Foto: Publicitātes foto

Profesionālās prasmes mūsdienās ir augstā vērtē, taču pati profesionālā izglītība ne vienmēr tiek atbilstoši novērtēta, pārsvarā novecojušu priekšstatu un aizspriedumu dēļ. Profesionālās izglītības iestāžu un nozaru ekspertu veiksmīgā sadarbība, gatavojot jaunos profesionāļus konkursiem "SkillsLatvia", "EuroSkills" un "WorldSkills", jau daudzus gadus pierāda, ka profesionālā izglītība Latvijā ir kvalitatīva, mūsdienīga un konkurētspējīga.

Konkursi ir ieguvums ne tikai profesionālās izglītības iestāžu audzēkņiem un absolventiem, kuriem tā ir iespēja apliecināt savas prasmes, bet arī pasniedzējiem, kuri pilnveido iemaņas un apgūst jaunākās starptautiskās nozaru attīstības tendences. Turklāt "Skills" konkursi ir arī kā tilts starp jaunajiem speciālistiem un darba devējiem, ļaujot abām pusēm veidot veiksmīgu sadarbību. Gatavojoties dalībai konkursā, treniņos iesaista dažādu uzņēmumu pārstāvjus, un process kļūst par sava veida "ēnošanu" darba vidē, kas potenciāli var rezultēties ar noslēgtu darba līgumu.

Profesionālā izglītība ir mūsu nākotnes pamats

"Dalībai konkursos, neapšaubāmi, nepieciešami papildu ieguldījumi no skolas finanšu, laika un cilvēkresursu ziņā. Tomēr tas ir tā vērts, jo gandarījums ir neizmērāms – ieguldīt jauniešos ir jēgpilni," norāda Agris Ruperts, "Profesionālās izglītības biedrības" valdes priekšsēdētājs un Liepājas Valsts tehnikuma direktors. Viņš uzsver, ka profesionālā izglītība ir mūsu nākotne: "Vidējā līmeņa speciālisti ir ļoti pieprasīti darba tirgū un noteikti būs arī turpmāk."

Ruperts priecājas, ka profesionālā izglītība sabiedrībā tiek novērtēta, un ir apņēmības pilns turpināt jauniešu sagatavošanu "Skills" konkursiem: "Uz lauriem gulēt nedrīkst, savas prasmes ir jāuzlabo, un jāseko līdzi nozaru attīstības tendencēm pasaulē."

Tam piekrīt Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma skolotājs Haralds Laucis, kurš kā eksperts ir piedalījies "SkillsLatvia", "EuroSkills" un "WorldSkills". Viņš norāda, ka konkursi kokapstrādes nozarē daudz ko mainījuši: "Kad piedalījāmies pirmo reizi, iepazināmies ar pasaules redzējumu, un tas motivēja attīstīties."

Svetlana Riškova ir "Bocuse d'Or Latvija" akadēmijas prezidente, pieredzējusi šefpavāre, "SkillsLatvia" žūrijas locekle un uzdevumu veidotāja. Viņa arī palīdz sagatavot jauniešus "EuroSkills" un "WorldSkills" konkursiem un norāda, ka uzdevumi konkursos neatšķiras no reālās dzīves: "Pilnīgi viss pēc tam jauniešiem noderēs darbā. Galvenais konkursu mērķis ir pārbaudīt, cik stabilas ir zināšanas. Dalība konkursos sniedz tikai ieguvumus!"

Pirms "SkillsLatvia" konkursiem profesionālās izglītības iestādēs notiek atlases process un pusfināli. Audzēkņi trenējas ne tikai tehnikumu telpās, bet arī apmeklē uzņēmumus. "Skolā ir labs tehniskais aprīkojums, bet tas nav noteicošais faktors, lai studenti pilnvērtīgi varētu piedalīties konkursos. Ir jāredz arī darba vide, kur apgūtās prasmes pielietot. Tādēļ priecājos, ka "SkillsLatvia" var piedalīties līdz pat 22 gadu vecumam – tātad arī jaunieši, kas jau strādā un konkursā pārstāv arī savu darbavietu," skaidro Ruperts.

Laucis atceras, ka deviņdesmitajos gados galdniecībā izmantoti vectēva šķūnītī atrastie instrumenti, jo veikalos neko labāku nopirkt nevarēja: "Tagad skolas mērķtiecīgi iegādājas labus instrumentus, domājot gan par mācību procesu, gan dalību konkursos. Konkursi uzliek jaunas prasības – lai sagatavotos, nepieciešami gan labi instrumenti, gan prasmes tos pielietot."

Profesionālās izglītības saturs un tēls uzlabojas

Šefpavāre Svetlana Riškova savulaik mācījās Rīgas tirdzniecības tehnikumā un var salīdzināt, kā gadu gaitā mainījusies profesionālās izglītības apguve. "Pirms diviem gadiem piedalījos modulārās izglītības programmas profesionālo kvalifikāciju "pavārs", "pavāra palīgs" un "restorāna pavārs" korekcijā. Pateicoties šādam izglītības modelim, pasniedzējs vairāk var veidot programmu pēc saviem ieskatiem."

"Salīdzinājumā ar maniem studiju gadiem mācību programma šobrīd ir ļoti sakārtota. Toreiz pasniedzēji bija gados vecāki un nekad nebija strādājuši modernā virtuvē. Praksē, kas bija tehnikuma kafejnīcā, tikai mizoju kartupeļus. Tehnikumā pat nezinājām, kā franču un angļu terminoloģijā sauc dažādus griešanas veidus. Mūsdienās studenti to apgūst jau pirmajā kursā. Tagad studentiem ir vieglāk – skolas sadarbojas ar uzņēmumiem. Un restorānos ļoti gaida šos praktikantus. Profesionālajās izglītības iestādēs ir mūsdienīga mācību programma. Vienmēr ir vieta uzlabojumiem, bet gan es, gan citi šefpavāri redz, ka izglītība kļuvusi labāk strukturēta," atzīst Riškova.

Konkursos pieredzētais noderēs darbā


Lai piedalītos konkursos, jauniešiem jāmācās papildus. "Gatavojoties "SkillsLatvia", visvairāk darba gulstas uz paša jaunieša un viņa skolotāju pleciem. Trenējoties "EuroSkills" vai "WorldSkills", piesaistām attiecīga līmeņa speciālistus, nozares pārstāvjus," pieredzē dalās Liepājas Valsts tehnikuma direktors.

Šefpavāre Svetlana Riškova norāda, ka "Skills" konkursi ir viens no veidiem, kā jebkuras profesijas pārstāvis var apgūt jaunākās tendences. "Arī "Skills" veidots pēc moduļu principa un paredz dažādu iemaņu pārbaudi un uzlabošanu. Jau trešo gadu veidoju "Skills" konkursa nolikumu, un uzdevumos pārbaudām dažādas prasmes – sākam ar griešanu, tad mērču pagatavošanu, pēc tam ķeramies pie sarežģītākām receptēm. "Skills" uzsvaru liekam uz iemaņām, nevis radošumu, tas ir jau nākamais līmenis, ko atstājam pieaugušajiem. Pārbaudām, vai studenti pārzina klasiku, – bez tā nevar. Studentiem ir jāapgūst pamatlietas, un tad jau praksē uz šiem pamatiem var attīstīt savu rokrakstu," uzskata šefpavāre.

Slīpējot prasmes Eiropas un pasaules līmeņa konkursiem, kurus mēdz dēvēt par "profesiju olimpiskajām spēlēm", ar visu profesiju jauniešiem strādā psihologs, kurš palīdz pārvarēt stresu un morāli sagatavoties konkursam. Vēl viens būtisks ieguvums ir strukturēta domāšana. "Konkursā jāspēj izvērtēt prioritātes un darbību secību. Tas noteikti pēc tam noderēs ikdienas darbā," atzīst šefpavāre.

Ieguvēju vidū arī izglītības iestāžu pasniedzēji un darba devēji

Liepājas Valsts tehnikumā jau septembrī skolotāji ķeras pie jauniešu sagatavošanas konkursiem. "Mācību gada sākumā zinām, kurās nozarēs būs konkursi, un man kā izglītības iestādes vadītājam jāatrod arī kāds "burkāns", kā skolotāju motivēt papildu darbam," atklāj Ruperts. Viņš stāsta, ka katru gadu uzdevumi konkursos kļūst sarežģītāki, tādēļ arī skolotājiem savas zināšanas nemitīgi jāpapildina, turklāt sagatavošanās posmā uzlabojas studentu un skolotāju savstarpējās attiecības.

"Lielākoties gatavošanās konkursiem ir ārpusstundu darbs, bet arī nodarbību laikā skolotāji runā par jaunākajām tendencēm. Uz konkursiem dodas izcilākie studenti, bet skolotāji stundās papildu uzdevumus dod arī pārējiem klasē, un jaunieši "pavelkas" līdzi! Redzot labāko studentu sasniegumus, vienaudži gūst motivāciju turēt draugiem līdzi," novērojis tehnikuma direktors.

Liepājnieku redzējumam piekrīt rīdzinieks Haralds Laucis: "Skolotājs, kurš sagatavo jauniešus konkursiem, ir spiests mācīties pats, meklēt jaunus paņēmienus, kā strādāt ar studentiem. Dalība konkursos skolotājus veido par mērķtiecīgiem pedagogiem."

"SkillsLatvia" finālu var apmeklēt ikviens, un darba devēji to izmanto, lai noskatītu potenciālos darbiniekus. "Atrast labus darbiniekus nav viegli, jo daudzi ir aizbraukuši uz ārvalstīm. Katru gadu pēc konkursa man lūdz atsūtīt prasmīgāko jauniešu kontaktus, cenšos kolēģiem palīdzēt ar ieteikumiem," atzīst šefpavāre Riškova.

Viņa priecājas, ka šogad finālam pieteikušies 15 skolu pārstāvji: "Tas ir mūsu nozares kuplākais dalībnieku skaits! Kad satieku jauniešus, redzu, ka viņi ir motivēti, vienīgi pandēmijas ietekmē kļuvuši kautrīgāki. "Skills" konkursos uztraukums ir liels, dreb rokas un balss, bet ar laiku jauniešu komunikācijas prasmes uzlabosies. Jaunos profesionāļus darba tirgū grib redzēt ne tikai ar noteiktām prasmēm, bet arī attīstītām komunikācijas spējām. Pavāra profesijā jāstrādā komandā – jākomunicē ar viesmīļiem, virtuves darbiniekiem, arī klientiem."

Konkursu pievienotā vērtība motivē piedalīties

"Jauniešiem "profenes" vairs nav pēdējais salmiņš," pauž Ruperts. "Iepriekšējā uzņemšanā vidējais sekmju vērtējums bija virs 8 ballēm, un visus gribētājus pat nevarējām uzņemt – 120 jaunieši "palika aiz strīpas". Uzskatu, ka profesionālās izglītības tēls ar katru gadu kļūst arvien labāks, tas ir arī konkursu nopelns."

Piedalīties "SkillsLatvia" iedrošina arī Riškova: "Žūrijas pārstāvji vienmēr cenšas būt draudzīgi, nomierināt un palīdzēt. Ir svarīgi, lai jaunieši paliek profesijā, tāpēc mūsu uzdevums ir ieinteresēt, atbalstīt un neatbaidīt."

Visi interesenti, īpaši skolēni, vecāki, pedagogi un karjeras konsultanti, ir aicināti 4. un 5. aprīlī no pulksten 10.00 līdz 16.00 Ķīpsalas izstāžu centrā apmeklēt nacionālo jauno profesionāļu meistarības konkursu "SkillsLatvia 2023", vērot konkursa dalībnieku sacensību un iesaistīties dažādās aktivitātēs. Ieeja pasākumā un autostāvvieta ir bez maksas.

Konkursa norisi finansē Eiropas Sociālais fonds un līdzfinansē Latvijas valsts projektā "Karjeras atbalsts vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!