Visi gaisvadi Rīgā nav nelegāli pretēji publiskajā telpā izskanējušajiem maldīgajiem apgalvojumiem. Līdz ar ko pašreizējā nesamērīgā pieeja ar mērķi atbrīvot pilsētu no gaisvadu līnijām būtībā nozīmē atņemt uzņēmumiem tiem likumīgi piederošu īpašumu, izspiežot tos no tirgus. Tas tādēļ, ka situācijās, kad gaisvadiem nepieciešama, piemēram, rekonstrukcija vai modernizācija, līnija ir jāpārceļ pazemes kanalizācijā, kur to 95% gadījumu tehniski nav iespējams izdarīt. Un vislielāko ietekmi izjūt galapatērētājs, jo gaisvadu līnijas operatoriem nākas demontēt, tādējādi attiecīgajā mājā pakalpojumu var nodrošināt tikai un vienīgi viens operators – tas, kuram pieder nozīmīgi lielākā daļa pazemes kanalizāciju.
"Bez šaubām, Rīga un rīdzinieki ir pelnījuši, lai pilsētas jumtus sakārtotu, par to nav šaubu. Bet uz kā rēķina? Arī mēs visus jaunos tīklus 100% gadījumu izbūvējam pazemē. Un šī ir svarīga piebilde – kur vien tas tehniski ir iespējams, – jo lielākajā daļā gadījumu Rīgā to izdarīt nevar. Ar gaisvadu starpniecību galvaspilsētā tiek nodrošināti fiksētu sakaru pakalpojumi un mobilo sakaru tīkla pārklājums vairāk nekā 200 000 mājsaimniecībām un vēl tūkstošiem uzņēmumu. Līdz ar to šobrīd cīņā pret gaisvadiem tiek apdraudēts ievērojami liels skaits interneta pakalpojuma lietotāju, būtiski ierobežota konkurence un nākotnē arī interneta attīstība. Arī Satversmes tiesa norāda, ka "Baltcom" pamattiesību aizskārumu ir iespējams novērst, saprātīgi piemērojot normas. Regulējums ir jāpilnveido, tam piekritīs visi Rīgas gaisvadu operatori," norāda "Baltcom" vadītājs Dmitrijs Ņikitins.
Pilsētas un atbildīgo pušu nevēlēšanās iedziļināties problēmas būtībā, lai kopīgi nonāktu pie racionālākā risinājuma, ir realitāte, ar ko saskaras elektronisko sakaru komersanti. Kamēr komersanta, kura īpašumā ir pazemes kanalizācija, tiesības uz īpašuma aizsardzību tiek aizsargātas, pārējiem ir jādomā, kādus līdzekļus vai metodes izmantot, lai pārliecinātu atbildīgās puses, ka pašu izstrādātie noteikumi nav izpildāmi un būtu jāpilnveido. Skaidrs, ka gaisvadu līnijas kādā brīdī ir jārekonstruē, tomēr tādā gadījumā tās ir jāpārceļ tiešā konkurenta infrastruktūrā, maksājot par to nomas maksu, turklāt arī pārcelt kanalizācijā ne vienmēr ir iespējams, un operatori saņem atteikumus.
"Baltcom" ir pieredzējis vairākus gadījumus, kur attieksme pret gaisvadu operatoru un operatoru, kura īpašumā ir pazemes kanalizācija, ir bijusi nevienlīdzīga. Arī Konkurences padome tēmas kontekstā publiskajā telpā norādījusi, ka ir svarīgi, lai Rīgas domes prasības būtu samērīgas un maksimāli neierobežotu pakalpojumu sniegšanas attīstību, tādējādi veicinot konkurenci. Konkurences padome jau sākotnēji paudusi bažas par iespējamo negatīvo ietekmi uz tirgu un patērētājiem, ja pašvaldība īsā laikā pilnībā un nesamērīgi likvidēs gaisvadus.
"Tīkla rekonstrukcijas gadījumā regulējums mums uzliek par pienākumu demontēt iepriekš likumīgi izbūvētu infrastruktūru. Aizliedzot gaisvadu līnijas, Rīgas dome nepiedāvā operatoriem nekādas alternatīvas, bet tikai norāda, ka mēs varam pāriet uz mūsu tiešā konkurenta pazemes kanalizāciju. Mēs nesaprotam, kā tieši šāda pašvaldības rīcība ir vērsta uz iedzīvotāju interešu aizstāvību, jo rezultātā pilsētā būsim spiesti izstāties no tirgus, samazināsies konkurence elektronisko sakaru tirgū, pakalpojums kļūs dārgāks, un iedzīvotāji no tā noteikti negūs labumu. Šobrīd esam tādā kā apburtajā lokā, jo vēlamies turpināt sniegt pakalpojumu iedzīvotājiem, bet tas paredz arī infrastruktūras rekonstrukciju laiku pa laikam, bet to nevaram veikt, jo tīkls jāpārceļ pazemē, guldot to konkurenta kanalizācijā, bet to nevar izdarīt, jo pastāv neskaitāmi ierobežojumi – kanalizācijā nav vietas, nav pievadu mājai vai to izbūvi nesaskaņo dzīvokļu īpašnieki utt. Mūsu darbība tiek ierobežota, kas ir ne vien nesamērīgi, bet pat absurdi," uzsver "Balticom" prokūriste Anastasija Muižniece.
Visi tirgus sakārtošanas elementi šobrīd tiek pamatoti ar labiem nodomiem – vēsturiskā centra sakārtošanu, iedzīvotāju drošību u.c. Bet, raugoties no elektronisko sakaru komersantu perspektīvas, rodas iespaids, ka patiesībā šie centieni ir vērsti uz pilnīgu konkurences izskaušanu Rīgā, jo esošās prasības var nodrošināt tikai viens tirgus spēlētājs, kurš pazemes infrastruktūru ir mantojis un attīstījis kā valsts uzņēmums. Izskaužot konkurenci neizbēgami sekos cenu pieaugums bez tirgus spiediena nepārtraukti attīstīt pakalpojuma kvalitāti. Līdz ar ko Rīga zaudēs interneta metropoles un viedās pilsētas priekšrocības, bet rīdzinieki maksās vairāk.