Mani sauc Simona. Esmu mamma. Brīvajā laikā dalos "Instagram" savā ikdienā, dzīvē, vērtīgos padomos. Šodien dalīšos ar jums savā stāstā par to, kā nolēmu atteikties no brillēm un sākt jaunu dzīvi.
Problēmas ar redzi kopš bērnības
Brilles nēsāju kopš 12 gadu vecuma un aptuveni kopš 16 gadu vecuma izmantoju lēcas. Brilles ļoti nepatīk, un tās nēsāju tikai vakaros, pārējo laiku lietoju lēcas.
Vakaros, braucot ar automobili, bija arī ļoti grūti, jo sāpēja acis, bija nogurums un graušanas sajūta acīs, acis kļuva sausas. Šī situācija bija ļoti nogurdinoša. Naktī baroju bērnu, pamodos un uzreiz meklēju brilles, jo neko neredzēju!
Soli pa solim
Daudzus gadus plānoju, pētīju informāciju, konsultējos ar draugiem, skatījos video. Ilgi neuzdrošinājos veikt operāciju lielo izmaksu dēļ, bet, kad parēķināju savus gada izdevumus brillēm un kontaktlēcām, sapratu, ka tas ir tā vērts. Beidzot esmu saņēmusies!
Mans pirmais, bet vēl nepārliecinošais solis ceļā uz jaunu redzi bija konsultācija Dr. Solomatina Acu centrā. Tur man visu sīki izskaidroja, un sapratu, kāds process mani sagaida. Tas bija izšķirošs brīdis. Ar ārstu izvirzījām mērķi, lai es bez brillēm un lēcām varētu skaidri redzēt gan tuvumā, gan tālumā.
Negaidīti atklājumi
Pirms operācijas bija jāierodas uz diagnostiku. Tas bija diezgan nopietns process, nekad iepriekš nebiju uz tik nopietnu pārbaudi bijusi. Biju pārsteigta, ka tik daudz pārbauda acis ‒ pārbaude ilga 2,5 stundas. Visu ļoti rūpīgi pārbaudīja. Uzzināju, ka man ir astigmātisms. Pirms tam vispār nezināju, ka man tāds ir.
Man ļoti bieži sāpēja galva, un tas viss bija saistīts ar redzes problēmām.
Kas sagaida operāciju zālē?
Visvairāk mani uztrauca, kā viss būs, kad celšos pēc operācijas, ‒ kādas būs sajūtas. Vai atkal redzēšu? Vai manu acu priekšā būs migla? Vai acis asaros? Par to ļoti uztraucos. Ieejot operāciju zālē, uztraukums pazuda. Apgūlos uz galda. Ārsts sīki izstāstīja visu, ko viņš darīs. Operācija ilga tikai desmit minūtes.
Nebija uztraukuma, nebija sāpju.
Mirkli vēlāk
Kad piecēlos no operāciju galda, bija neliels apjukums. Paskatījos uz sienas pulksteni. Redzēju to, bet nedaudz miglaini, taču jau daudz labāk nekā vēl pirms desmit minūtēm. Tas ir neaprakstāms prieks un laime! Tobrīd nesapratu, vai tas tiešām notika ar mani. Vai atkal varēšu redzēt bez brillēm?!
Atveseļošanās: gaidas un realitāte
Jau nākamajā rītā pamodos ar pilnīgi jaunu skatu uz pasauli! Varēju sēsties pie stūres un pati aizbraukt uz pēcoperācijas pārbaudi. Bez brillēm! Pa ceļam redzēju daudz ko, ko nekad agrāk nebiju pamanījusi.
Ja godīgi, dodoties uz operāciju, domāju, ka atveseļošanās būs daudz ilgāka un operācija būs sāpīga. Labi, ka kļūdījos! Katru dienu mana redze uzlabojās. Pirmo nedēļu lietoju mitrinošus pilienus un sargāju acis, lai tajās nekas neiekļūtu.
Visiem, kuri baidās, iesaku uzdrīkstēties.
Esmu vienkārši pārsteigta, cik labi tagad redzu visas sīkākās detaļas. Nekad tā neesmu redzējusi. Esmu ļoti priecīga! Tas bija mans labākais lēmums. Paldies Dr. Solomatina Acu centram un personālam!
Visiem, kuri baidās no operācijas, iesaku uzdrīkstēties, jo nesāp nemaz. Tiem, kuri vēlas, bet baidās veikt redzes lāzerkorekciju, iesaku doties uz pirmo padziļināto acu izmeklēšanu, jo pēc tam viss kļūs daudz skaidrāks. Ārstu zināšanas pastāvīgi pilnveidojas, un rodas jaunas metodes. Galvenais ir domāt pozitīvi – mazie sapņi piepildās.
Novēlu ikvienam, kurš šo lasa, dzīvot spilgtu, skaistu dzīvi bez brillēm!
Seko Simonai lietotnē "Instagram" un iedvesmojies: @blondask
