"Svīšana ir normāls fizioloģisks process. It īpaši vasarā, kad tā palīdz uzturēt nemainīgu ķermeņa temperatūru, kā arī izvadīt no organisma vielmaiņas galaproduktus un sāļus. Tā kā procesā no ķermeņa tiek izvadīts ūdens, vasarā mums nereti slāpst daudz vairāk nekā citos gadalaikos. Tomēr jāņem vērā, ka svīstot tiek zaudēts ne tikai ūdens, bet arī organismam tik nepieciešamās minerālvielas – magnijs, cinks un jods. Tās ir kaulu, zobu, audu, ādas, matu, nervu, muskuļu "celtniecības bloki", palīdzot mūsu vielmaiņas procesiem darboties pareizi. Lai ikdienā pilnvērtīgi uzņemtu šos minerāļus, nav nepieciešams lietot vitamīnus – pietiek veselīgi ēst un lietot kvalitatīvu ūdeni, kura sastāvā ir minerālvielas. Šobrīd veikalu plauktos pieejams arī Latvijas ražojumi, piemēram, jaunais "Mangaļi Plus" ūdens, kas palīdz nodrošināt pilnvērtīgu organisma darbību un ir bagātināts ar minerālsāļiem – magniju, cinku un jodu." komentē Prof. Laila Meija.
Magnijs – viens no organisma stūrakmeņiem
Magnijs ir viens no septiņiem svarīgajiem makrominerāļiem – vielām, kas ķermeņa pilnvērtīgai darbībai jāuzņem salīdzinoši lielos daudzumos, patērējot vismaz 100 miligramus dienā. Magnijs piedalās vismaz 300 dažādās mūsu organisma procesos, tajā skaitā olbaltumvielu sintēzē, muskuļu un nervu pilnvērtīga funkcionēšanā, cukura līmeņa kontrolē, asinsspiediena regulēšanā, imunitātes nodrošināšanā u.c. , Bez tā ķermenī pilnvērtīgi nespēj darboties arī citas svarīgas minerālvielas – kalcijs un kālijs, kas atbild par sirds un kaulu veselību. Pētījumi liecina, ka nepietiekams kalcija un magnija līmenis var veicināt augstu asinsspiedienu, palielinot sirds slimību risku. Tāpat pierādīts, ka uzturā lietojot ūdeni ar augstu magnija un kalcija koncentrāciju, asinsspiediens pazeminās.
"Bieži vien mūsu organisms pats ziņo par minerālvielu trūkumu. Galvenais šos signālus laicīgi pamanīt. Magnija nepietiekamība var izpausties kā nogurums, muskuļu vājums, apetītes trūkums un slikta dūša. Ja ir izteikts magnija deficīts, tad var parādīties tirpšana, muskuļu krampji, garastāvokļa vai pat sirds ritma traucējumi," skaidro Prof. Laila Meija.
Cinks – palīglīdzeklis pret stresu
Cinks ir uzturviela, kas atrodams visā ķermenī, palīdzot imūnsistēmas un vielmaiņas darbībai. Dienā nepieciešams uzņemt 8 līdz 11mg cinka. Cinks palīdz organismam cīnīties ar stresu, nodrošina imunitātes pilnvērtīgu darbību, brūču dzīšanu, ādas veselību, kā atjaunot muskuļu audus pēc intensīvām sporta nodarbībām. Interesanti, ka cinks spēlē svarīgu lomu bērnu un pusaudžu augšanā, kā arī aizkavē arī novecošanās procesus.
Cinku pietiekamā daudzumā var uzņemt ar sabalansētu diētu. Profesore Meija uzsver, ja uzturs ir nepilnvērtīgs – var rasties cinka nepietiekamība. Riska grupas šajā gadījumā ir seniori, cilvēki, kas slimo ar kuņģa zarnu trakta slimībām, veģetārieši (cinks sliktāk uzsūcas no augu valsts produktiem, tāpēc ir jāuzņem papildus), grūtnieces un barojošas māmiņas, kā arī sportisti.
Jods – minerālviela, ko organisms neizstrādā
Jods atrodams vairogdziedzeru hormonu sastāvā. Vairogdziedzeris organismā regulē daudzus svarīgus procesus – olbaltumvielu sintēzi, daudzu enzīmu darbību un vielmaiņu. Bērniem jods nepieciešams kaulu un smadzeņu attīstībai, tajā skaitā brīdī, kad mazulis ir mammas vēderā. Vairogdziedzeru hormonu deficīta rezultātā var būt vērojams nogurums, svara pieaugums, auglības un citas veselības problēmas. Ņemot vērā, ka jodu organisms neizstrādā, to nepieciešams uzņemt ar uzturu, piemēram, jūras produktiem, pākšaugiem vai minerālūdeni.
"Minerālvielas, tāpat kā ūdens mūsu organismam nepieciešams ikdienā. Tādēļ, lai parūpētos par ķermeņa veselību un labsajūtu, šo elementu iekļaušana uzturā nepieciešama ikdienā, ne tikai sliktas pašsajūtas mirkļos," atgādina Prof. Meija.