Foto: Publicitātes foto
Daudzu gadu garumā pieaugot iedzīvotāju labklājībai, līdz ar to arī vajadzībām, ir mainījušies pārtikas patēriņa modeļi. Kopš 1913. gada jau ir atklāts ķīmisks process, kurš pārvērš atmosfēras slāpekli amonjakā. Lauksaimniecība ir kļuvusi ļoti atkarīga no ķīmiskā slāpekļa mēslošanas līdzekļu izmantošanas. Taču ķīmiskais slāpekļa mēslojums negatīvi ietekmē vidi. Dažāda slāpekļa savienojumi kļūst par gaisa un ūdens piesārņotājiem. Līdz ar to pastāv bažas par iespējamo ietekmi uz bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu funkcijām.

Dažādu ķīmisko vielu izmantošana bieži vien pasliktina augsnes ekoloģisko stāvokli, negatīvi ietekmē vidi un cilvēku veselību, kā arī palielina ražas izmaksas. Šīs ķīmiskās vielas ietekmē ne tikai augsnes mikrobiotu, bet arī palielina toksiski ķīmisko vielu koncentrāciju barības ķēdēs. Augsne ir vitāli svarīgs dabas resurss, kura uztur jebkuru ekosistēmu, kura, savukārt, mums ir nepieciešama efektīvai apsaimniekošanai. Intensīva cilvēka darbība, kura izjauc vides līdzsvaru, var apdraudēt augsni, kā arī veicināt lauksaimnieciskās ražošanas un rentabilitātes samazināšanos.

Katrs lauksaimnieks saprot, ka slāpeklis ir galvenā augu barības viela, kas ir ne tikai neatņemama hlorofila, olbaltumvielu, aminoskābju un nukleīnskābju sintēzes sastāvdaļa, bet arī ir katalizators dažādām ķīmiskām reakcijām augu šūnās. Slāpeklis veicina sakņu, stublāju un lapu augšanu, kā arī citu auga veģetatīvo daļu attīstību. Tas ir hlorofila neatņemama sastāvdaļa, kas piešķir lapām tumši zaļo krāsu. Tieši šī īpašība bieži vien mudina lauksaimniekus palielināt slāpekļa mēslojuma normas - neatkarīgi no citiem faktoriem, kuri ierobežo augu barošanu. Slāpekļa mēslojuma neracionālā izmantošana skaidrojama ar bažām, ka slāpekļa deficīts palēnina augu augšanu un ierobežo hlorofila sintēzi. Tomēr nesamērīga slāpekļa mēslojuma izmantošana var augus ietekmēt negatīvi, piemēram, kviešu augšanu. To lapas un stublāji kļūst sulīgi, atsevišķas auga daļas attīstās neproporcionāli, kā rezultātā raža ātrāk nokrīt veldrē. Slimības (īpaši puve) izplatās ātrāk un vairāk, augi kļūst uzņēmīgāki pret lapu slimībām un kaitēkļiem.

Nodrošinot augus ar optimālu slāpekļa daudzumu, palielinās augu ražība, bet kā novērtēt iespējamos draudus, kas samazinās slāpekļa uzņemšanu? Slāpekļa normas palielināšana augos izjauc fizioloģiskos procesus, taču ir vēl viena problēma – slāpekļa zudumi. Ja augi neuzņem pievienoto slāpekli, tad veidojas tā zudums – slāpekļa izskalošanās un iztvaikošanas dēļ. Apzinoties slāpekļa mēslojuma izmaksas, tā izmantošana pie slāpekļa zaudēšanas kļūst neracionāla. Vienīgais veids, kā efektīvi apgādāt augus ar slāpekli, ir ar integrētu slāpekļa mēslojuma izmantošanu, kas ne tikai nodrošina optimālu slāpekļa piegādi augiem, bet ir arī viens no risinājumiem, kā uzlabot augsnes auglību un samazināt slāpekļa zudumus. Bioloģiskā slāpekļa fiksējošo baktēriju izmantošana kā biomēslojumu ir alternatīva, kas uzlabo augu augšanu, palielina slāpekļa izmantošanu no neorganiskā mēslojuma, samazina ražošanas izmaksas un vides piesārņojumu. Daudzi lauksaimnieki ir pieraduši izmantot baktēriju mēslojumu pākšaugiem, bet jau vairāk nekā 10 gadus testē slāpekli fiksējošās baktērijas kviešos, miežos, rapšos, kukurūzā, cukurbietēs, augļu dārzos, ogās utt. Bioenergy jau ilgu laiku veic precīzus ražošanas pētījumus un ir uzkrājusi lielu pieredzi bioloģisko produktu izmantošanā. Uzņēmuma speciālisti stāsta, ka pēdējos gados ļoti liela nozīme bijusi bakteriālo mēslojumu, piemēram, slāpekli fiksējošo baktēriju produkta Azofix Plus un augiem nepieejamā fosforu izdalošā produkta Fosfix Plus izmantošanai. Baktēriju produktu un minerālmēslu integrācija efektīvāk ietekmē augu veģetācijas procesus.

Kāpēc baktēriju produkti ir efektīvi?

Strukturētā augsne nodrošina atmosfēras slāpekļa iekļūšanu to fiksējošās baktērijās, kuras slāpekli pārveido augiem izmantojamā veidā un bagātina sakņu rizosfēru. Svarīgi, lai baktēriju produktu izmantošana būtiski uzlabotu augsnes īpašības. Eksperimentu rezultāti liecina, ka, lietojot augu mikrobioloģisko stimulantu Azofix Plus, augu rizosfēras augsne saturēja vidēji par 20 - 60 kg ha-1 vairāk slāpekļa, salīdzinot ar kontroli.

Izmēģinājumi tika veikti no 2018. līdz 2020.gadam. Izvērtējot datus, tie liecina, ka, mēslojot ziemas kviešus ar N100 P60 K90 un, reizē ar pavasara herbicīdiem lietojot Azofix Plus, graudu raža pieauga vidēji par 0,6 t ha-1. Pastāv skeptisks viedoklis, ka ražu var palielināt nelietojot mikroorganismus, bet tikai palielinot minerālmēslu, tieši slāpekļa normu par 30 kg ha-1. Tomēr vidējie dati no testēšanas 3 gadu garumā pārliecinoši norāda, ka, palielinot minerālā slāpekļa daudzumu līdz N130P60K90, tika iegūts vidējās ražas samazinājums par 0,3 t ha-1. Novērots, ka, palielinot minerālmēslojumā esošā slāpekļa daudzumu, vairs nepastāv tieša saistība starp minerālā slāpekļa daudzumu un ražas pieaugumu. Ar augstāku minerālā slāpekļa līmeni baktēriju efektivitāte sāk samazināties. Tāpēc, izmantojot bioloģiskos produktus, nedrīkst izvēlēties nepareizu slāpekļa mēslojuma daudzumu.

Ja bioloģiskie produkti var paaugstināt mēslošanas līdzekļu efektivitāti vai atsevišķos gadījumos tos aizstāt, kā arī saglabāt augsnes īpašības, tad kāpēc tie vēl nav atraduši vietu pilnīgi visu saimniecību augkopības tehnoloģijās? Zinātnieki apgalvo, ka atbilde ir vienkārša: tās saimniecības, kurām vienkārši trūkst zināšanu par bioloģiskajiem procesiem - kas notiek augsnē un augos,- iet vieglāko ceļu un izmanto ķīmiskos mēslojumus un augu aizsardzības līdzekļus, bet jāatceras, ka ķīmiskais mēslojums nedod augiem pilnvērtīgu uzturu. Augiem nepieciešams 7 reizes vairāk oglekļa nekā tas ir minerālmēslos un 3 reizes vairāk skābekļa. Tāpēc, ja tiek bojāta augsnes struktūra, mēs neradīsim apstākļus efektīvai augu barošanai. Mikrobioloģiskie preparāti ir veids, kā sasniegt optimālus rezultātus augkopības nozarē.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!