'Elektrum': līdz būtiskam elektroauto skaita pieaugumam vien daži gadi
Foto: Publicitātes foto

Apritējis gads, kopš Rīgā, Uzvaras bulvārī 7, Pulkveža Brieža ielā 12 un Jūrmalā, Jomas ielā 4 darbu sāka "Elektrum" elektroauto uzlādes stacijas. Tajās tiek nodrošināta gan ierastās ātrās 50kW līdzstrāvas uzlādes iespēja, gan pilsētai piemērotās vidēji ātrā jeb 22kW maiņstrāvas uzlādes.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Uzlāde un norēķini šajās stacijās ir iespējami, izmantojot īpaši izveidoto mobilās lietotnes "Elektrum" uzlādes sadaļu. Pirmo reizi šāda lietotne no pašiem pamatiem tika izstrādāta tieši Latvijas tirgum. AS "Latvenergo" Elektrotransporta uzlādes tīkla attīstības vadītājs Ansis Valdovskis stāsta par to, kā pašlaik attīstās piedāvājums elektrisko transporta līdzekļu īpašniekiem. Viņš uzsver – ļoti iespējams, ka uz elektriskajām automašīnām pārsēdīsimies daudz ātrāk, nekā domājam.

Pirms gada prognozējām, ka 2030. gadā Latvijā būs ap 30 tūkstošiem elektrisko automašīnu. Kādu skaitu jūs prognozētu tagad, redzot, cik strauji notiek attīstība?

Latvijā elektromobiļu skaits kopējā satiksmē arvien straujāk palielinās. Domāju, ka šī prognoze joprojām ir aktuāla, un nosauktie 30 tūkstoši ir ļoti reāls skaits. Straujāku attīstību varētu ietekmēt valsts un ES atbalsta pasākumi elektromobiļu iegādei un infrastruktūras atbalstam.

Kādus jaunus piedāvājumus elektroauto īpašniekiem "Elektrum" izveidojis aizvadītā gada laikā?

Pirms gada darbs noritēja ar pilotprojektu, tika veikta iekārtu un lietotāju vajadzību izpēte. Pašlaik mūsu piedāvājums ir pilnveidots tiktāl, ka varam virzīties uz priekšu un sākt attīstīt uzlādes tīklu straujākiem soļiem. Atklājām jaunas stacijas, būtiski paplašinājām uzlādes iespējas Pulkveža Brieža ielā. Ir virkne vietu, kuras ir izpētes un attīstības procesā. Tuvākajā nākotnē "Elektrum" staciju skaits pieaugs ātrāk, nekā tas notika pirmā gada laikā. Uzlādes iespējas attīstās līdz ar elektrisko automašīnu skaita kāpumu, un tas notiek aizvien straujāk. Rīgā darbību sāk arī vairāki elektroauto koplietošanas pakalpojuma sniedzēji, kuriem "Elektrum" nodrošina uzlādes pakalpojumu, tajā skaitā paplašinātajā Pulkveža Brieža ielas uzlādes stacijā.

Pašlaik "Elektrum" uzlādes stacijas ir atrodamas pie Energoefektivitātes centra Jūrmalā, Rīgā, Uzvaras bulvārī – pretī Dzelceļa muzejam, savukārt Pulkveža Brieža ielā pie "Latvenergo" biroju ēkas, kur stacija jau atradās, šobrīd vienlaicīgi ir iespējams uzlādēt septiņas automašīnas. Šī ir pirmā stacija Latvijā, kur vienlaikus iespējams uzlādēt šādu skaitu elektroauto. Jaunas stacijas ir atklātas pie "Mūkusalas Biznesa Centra" un Pļaviņu HES klientu autostāvvietā. Drīzumā atvērsim pie tirdzniecības un izklaides centra "Sky and More". Esam noslēguši pirmo sadarbības līgumu un nodrošinām iespēju norēķināties ar "Elektrum" lietotni arī tajās elektrouzlādes stacijas, kuras uzstādījuši citi uzņēmēji un iepriekš norēķini ar lietotni nebija iespējami.

"Elektrum" sadarbojas ar zemes īpašniekiem, biroju centriem, tirdzniecības centriem, daudzdzīvokļu ēku projektiem, pašvaldībām un apkaimju biedrībām, lai izveidotu uzlādes tīklu, esam gatavi sarunām ar jauniem partneriem. Būtiski, ka, sadarbojoties ar "Elektrum", tiek nodrošināts klientu serviss, norēķinu iespējas un tehniskais atbalsts visu diennakti. Latvijā ir objekti, pie kuriem ir izveidotas elektromobiļu uzlādes stacijas, taču uzlādes iespējas tiek nodrošinātas daļēji, tikai uzņēmuma darbiniekiem, ierobežotu darbības laiku, netiek nodrošināts klientu atbalsts, kā arī informācija par tām publiskajā telpā ir ierobežota. Mēs piedāvājam īpašniekiem tās aprīkot ar "Elektrum" norēķinu iespējām, šādi par uzlādes staciju uzzinās lielāks skaits elektromobiļu lietotāju, tā vienmēr būs darba kārtībā, klientiem tiks nodrošināts serviss un norēķinu iespējas, rezultātā ieguvēji būs visi.

Jau tuvākajā laikā juridiskajām personām, biroju centriem un autoparku pārvaldītājiem nodrošināsim jaunas iespējas, par kurām cerams varēsim pastāstīt pavisam drīz.

Visas, gan esošās, gan jaunās elektrouzlādes staciju adreses ir atrodamas "Elektrum" lietotnē un "Elektrum" mājaslapā.

Vai elektroauto infrastruktūra šobrīd ir tikai lielo pilsētu iespēja? Kā veidojas uzlādes infrastruktūras attīstība reģionos?

Latvijā līdz šim ir paveikts būtisks darbs un ir izveidots nacionālais elektrouzlādes tīkls, kura izbūve noslēgsies 2021. gadā. Tā darbību šobrīd nodrošina CSDD. Uzlādes stacijas ir izbūvētas visā Latvijas teritorijā uz maģistrālajiem un vietējas nozīmes autoceļiem. Tādējādi Latvijā jau pašlaik ik pēc 50–70 km iespējams veikt uzlādi. Piemēram, no Rīgas līdz Liepājai ir pieejamas astoņas ātrās uzlādes stacijas. Tas rada pārliecību elektrotransporta īpašniekiem, ka Latvijā ar elektromobili palikt uz ceļa faktiski vairs nav iespējams, tīkls ir izveidots gana plašs.

Izaicinājums nākamajam attīstības posmam, ar kuru pašlaik arī strādā "Elektrum", ir uzlādes iespēju nodrošināšana pilsētvidē un piepilsētās, vietās, kur pulcējas liels iedzīvotāju skaits, bet uzlādes infrastruktūra vēl nav attīstījusies – tas ir pilsētas centrs, darba, izklaides, sporta un tirdzniecības vietas, kā arī dzīvojamie rajoni un iespējamie "park and ride" transporta pulcēšanās punkti. Šeit nav runa tikai par Rīgu, bet arī par citām Latvijas pilsētām. Pilsētvidē pastāv daudz dažādu ierobežojumu, tādēļ infrastruktūras izveides iespējas ir visai ierobežotas un tīkla attīstība nenotiek tik ātri.

Turpinot attīstību un līdz 2021. gada nogalei atklājot vismaz 84 pieslēgvietas, "Elektrum" būs lielākais komerciālais elektroauto uzlādes tīkls Latvijā.

Kas, jūsuprāt, ir galvenais izvēles virzītājs elekroauto iegādē? Par ko liecina citu valstu pieredze – kas ir efektīvākie stimuli elektromobilitātē?

Latvijā reģistrēto elektroauto reģistrācijas dati liecina, ka elektriskais automobilis kļūst pieejamāks un to skaits stabili pieaug. Iegādes motivācija klientam var būt gan ekonomiski, gan emocionāli pamatota. Bieži vien pirmais dzinulis ir vēlme būt atbildīgam pret sabiedrību un vidi – vēlme būt videi draudzīgam un inovatīvam. Jāņem vērā, ka, iegādājoties elektromobili, sākotnējās izmaksas tomēr ir lielākas nekā automašīnai ar iekšdedzes dzinēju. Šobrīd situācija sāk mainīties, un cenas atšķirības vairs nav tik lielas. Arī bažas par ierobežoto nobraukumu uz uzlādes tīkla iespējām mazinās. Jaunie elektromobiļi ar pilnu uzlādi spēj nobraukt ap 300–400 km, tādēļ Latvijā vairs nav aktuāls jautājums, vai izdosies ar pilnu uzlādi sasniegt galamērķi: Rīga–Liepāja ir 216 km, Rīga–Daugavpils 225 km.

Elektromobilim, salīdzinot ar iekšdedzes dzinēja automašīnām, ir ievērojami zemākas uzturēšanas izmaksas, automašīnā ir krietni mazāk detaļu un daudz mazāka nepieciešamība ekspluatācijas laikā kaut ko remontēt. Pati "degviela" ir lētāka, 100 km atkarībā no uzlādes veida izmaksā no 3 līdz 5 eiro – atkarīgs no tā, vai automašīna uzlādēta mājās no rozetes, vai izmantojot ātrās uzlādes iespējas. Kopumā pārvietošanās un uzturēšanas izmaksas ir lētākas.

Ir arī citi ieguvumi – piemēram, bezmaksas autostāvvietas Rīgā un Liepājā, iespēja izmantot sabiedriskā transporta joslu, bezmaksas iebraukšana Jūrmalā, samazinātas transporta reģistrācijas un lietošanas valsts nodevas. Cilvēkiem, kas šīs automašīnas lieto pilsētvidē, šie argumenti ir visai būtiski. Piemēram, ja katru dienu automašīna darba laikā jānovieto stāvvietā Rīgas centrā un jābrauc pa Brīvības ielu uz Siguldu, tad iespēja izmantot sabiedriskā transporta joslu būtiski samazina ceļā pavadīto laiku, un bezmaksas stāvvieta samazina kopējās automašīnas lietošanas izmaksas. Atsevišķos gadījumos ieguvumi var veidoties pat ļoti būtiski. Daudziem varētu šķist pievilcīgs "Elektrum" Solārais risinājums, ļaujot zaļo enerģiju saražot pašiem savās mājās, lai to izmantotu arī sava auto uzlādei.

Kas ir svarīgāk šīs jomas straujākai attīstībai – spēcīgi atbalsta mehānismi elektroauto iegādei vai plaši attīstīta uzlādes infrastruktūra?

Uzņēmējdarbība pamazām jau tagad nosliecas par labu elektriskajam transportam, šai aspektā interesanti pavērot koplietošanas automašīnu pakalpojuma attīstību. Viens no iemesliem, kādēļ uzņēmēji šai jomā sāk piedāvāt elektriskās automašīnas, ir pilnīgi pragmatiski – tā ir iespēja izmantot bezmaksas autostāvvietas. Tas ir būtisks finansiāls ieguvums. Tam klāt nāk zemākas automašīnas uzturēšanas un "degvielas" izmaksas. Iespējams, tieši šo iemeslu dēļ vairāki uzņēmēji interesējas par elektromobiļu izmantošanu koplietošanas pakalpojuma nodrošināšanai. Starp citu, tieši koplietošanas automašīnas ir tās, kas liks pamanīt un daudziem lietotājiem arī iepazīt elektrisko automašīnu priekšrocības, īpaši pilsētvidē. Cits aspekts, kas var stimulēt elektroauto iegādi, ir tehnoloģiju izrāviens. Var novērot, ka baterijas ietilpība un veiktspēja pieaug, savukārt automašīnas cena samazinās.

Piemēram, 2014. gadā populārākā elektriskā automašīna Latvijā bija "Volkswagen e-up!" Tā laika automašīnas parametri – automašīnas cena ap 30 tūkstošiem eiro, vidējais nobraukums kombinētajā ciklā ap 100 km. Šis pats modelis 2020. gadā – cena ap 20 tūkstošiem eiro, savukārt vidējais nobraukums ir virs 200 km ar vienu uzlādi. Šis piemērs parāda, ka būtisku izrāvienu var radīt tehnoloģiju attīstība. Šo piemēru var attiecināt uz auto nozari kopumā – pieaug kilometru skaits, ko iespējams nobraukt ar vienu uzlādi, savukārt elektroauto cena samazinās. Vēl pavisam nesen šis tirgus bija ierobežots gan auto modeļu klāstā, gan pieejamo uzlādes punktu ziņā, taču pašlaik tiek novērots straujš modeļu pieaugums, teju vai visi autoražotāji ir paziņojuši par ambicioziem plāniem.

Dažas prognozes liecina, ka brīdis, kurā iekšdedzes automašīnas un elektromobiļa iegādes izmaksu aprēķins izlīdzināsies, varētu būt 2023.–2025. gads. Ja mēs aprēķinām kopējās dzīves cikla izmaksas piecu gadu lietošanas periodam, tad jau šodien aprēķini ir ļoti līdzīgi, ja ne par labu elektromobilim.

Šis ir tas laiks, kad veidojas elektroauto īpašnieku un lietotāju ieradumi? Kādi ir mūsu novērojumi un atziņas?

Jā, ir interesanti redzēt, kā šobrīd veidojas braucēju paradumi. Elektroauto lietošana notiek aptuveni šādā ciklā – 50% no uzlādēm notiek mājās, aptuveni 20% uzlāžu notiek pie birojiem un darbavietām, 25% gadījumu elektromobiļi tiek uzlādēti publiskajās uzlādes vietās, arī pie sporta klubiem, tirdzniecības centriem un izklaides vietām, un tikai 5 % uzlāžu notiek ceļā.

No šiem novērojumiem varētu secināt, ka "Elektrum" ir jāattīsta tikai publiski pieejamās uzlādes vietas. Tomēr jāatceras, ka liela daļa iedzīvotāju dzīvo daudzdzīvokļu namos, arī šie iedzīvotāji ir potenciāli un jau esoši elektriskā transporta lietotāji un īpašnieki, kam ir nepieciešamas vietas, kur veikt uzlādi netālu no mājām. Rīgas mikrorajonos – Imantā, Zolitūdē, Ziepniekkalnā, Purvciemā – dzīvo liela daļa Rīgas iedzīvotāju, taču viņu iespējas uzlādēt automašīnu pie mājām ir ierobežotas. Šis ir viens no "Elektrum" plānotajiem uzlādes tīkla attīstības virzieniem, ko arī šobrīd vērtējam.

Kādas ir jūsu domas, aprēķini – pēc cik ilga laika elektromobilis kļūs par ikdienišķu pirkumu?

Ir virkne procesu, ko nosaka politiski lēmumi. Jāatceras, ka nākamajās desmitgadēs liela daļa ES pasākumu un rīcībpolitikas būs vērstas uz "Green Deal" jeb "Zaļās vienošanās" mērķu sasniegšanu, un tas nozīmē arī pāreju uz elektromobilitāti. Ir skaidrs, ka visstraujākā elektrifikācija paredzēta tieši vieglo automašīnu segmentā. Pārtraukt benzīna un dīzeļdegvielas automašīnu tirdzniecību pakāpeniski plāno vairākas Eiropas valstis, kā pirmā no tām ir Norvēģija, kam sekos arī citas. Jau pašlaik Eiropā ir virkne pilsētu, kurās aizliegts iebraukt automašīnām ar augstu emisiju, Eiropā arvien vairāk pilsētu izvirza un turpinās izvirzīt prasības pēc tīrāka transporta pilsētās.

Ja skatāmies uz sabiedrības daļu, kas šobrīd izvērtē jaunas automašīnas iegādes iespēju uzņēmuma vai privātajām vajadzībām, domāju, ka jau pašlaik liela daļa apsver elektroauto iegādi. Protams, ne visi nopērk, taču izvērtē gan. Taču interese pieaug, un pieaug arī piedāvājums no autoražotāju puses. 2021. gads autonozarē ieies kā elektroauto gads, jo gandrīz katrs autoražotājs plāno izlaist vismaz vienu, ja ne pat vairākus jaunus elektrisko auto modeļus. Pavērsiena punkts par labu elektromobilim notiks tuvāko pāris gadu laikā, cenas ir kļuvušas pieejamākas, veicamie nobraukumi ir pieņemami, it īpaši Latvijas attālumiem, modeļu klāsts būtiski paplašinās, arī uzlādes tīkls paplašinās. Ja agrīnā stadijā elektromobiļiem bija komforta ierobežojumi, tad tagad to ir būtiski mazāk. Ir pazudusi virkne iemeslu, kas kavēja elektrisko automašīnu izrāvienu.

Ja runājam par mazlietotas elektriskās automašīnas pircējiem, tad arī šai segmentā vērojama pieaugoša interese. Par to liecina arī CSDD reģistrācijas dati. Šobrīd populārākais no mazlietotajiem elektroauto Latvijā ir BMW i3. Lietotu auto segmentā bieži praktiskie iemesli ir svarīgāki par emocionālajiem un zaļo domāšanu, pircēji ir konservatīvāki salīdzinājumā ar tiem, kas iegādājas jaunas elektriskās automašīnas. Pāreja uz mazlietotām un lietotām elektriskajām automašīnām varētu notikt lēnāk, taču vērts pieminēt, ka jau šodien lietotu elektromobili Latvijā var nopirkt, sākot ar kādiem 5-6 tūkstošiem eiro, ar šādu automašīnu joprojām var nobraukt 100 km ar vienu uzlādi. Šeit gan ir vērts pieminēt, ka, iegādājoties lietotu elektromobili, pircējam noteikti vajadzētu automašīnu pārbaudīt, vēlams, pie autorizēta dīlera, veikt diagnostiku un noskaidrot, kāda ir automašīnas baterijas atlikusī veiktspēja. Tad tas būs drošs pirkums.

"Elektrum" elektromobiļu uzlādes staciju karte

https://elektrumveikals.lv/lv/majai/e-auto-uzlade/e-auto-uzlades-stacijas


http://etransports.lv/index.php/statistika/33-elektro-transportlidzekli/263-par-2020-gada-2-ceturksni-registretajiem-elektrotransportlidzekliem

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form