Foto: Regnārs Levenovičs AAS BALTA (PZU grupa) galvenais komercīpašuma un inženiertehnisko risku parakstītājs
Savs priekšstats par ilgtspēju ir izveidojies katram, un diez vai apdrošinātāji ir pirmie, kas nāk prātā, par to domājot. Ja vēlamies dzīvot "zaļi", varam iegādāties elektroauto, braukt ar velosipēdu vai iet kājām, ēst bioloģiski audzētus produktus un taupīt dabas resursus – tas viss ir saprotams, bet kā apdrošināšana var būt ilgtspējīga? Un tomēr Eiropā apdrošināšanas nozarē notiek lielas pārmaiņas tieši ilgtspējas virzienā. Ar atkritumu šķirošanu birojā mūsdienās vairs nevienu nepārsteigsi, bet apdrošinātāju rīcībā ir gana jaudīgi līdzekļi, lai būtiski ietekmētu spēles laukumu.

Runājot par ilgtspēju apdrošināšanas nozarē, gribētu uzsvērt, ka tas ir plašāks jēdziens nekā tikai klimata izaicinājumu risināšana un būtu jāskata kopējā ESG kontekstā. ESG (angļu val. "Environmental, Social and Governance") ir vides, sociālo un pārvaldības faktoru kopums, kas tiek ņemts vērā korporatīvās ilgtspējas vērtējumos visā pasaulē. ESG aktualitāte biznesā aug gan Latvijā, gan globāli, un apdrošināšanas nozare nav izņēmums. Arī "Balta" ir svarīgi ne tikai biznesa rezultāti, kurus sasniedzam, bet arī tas, kā tos sasniedzam – ar atbildību pret darbiniekiem, klientiem, partneriem, vidi un sabiedrību.

Mums ilgtspējīga domāšana apdrošināšanā ir ne tikai velosipēdu ieviešana uzņēmuma autoparkā, atkritumu šķirošana, koku stādīšana kopā ar Lielo talku, atbalsts sabiedrības aktivitātēm, brīvprātīgais darbs, dažādības veicināšana utt., bet arī ESG aspektu iekļaušana uzņēmuma biznesa stratēģijā. Tas nozīmē, ka uzņēmuma ikdienas darbība un nākotnes attīstība tiek plānota, ietverot šos aspektus ikvienā solī tā, lai ESG un ilgtspējas mērķi no vārdiem pārtop darbos. Eiropas pieredze apliecina: kad tas tiek īstenots, apdrošinātāju ietekme var radīt pozitīvas pārmaiņas daudz plašākā tvērumā ārpus nozares robežām.

Savi ilgtspējas mērķi – arī apdrošinātājiem

Pirms kāda laika piedalījos ESG jautājumiem veltītā pārapdrošinātāju seminārā, kur tika minētas pirmās ESG aktivitātes apdrošināšanas nozarē – tās datētas ar 1979. gadu. Visdrīzāk tas bija visai tālu no mūsdienu izpratnes par ESG. Pasaules vadošie apdrošinātāji darbu pie ilgtspējīgas apdrošināšanas inicatīvas sāka ap 2006.–2009. gadu, kad tika veikti pirmie pētījumi par apdrošināšanas riskiem un iespējām saistībā ar ESG, lai veicinātu šo principu ieviešanu. Bet kā īstu pavērsiena punktu var minēt 2012. gadu, kad pasaules vadošās apdrošināšanas un pārapdrošināšanas kompānijas vienojās par Ilgtspējīgas apdrošināšanas principiem ("Principles for Sustainable Insurance"), kuru mērķis ir atbalstīt ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķus un kas kalpo kā globāls ietvars apdrošināšanas industrijai attiecībā uz ESG.

Ilgtspējīgas apdrošināšanas principi nosaka: pirmkārt, jebkādu lēmumu pieņemšanā tiek iekļauti ESG jautājumi; otrkārt, jāveic nerimstošs darbs ar klientiem un biznesa partneriem, lai veicinātu izpratni par ilgtspēju; treškārt, tas ir darbs ar valdībām, regulatoriem un citām iesaistītajām pusēm; ceturtkārt, jāievēro atbildība un caurspīdīgums, komunicējot par sasniegumiem šo principu īstenošanā.

Galvenā tendence – spiediens uz tiem, kam liela CO2 "pēda"

Bez detalizēta apdrošināšanas tirgus pētījuma kā galvenās Eiropas tendences varu minēt apdrošinātāju aktivitātes klimata risku mazināšanā un atteikšanos no iesaistīšanās fosilās enerģijas biznesā.

Te būtisks spēlētājs ir pārapdrošinātāji. Ja fiziska vai juridiska persona savus riskus apdrošina, iegādājoties polisi pie apdrošinātāja, tad pārapdrošinātāji ir tie, kas apdrošina pašus apdrošinātājus. Pārapdrošinātāji ir ietekmīgi ESG principu flagmaņi un vēstneši, kas ar savu darbību ietekmē apdrošinātājus un līdz ar to pastarpināti – veselas industrijas. Pārapdrošinātāji aktīvi iesaistās globālās norisēs, vai tā būtu Parīzes klimata vienošanās, vai ANO programmas, paužot skaidru nostāju un atbalstu ilgtspējas mērķiem, un veic arī taustāmas lietas, starp kurām vēlos atzīmēt trīs virzienus.

Pirmkārt, tā ir aktīvu pārvaldīšana, proti, pārapdrošinātāji jau pāris gadu būtiski samazina vai pārtrauc investīcijas nozarēs, kas saistītas ar fosilā kurināmā, īpaši ogļu, kā arī naftas un gāzes ieguvi, tā vietā novirzot līdzekļus ESG atbalstošiem projektiem.

Otrkārt, fokuss uz savu tiešo darbību – apdrošināšanu. Sadarbība ar tiem, kam liels CO2 nospiedums, ir un arvien vairāk būs reputācijas jautājums. Ja pārapdrošinātāji nenodrošina risku segumu apdrošinātājiem, atsakoties apdrošināt ogļu, naftas vai gāzes biznesu, arī apdrošinātāji nevar piedāvāt vai piedāvā tikai ļoti ierobežotu apdrošināšanu attiecīgo nozaru pārstāvjiem, radot lielu spiedienu uz šīm nozarēm. Ogļu, naftas un gāzes kompānijas ir veikušas milzu investīcijas savos aktīvos, un situācija, kurā nav iespējams šos ieguldījumus apdrošināt, liek pamatīgi pārdomāt savu darbību un atbilstību ilgtspējas mērķiem.

Un treškārt, protams, ESG principos iekļaujas arī pašu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas kompāniju ikdienas aktivitātes – vairums deklarē, ka savā darbībā izmantos tikai atjaunīgo enerģiju, un plāno līdz 2030. gadam sasniegt siltumnīcefektu izraisošu gāzu emisiju nulles līmeni.

Daudzi apdrošinātāji uzsver arī sociālo faktoru: mūsdienīgai apdrošināšanai jābūt ērti pieejamai, ar to saprotot ne tikai digitalizāciju, kas, protams, nodrošina ātrāku, ērtāku saziņu un ievērojamu papīra resursu ietaupījumu, bet arī visām sociālajām grupām pieejamu apdrošināšanu. Kā rāda aplēses, Latvijā tikai nedaudz virs 30% mājsaimniecību nekustamā īpašuma ir apdrošināti. Situācijas, kad, piemēram, postoša ugunsgrēka rezultātā līdzekļus ģimenes mājokļa atjaunošanai nākas saziedot Latvijas sabiedrībai, ir uzskatāmas apdrošināšanas nepieejamības (t. sk. informācijas trūkuma par apdrošināšanas nozīmi) sekas, kam būtu jārod risinājumi.

ESG neizbēgami ietekmē apdrošināšanas produktu attīstību

Pozicionēt apdrošināšanas produktu kā ilgtspējīgu nav vienkārši, ņemot vērā, ka patērētāji ietekmi uz vidi galvenokārt asociē ar mobilitāti un mājsaimniecību, piemēram, transporta izvēles, enerģijas izmantošanas un atkritumu apsaimniekošanas paradumiem, un apdrošinātāji visbiežāk netiek ierindoti starp ilgtspējas dalībniekiem.

Patlaban ilgtspējas idejas apdrošinātāji cenšas īstenot, atbalstot zaļās enerģijas projektu apdrošināšanu, fokusējoties uz ilgtspēju atlīdzību procesā, kā arī veicinot zaļo domāšanu caur saviem produktiem. Kā piemēru šeit varētu minēt telemātikas izmantošanu auto apdrošināšanā, proti, jo "zaļāks" ir tavs braukšanas stils un paradumi, jo vairāk tiec atalgots ar atlaidēm, bonusiem un tamlīdzīgiem labumiem.

Eiropā notiek lielas pārmaiņas, un nozarei ir jāiet tām līdzi, attīstot savus produktus atbilstoši citu nozaru jaunievedumiem ilgstpējas virzienā. Piemēram, jau ilgus gadus tiek prātots par to, ko darīt ar CO2 izmešiem, un viens variants ir oglekļa izmešu noglabāšana (carbon capture storage). Turpinās arī darbs pie lielu elektroenerģijas uzkrāšanas instrumentu izstrādes, jo pagaidām elektroenerģiju industriālos apmēros nevar uzkrāt, lai izmantotu tad, kad to vairāk vajadzēs. Ja attīstīsies šādi jauni novirzieni, tiem būs vajadzīga atbilstoša apdrošināšana, jo jebkuram jauninājumam jebkurā nozarē uzreiz ir jāpiedāvā apdrošināšanas risinājums.

Lokālā līmenī svarīga loma ir arī valsts atbalstam. Jo vairāk valstiskā mērogā būs stimulējošu pasākumu, lai attīstītos kādā noteiktā virzienā, jo vairāk produktu apdrošinātāji attīstīs tieši šajā virzienā, reaģējot uz pieprasījumu. Kā labie piemēri šeit jāatzīmē ieviestās atbalsta programmas elektroauto iegādei vai saules paneļu uzstādīšanai.

ESG ietekmē arī atlīdzības. Pirmkārt, komunikācijai ar klientu jābūt ātrai, godīgai, caurspīdīgai, bet atlīdzību procesam – vienkāršam, skaidram un saprotamam, lai atbrīvotos no sīkās drukas bubuļa, kas klientiem saistās ar stereotipiem par zemūdens akmeņiem apdrošināšanas noteikumos. Otrkārt, ESG principi ir jāintegrē arī pašā atlīdzību pakalpojumā: piemēram, bojātu sadzīves tehniku aizvietot ar energoefektīvāku risinājumu; bojāto ierīci salabot, nevis nomainīt; remontējot īpašumu, izvēlēties CO2 neitrālus vai dabai draudzīgus materiālus utt. Eiropā tas jau notiek, pie mums šis virziens attīstās lēnāk, galvenokārt tāpēc, ka patēriņa kultūra Latvijā liek vēlēties vairāk: vidējais latvietis savu saplīsušo telefonu apdrošinātājam drīzāk prasīs aizvietot ar jaunu, nevis remontēs veco, un vairums savam auto vēlēsies jaunu vējstiklu, pat ja bojātais ir kvalitatīvi remontējams ar mūsdienīgām tehnoloģijām.

Vienlaikus jāapzinās, ka visam ir sava cena, un par uzlabojumiem ir jāmaksā. Elektroauto, biopārtika, atkritumu šķirošana un citi ilgtspējas risinājumi maksā dārgāk nekā ierastās, ne tik "zaļās" alternatīvas, un jau minētā sadzīves tehnikas aizvietošana ar energoefektīvāku (tātad jaunāku) ierīci, kā arī citi pasākumi ilgtspējas virzienā arī apdrošinātājam izmaksā vairāk.

Apdrošināšana nākotnē – daudz nezināmo

Lūkojoties apmēram 10 gadu tālā nākotnē jeb vidējā termiņā, jārēķinās, ka mūs pamatīgi ietekmēs Eiropas redzējums par turpmāko attīstību. Jūlijā Eiropas Komisija publiskoja pakotni "Fit for 55", kas paredz līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par vismaz 55% salīdzinājumā ar 1990. gadu. Pakotne ietver vairākus virzienus – transportu, enerģētiku, lauksaimniecību, paredzot būtiski restrukturēt šīs nozares. Piemēram, saistībā ar lauksaimniecību cita starpā tiek rosināts būtiski samazināt mēslojuma un augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu, kā arī trešdaļu Eiropas Savienības platības noteikt par aizsargājamu teritoriju, tādējādi būtiski ierobežojot lauksaimniecības nozari. Līdz ar to tādi apdrošināšanas produkti kā sējumu vai ganāmpulku apdrošināšana ar laiku var ja ne zaudēt aktualitāti pilnībā, tad noteikti samazināties, toties būs vajadzīgi jauni risinājumi enerģētikas un transporta segmentā.

Daudz ko noteiks arī likumdošana. Piemēram, arvien reālistiskāka šķiet autonomās vadības transportlīdzekļu ienākšana mūsu ikdienā. Bet kurš – šoferis vai ražotājs – būs atbildīgs, ja autonomās vadības automašīna izraisīs ceļu satiksmes negadījumu? Un, ja tas būs ražotājs, kas notiks ar tādu produktu kā OCTA? Vesela biznesa līnija ir uz jautājumzīmes, un, pat ja neizzudīs pavisam, tā noteikti transformēsies.

Un kā cīņa ar CO2 nospiedumu ietekmēs produktu pieejamību un cenu? Jau šobrīd Eiropas apdrošinātāji mēģina mērīt kompāniju un nozaru CO2 nospiedumu, un arī pašu apdrošinātāju portfeļi tiek vērtēti un salīdzināti pēc "CO2 intensitātes"; to pašu pārredzamā nākotnē plāno īstenot BALTA, kaut arī pilnvērtīgi dati no mazā un vidējā biznesa nav pieejami. Bet idejiski var novērtēt CO2 intensitāti, un rodas jautājums, kādas būs sekas – vai pakalpojums maksās dārgāk, vai tas būs pieejams ierobežotā apmērā? Uzskatāms piemērs ir vecas automašīnas, kuru radītais kaitīgo izmešu apjoms krietni palielina gada nodevu, kas jāmaksā īpašniekam.

Mūsdienās apdrošināšanas biznesa izaugsme ir iespējama tikai kopsolī ar atbildīgu attieksmi un mērķtiecīgiem ieguldījumiem vides, sociālajā un pārvaldības jomās – un kopsolī ar citu nozaru attīstību ilgtspējas virzienā. "GlobalSurvey" pētījums liecina, ka vairāk nekā 50% respondentu no teju visas pasaules savās izvēlēs ņem vērā ilgtspējas aspektu, un būtu aplami iedomāties, ka uz apdrošinātājiem tas neattiecas. Pat ja apdrošinātāji nav pirmā asociācija ar ilgtspējas pirmrindniekiem, mūsu centieni šajā virzienā cilvēkiem ir ļoti svarīgi. Jā, mēs vēl nezinām, kādi apdrošināšanas produkti eiropiešiem būs vajadzīgi pēc 10 gadiem, taču lieliski apzināmies, ka apdrošinātāju spēkos ir jau šodien ietekmēt visai sabiedrībai svarīgas norises un risināt ilgtspējas izaicinājumus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!