Hidroizolācija – arī ziemā
Foto: Publicitātes foto

Nereti tikai gada mitrākā un vēsākā sezona mums parāda, ka ēkas jumts vairs nav pilnībā noturīgs pret nokrišņiem vai, ka pamatu konstrukcijas nepietiekami labi aiztur augsnes mitrumu. Ir vērts zināt, ka pat pašreizējā sezonā situācijai ir iespējams tūlītējs risinājums – lai sakārtotu būves hidroizolāciju un atgūtu dzīves komfortu nav jāgaida līdz pavasarim.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Mūsdienīgo celtniecības produktu dažādība nodrošina iespēju par ēkas hidroizolāciju parūpēties gan jaunbūvēs, gan arī ēku renovācijas procesā. Turklāt kvalitatīvi ieklāt hidroizolāciju ir iespējams jebkurā sezonā. Lai to paveiktu, būtiskākais nosacījums ir rūpīgi ievērot produkta lietošanas nosacījumus, kādus ražotājs norādījis uz iepakojuma.

"Runājot par būvju hidroizolāciju, visbiežāk domājam par jumtu un pamatiem," stāsta "TN International" tehniskais speciālists Ainārs Dudars. "Jumts ir ļoti būtiska ēkas sastāvdaļa. Ja mājai ir tikai sienas, bet nav jumta, ēkas konstrukcijas tiek pakļautas mitruma iedarbībai. Un, ja tas notiek vairākas sezonas no vietas, ēka ļoti ātri pārvēršas par graustu." Par jumta hidroizolāciju ir jāpadomā minimums četras reizes gadā. Tas jādara apskatot, vai jumta segums un konstrukcija nav vēja vai cilvēku darbības rezultātā bojāta. Savukārt, ja jumts tek, ir svarīgi saprast, kādēļ tas notiek.

Līdzīgā veidā regulāri ieteicams apsekot arī ēkas pamatus. Ir svarīgi pārliecināties, ka pamati no iekšpuses ir sausi. Par bojātu pamatu hidroizolāciju liecina mitruma plankumi. Iespējams arī, ka ēkā laužas iekšā gruntsūdeņi, un pagrabs kļūst slapjš. Vecākiem mūriem, kuru hidroizolācija ir bojāta, iekšpusē sāk parādīties bālgani sāļu izsvīdumi.

"Pēdējos gados, kad daudziem par ikdienu kļuvis attālinātais darbs, aizvien vairāk cilvēku izlemj atjaunot arī savas dzimtas mājas. Nereti viņiem šajā procesā nākas sastapties ar negaidītiem šķēršļiem," zina stāstīt "TNi" pārstāvis Ainārs Dudars. "Jāņem vērā, ka mūsu vecāki, kas cēluši šīs vecās lauku mājas, ir zinājuši kādu būvniecībai svarīgu noslēpumu. Savukārt mēs, siltinot ēku, atrokam pamatus, atbrīvojam tos no visa, mūsuprāt, liekā, taču tad izrādās, ka esam aizlaiduši zudībā arī šīs senās būvniecības kvalitātes: mēs esam nojaukuši vecās zināšanas, un tagad pamati vienkārši uzsūc ūdeni... Tomēr arī šādu situāciju, protams, var atrisināt. Vienīgi – to nevajadzētu ilgi atlikt, jo plaisas pamatos uzsūc ūdeni, kas ziemā sasalst un bojā konstrukciju. Ēkas izturība šādā situācijā ir tikai laika jautājums."

Zema temperatūra – nav šķērslis

Hidroizolācijas darbiem rudens un ziemas periodā ir jāizvēlas polimērbituma ruļļu materiāli vai arī īpašas bituma vai bituma polimēru mastikas. Lai arī šie hidroizolācijas materiāli ir piemēroti ieklāšanai vēsākos laika apstākļos, daži pat pie temperatūras līdz -25 oC, kvalitatīva rezultāta iegūšanai ir svarīgi, lai būvniecības darbu veikšanas laikā nelītu lietus, nesnigtu vai arī nebūtu stipras miglas. "Visos pārējos laikapstākļos, ievērojot ieklāšanas temperatūru, mēs varam strādāt," skaidro "TN International" pārstāvis Ainārs Dudars.

Polimērbituma ruļļu materiāli, piemēram, "TN International" ražotie "Technoelast" vai "Unifleks", ir paredzēti lēzeniem/savietotiem jumtiem. Nedaudz piedomājot pie materiālu ieklāšanas, tos iespējams izmantot arī uz slīpiem jumtiem. "Nokrišņu laikā darbus ir jāpārtrauc," atgādina "TN International" tehniskais speciālists un pamato: "Lielāko daļu jumtu materiālu ieklāj ar atklātu uguni, bet ūdens saskaroties ar liesmu pārvēršas tvaikā. Ja šis tvaiks tiks "iestrādāts" starp hidroizolācijas kārtām, tad vasarā šajā vietā veidosies burbuļi, kuri laikam ejot bojās hidroizolāciju."

Pamatiem ērtāka mastika

Savukārt būvju pamatu hidroizolācijai var izmantot ne tikai polimērbituma ruļļu materiālus, bet arī bituma vai bituma polimēru mastikas. "Vienkāršāka lietotājam ir uzziežamā hidroizolācija – bituma mastikas, kuras var ērti uzklāt arī uz stūriem, izbīdījumiem vai pārejām. Nedaudz sarežģītāka ieklāšana būs, uzkausējot uz pamatiem ruļļu materiālu," padomu dod Ainārs Dudars. Arī strādājot ar šiem materiāliem, noteikti jāņem vērā uz produkta iepakojuma norādītā materiālu ieklāšanas temperatūra.

"Piemēram, hidroizolācijas mastikai, ko izmanto pamatos, kā arī citām pazemes konstrukcijām no betona, dzelzsbetona un koka, – "Technonicol Nr.24" - ieklāšanas temperatūra ir līdz – 20 oC," skaidro "TN International" pārstāvis un turpina: "Savukārt polimēr-bituma ruļļiem svarīgs parametrs ir elastība pie zemām temperatūrām - šis rādītājs norāda robežu, pie kuras materiāls saglabā savas īpašības. Ja temperatūra to ieklājot būs zemāka, materiāls lūzīs, hidroizolācijā veidosies mikroplaisas, bet dažu gadu laikā, tur iekļūstot ūdenim, plaisa kļūs lielāka, un radīsies caurums."

Svarīgi atcerēties, ka gada aukstajā sezonā nav ieteicams izmantot hidroizolācijas mastikas uz ūdens bāzes. Virsmai, uz kuras tiks klāta hidroizolācija, jābūt sausai - nožāvētai, izmantojot sildītājus. Turklāt, iepazīstoties ar instrukciju uz iepakojuma, būtiski nesajaukt materiāla ekspluatācijas un izmantošanas temperatūru. "Jāatceras, ka jebkurš materiāls, uzglabāts ārpus telpām, pieņem to temperatūru, kāda ir ārā," skaidro Ainārs Dudars. "Ja naktī ir bijis -19 C, bet uz etiķetes norādīts, ka materiālu drīkst ieklāt temperatūrā līdz -15 grādiem, tad pirms ieklāšanas to vajadzētu uzsildīt. Pretējā gadījumā materiāls būs stīvs un, ja to ar spēku taisnos – tas lūzīs. Ideālā variantā hidroizolācijas ruļļus vajadzētu diennakti noturēt istabas temperatūrā."

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form