaramies arī konfliktsituāciju menedžmentam. Kā situāciju noregulēt, neiesaistot personīgās emocijas, kā uz to paskatīties no pavisam cita skatpunkta. Tas palīdz arī man pašai. Otra lieta noteikti ir laika menedžments. Es nevarētu visu apvienot, ja nebūtu to apguvusi.

Es kādreiz nerunāju krieviski, bet iemācījos. Man likās, ka nekad nevarēšu palīdzēt cilvēkam, kuram uz borta ir sākušās kādas medicīniskas problēmas, tagad es zinu, kur man jāiet, kas tieši man ir jādara, un varu to izdarīt ar vēsu prātu. Tas arī ļoti palīdz ikdienas dzīvē – sakoncentrēties.

Ja patīk ceļot, ja piemīt atbildības izjūta pret sevi un citiem, pat ja jūtaties introvertas personības, bet cilvēki jums patīk, tad pavisam noteikti ir vērts atnākt un pamēģināt, visu pārējo kompānijā palīdz apgūt. Šobrīd esmu vecākā stjuarte, taču ļoti labi atceros, kā jutos pirmajās darba dienās, tādēļ darbā vienmēr esmu atvērta visdažādākajiem jautājumiem. Arī iedvesmai. Nesen Viļņā biju kopā ar kolēģi, kura agrāk arī studēja medicīnu, bet studijas pameta. Izstāstīju viņai savu situāciju un ļoti ceru, ka kolēģe atsāks mācības. Klusajā periodā, kad lidojām mazāk, daudzi no mums sāka mācīties. Pirms tam likās, ka darbs prasa ļoti daudz un ka nebūs iespējams to savienot, bet to var izdarīt, jo kompānijā ir īpašs atbalsts studējošajiem. Smejos, ka es pati darbā izvēdinu galvu no skolas, bet skolā – no darba.

*airBaltic līderi nākotnei

(Katrīnas Pavasares fotogrāfijas no privātā arhīva.)

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!