Uzņēmumi, kas vēlas rūpēties par savu darbinieku veselību un labklājību, un to ļauj uzņēmuma finansiālās iespējas, darbiniekiem piedāvā dažādus labumus un bonusus. Viens no bonusiem, kas tiek piešķirta pēc darba devēja noteikta laika un ko strādājošie līdz šim novērtēja visvairāk ir bijusi veselības apdrošināšana. Nu rūpēm par darbinieku veselību ir nākusi klāt vēl viena iespēja ar darba devēja apmaksātiem darbinieku ārstniecības izdevumiem.
Kopumā rūpes par darbinieku veselību Latvijā pieaug – to sekmē veselības apdrošināšanas polises kā atlīdzības sistēmas sastāvdaļas popularitātes pieaugums, kā arī apgrūtināta valsts veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība un sabiedrības novecošanās, kas nes līdzi paaugstinātu vajadzību pēc veselības aprūpes pakalpojumiem. Veselības apdrošināšanas izmantošanu personāla motivācijā lielā mērā līdz šim ir atbalstījuši arī nodokļu atvieglojumi, jo veselības apdrošināšanas polises, ko darbiniekiem iegādājas darba devējs, līdz šim ir bijis vienīgais veids kā parūpēties par darbinieku veselību un kā labums (ienākums) darbiniekiem nav apliekams ar algas nodokli, ja polises cena nepārsniedz likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 8. panta, 5. daļā noteikto neapliekamo summu – 426,86 eiro gadā.
IIN likumā noteiktais limits veselības apdrošināšanai 426,86 eiro gadā, kas netiek aplikts ar algas nodokli, nav mainījusies jau gandrīz 16 gadus. Veselības aprūpes nozarē valdošais darbinieku trūkums un Covid-19 pandēmijas ietekmes rezultāts, veicināja to, ka tika paaugstināts atalgojums veselības aprūpes uzņēmumos strādājošajiem. Lai šo izmaksu pieaugumu varētu kompensēt, veselības aprūpes uzņēmumi paaugstina izcenojumus saviem pakalpojumiem, kas, savukārt, noved pie spiediena arī uz veselības apdrošināšanas polišu cenām.
Šobrīd veselības apdrošināšanas polišu cenas, t.sk. veselības apdrošināšanas polišu nākamā gada atjaunojumiem, ir par 20-40% lielākas cenas kā gadu iepriekš. Tas uzņēmumiem, kuri vēlas parūpēties par saviem darbiniekiem un to veselību, rada papildus apgrūtinājumus jau tā izaicinājumu pilnos apstākļos.
No 2022. gada 1. janvāra saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 8. panta, 15. daļu, darba devēji bez veselības apdrošināšanas polises iegādes var darbiniekiem apmaksāt arī ārstniecības izdevumus līdz 480 eiro gadā uz vienu darbinieku un šī summa netiek aplikta ar algas nodokli.
Tādējādi no 2022. gada 1. janvāra darba devēji var:
i) iegādāties veselības apdrošināšanu ar apdrošināšana prēmiju līdz 426,86 eiro gadā;
ii) apmaksāt darbiniekiem ārstniecības izdevumus līdz 480 eiro gadā
vai
iii) nodrošināt darbiniekiem abus no diviem pieejamiem labumiem vienlaikus, jebkādā šo labumu kombinācijā.
Svarīgi uzsvērt un saprast, ka šie darba devēja apmaksātie ārstniecības izdevumi līdz 480 eiro gadā var pastāvēt paralēli ar veselības apdrošināšanu ar prēmiju līdz 426,86 eiro gadā, ja tāda tiek iegādāta. Tā pat būtisks ir fakts, ka abi šie labumi – veselības apdrošināšana un ārstniecības izdevumu apmaksa – viens otru var ļoti labi papildināt, tādējādi radot vēl lielāku iespēju darbiniekam parūpēties par savu veselību.
Vesels darbinieks spēj strādāt produktīvāk, līdz ar to darba devējam īstermiņa un ilgtermiņa perspektīvā būtu gudri darbiniekiem apmaksāt veselības aprūpes un ārstniecības izdevumus, lai viņi varētu ne tikai atveseļoties, bet nemaz nesaslimt.
Par veselību laikus neparūpējoties, cilvēki slimo biežāk, bet veselības apdrošināšana sāk darboties tikai brīdī, kad cilvēks ir saslimis un aiziet pie ārsta. Šīs jaunās ārstniecības izdevumu apmaksas iespējas galvenā priekšrocība ir tā, ka, lai parūpētos par darbinieku veselību, nav jāsaslimst. Turklāt tie darba devēji, kas darbiniekiem iegādājas veselības apdrošināšanas polisi, to var kombinēt ar apmaksātiem ārstniecības izdevumiem, un tas darbiniekam sniedz daudz plašākas iespējas parūpēties par veselību, t.sk. to uzraudzīt preventīvi.
"Bonusukarte.lv" piedāvā darbinieku motivācijas instrumentu – "Bonusu karti", kuru personāla motivācijā šobrīd sekmīgi izmanto jau daudzi uzņēmumi un to darbinieki. Ar darba devēja nodrošinātām "Bonusu kartēm" kā maksāšanas līdzekli, darbinieki var maksāt par saviem ārstniecības izdevumiem, t.sk. maksāt arī par profilaktiskiem veselības aprūpes pakalpojumiem – sākot ar laboratoriskiem izmeklējumiem un vizītēm pie dažādiem maksas speciālistiem, beidzot ar ārstnieciskām vingrošanām pie fizioterapeita. "Bonusu kartes" ar darba devēja apmaksātiem ārstniecības izdevumiem būtībā ļauj darbiniekam izmantot visu veselības aprūpes spektru, kāds līdz šim varbūt nebija pieejams, t.sk. darbiniekiem varot apmaksāt arī veselības apdrošināšanas polišu izņēmumus un līdzmaksājumus, vai arī varot apmaksāt ārstniecības pakalpojumus, kas būtu bijuši veselības apdrošināšanas papildus programmā, piemēram, zobārstniecība, bet kuru darba devējs nav varējis iegādāties, jo ar to veselības apdrošināšanas polises prēmija pārsniedza ar nodokļiem neapliekamos 426,86 eiro.
Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 8. panta, 15. daļā noteikts, ka ārstniecības izdevumu samaksai var tērēt līdz 480 eiro gadā, vidēji 40 eiro mēnesī. Ar Bonusu kartēm darbiniekam ir iespēja mēnesī tērēt mazāk nekā 40 eiro mēnesī un uzkrāt – piemēram, ja darba devējs veic mēneša iemaksas, tad šomēnes no Bonusu kartes iztērēt desmit eiro, nākamajā mēnesī – jau 70 eiro. Tas, protams, ir atkarīgs ar darba devēja prakses, kādu tas vēlas savā motivācijas sistēmā ieviest, jo darba devējs Bonusu kartēs var piešķirt arī lielākus virtuālos, pieejamos limitus, lai darbiniekam būtu pieejams uzreiz arī, piemēram, visa gada limits. Uzkrājot vai padarot pieejamu lielāku summu, darbinieks var vienā reizē iztērēt arī lielāku naudu kā 40 eiro kādam svarīgākam izmeklējumam vai beidzot atļauties to, kas gadiem ilgi ir atlikts, vai kur uz valsts apmaksātajiem ārstniecības pakalpojumiem ir jāgaida rindā mēnešiem ilgi.
Bonusu karte ir "Mastercard" partnera, elektroniskās naudas iestādes, izdota, katram darbiniekam personificēta bankas maksājumu karte. Tā piesaistīta uz darba devēja vārda atvērtam kontam, kurā atrodas darbinieku ārstniecības izdevumiem paredzētie naudas līdzekļus, kas visu līguma darbības laiku pieder darba devējam. Tikai tajā brīdī, kad darbinieks maksā par izvēlēto ārstniecības pakalpojumu, līdzekļi pāriet no darba devēja konta uz pakalpojuma sniedzēja kontu. Ja nauda netiek izmantota, tā paliek darba devēja kontā, t.sk. arī pārejot uz nākamo taksācijas gadu. Tas nozīmē, ka nauda strādā efektīvi. "Bonusu karte", kas darbiniekam pašam ļauj izvēlēties, kādus ārstniecības pakalpojumus apmaksāt, nodrošina to, ka darba devēja ieguldītā nauda patiesi tiek izmantota, jo cilvēki ar labāku veselību nereti veselības apdrošināšanu pat neizmanto un tā gadu vai pat gadiem noguļ atvilktnē. Ar "Bonusu kartēm" darbiniekam piešķirtos līdzekļus, kas netiks iztērēti ārstniecības izdevumiem, darbinieks, ar "Bonusu kartes" sniegtajām iespējām, varēs iztērēt arī savu ēdināšanas izdevumu segšanai.
"Bonusu kartes" darbojas jebkurā ārstniecības vai ēdināšanas iestādē, kurā vien ir karšu lasīšanas jeb POS terminālis. Nav svarīgi, vai tas ir veselības aprūpes centrs, laboratorija, slimnīca, poliklīnika vai zobārstniecības klīnika. Ar iestrādāto tehnisko filtru, "Bonusu karte" atpazīst, kur tā atrodas, un ar to ērti var norēķināties par izvēlēto vai nepieciešamo ārstniecības pakalpojumu vai ar ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju, bet tajā pašā laikā ar Bonusu kartēm nebūs iespējami nekādi citi norēķini vai darījumi ar skaidro naudu. Bonusu kartes ir izveidotas un attīstītas tā, lai klientu darbiniekiem būtu iespēja norēķināties jebkurā sevis izvēlētā sabiedriskās ēdināšanas vai ārstniecības iestādē visā Latvijā un arī ārpus tās, t.sk. netērējot savus personīgos, bet izmantojot darba devēja piešķirtos līdzekļus. Uz "Bonusu kartēm" ir iespējams izvietot arī darba devēja logo, tādējādi to padarot par vēl personīgāku un vēl vairāk novērtētu personāla motivācijas rīku no darbinieku puses.
"Bonusu kartes" ir tiešsaistē pārvaldāms instruments, kas ievērojami atvieglo administratīvo darbu personāla vadībai un grāmatvedībai, kur katram darbiniekam tiek izsniegta personalizēta Bonusu karte, uz kuras ir pieejams darba devēja piešķirtais virtuālais limits darbinieka ēdināšanas vai ārstniecības izdevumu apmaksai. Jo īpaši šis administratīvais atvieglojums attiecas uz grāmatvedību, jo visiem un jekbkuriem norēķiniem ar "Bonusu kartēm" ar tajā iestrādāto tehnisko filtru nebūs nepieciešami čeki, t.sk. saskaņā ar Grāmatvedības likuma jauno redakciju, kas arī stājās spēkā 2022. gada 1. janvārī, būs pietiekoši ar paša darba devēja elektronisko konta izrakstu, kā ārējo attaisnojuma dokumentu.
Tagad darba devējiem ir arī cita iespēja parūpēties par savu darbinieku veselību, t.sk. ar likumā noteiktajiem nodokļu atvieglojumiem.