Šobrīd viena no īpaši iecienītām kiberļaundaru tehnoloģijām ir jau esošu kaitīgo kodu sapakošana ar dažādiem izpildāmo failu pakotājiem. Rezultātā no vienas kaitīgās programmas tiek iegūta vesela saime ar pseidoversijām, kas priekš antivīrusu skenera „izskatās” kā atšķirīgas programmas, ja vien šis skeneris nemāk atpakot šādā veidā nomaskētu saturu.
Tām laboratorijām, kuru antivīrusi atbalsta mazu pakotāju skaitu, mūsdienās bieži nākas nopūlēties ar signatūru (antivīrusa datubāzes atjauninājumu) izlaidi katras pseidoversijas identifikācijai. Tas negatīvi ietekmē šo kompāniju ražojumu efektivitāti jeb, viekārši sakot, šo ražotāju antivīrusu lietotāju datori ir pakļauti lielākam inficēšanās riskam.

Konferencē Virus Bulletin 2005 šā gada rudenī IBM Virus Computer Emergency Reponse Team (CERT) darbinieks Eriks Johansens prezentēja sava pētījuma rezultātus par dažādu antivīrusu spēju identificēt vecu un visiem antivīrusiem zināmu datorvīrusu Nimda.a, kas tika sapakots ar dažādām programmām. Saskaņā ar pētījumu izsaucamo antivīrusu skeneru rezultāti ir sekojoši:

1. 90% Kaspersky
2. 76% BitDefender
3. 71% Norman
4. 67% McAfee
5. 57% Trend Micro, Sophos, Panda
6. 52% Dr.Web
7. 33% AVG, Symantec (Norton)
8. 19% Computer Associates, Hauri
9. 5% Nod 32

Testa rezultāti skaidri parāda, ka kibernoziedznieku pievēršanās dažādu pakotāju izmantošanai, lai apietu antivīrusu aizsardzību, ir pilnīgi pamatota – lielākajai daļai antivīrusu kompāniju ar pakotāju atbalstu nebūt nesokas īpaši labi. Teorētiski pastāv cerība, ka viņas savlaicīgi izlaidīs signatūras visām kaitīgā koda pseidoversijām. Diemžēl prakse un antivīrusu kompāniju reakcijas testi uzrāda, ka tā tas nebūt nav. Toties ir novērojama cita likumsakarība - augstākminētā testa līderi parasti ir līderi arī citu veidu testos.

Lai uzlabotu antivīrusu produktu spēju stāties pretī arvien jauniem vai arī veciem kiberdraudiem jaunā iepakojumā, daudzas kompānijas šobrīd izstrādā un ievieš papildus proaktīvās tehnoloģijas, kurām nav nepieciešami tik bieži atjauninājumi kā klasiskajām metodēm. Tomēr proaktīvās tehnoloģijas vēl nav sasniegušas tādu attīstības stadiju, lai pamestu novārtā klasiskos signatūru skenerus, kas vēl arvien ir jebkuras antivīrusu aizsardzības pamatelements.

Detalizēta informācija par augstāk minēto antivīrusu salīdzinājumu atrodama dokumentos:

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit