Foto: Publicitātes foto
Rūpes par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un cilvēka veselībai drošas vides uzturēšanu ir svarīgs valsts uzdevums. Taču to nevar īstenot, neapzinoties, ka it viss dabā ir saistīts un mijiedarbībā – gan ar dzīvo dabu, gan cilvēku. Tieši tāpēc kampaņa "Izglāb pļavu" ar vēstnešu Armanda Tripāna, Rēzijas Kalniņas, Laura Valtera, Lauras Erdlānes un Oskara Deigeļa palīdzību aicina gādāt par dabas bagātības saglabāšanu, vienlaikus atbalstot arī vietējos uzņēmējus.


Bioloģiskās daudzveidības saglabāšana nenozīmē bezdarbību

Bioloģiskā daudzveidība un tās saglabāšana ir plašs jēdziens, un tas nebūt nenozīmē ļaut visam aizaugt ar mežu. Sugu, ekosistēmu un ainavu daudzveidības kopainā svarīga loma ir ilggadīgajiem zālājiem, kuru Latvijā kopumā ir ap 500 tūkstošiem hektāru, taču apmēram 200 tūkstošos hektāru netiek ganīts neviens liellops, aita vai kāds cits zālēdājs.

Kāpēc pļavu noganīšana ir tik svarīga? Jo mūsu platuma grādos bez cilvēka iejaukšanās – pļaušanas vai lopu ganīšanas – zālājs pastāvēt nevar. Ja pļava netiek apsaimniekota, sugu skaits tajā sarūk un dominējošas kļūst agresīvās sugas. Nākamais negatīvais aspekts – rodas liela sausās zāles jeb kūlas kārta, kurā iekritušās augu sēklas neuzdīgst, jo gluži vienkārši nesasniedz zemi, un pļava pamazām aizaug ar krūmiem un kokiem.

Tāpēc neaizvietojama ekosistēmas sastāvdaļa ir ganību dzīvnieki, kuri ne tikai pilda "pļaujmašīnas" funkciju, bet arī gādā par pļavas atjaunošanos – ganības tiek mēslotas, dzīvnieki augu sēklas pārnes no viena lauka puses uz otru un augu sēklas tiek iemītas zemē, lai tām būtu vieglāk uzdīgt.

Kam vajadzīgas pļavas? Bitēm, kamenēm un citiem apputeksnētājiem, kuri barojas ar pļavu ziedu nektāru, arī dažādiem pļavu putniem un citiem bezmugurkaulniekiem. Tāpēc pļavu noganīšana ir lielisks variants. Turklāt tādā veidā mēs ne tikai gādājam par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, bet arī papildinām savu pusdienu galdu ar Latvijā audzētiem gaļas produktiem, atbalstot vietējos uzņēmējus.

" Dzīvē viss nav tik viennozīmīgi, kā bieži vien varētu šķist, un diez vai piemēri būtu tālu jāmeklē. Nereti informācija, kas pausta skaļākajos ruporos, tiek pasludināta par vienīgo patiesību – kurš skaļāk bļauj, tam taisnība. Taču, manuprāt, šāda pieeja raisa tikai arvien vairāk domstarpību, neatstājot vietu diskusijai un viedokļu apmaiņai. Kampaņas "Izglāb pļavu" pamatdoma ir vienkārša, skaidra un saprotama – dabā viss darbojas roku rokā un tikai mijiedarbībā ir vieta patiesai harmonijai. Vai zinājāt, ka pļavās iespējams sastapt vairāk nekā pusi no Sarkanajā grāmatā iekļautajām augu sugām? Turklāt tajās sastopama dažnedažādu kukaiņu un citu bezmugurkaulnieku sugu daudzveidība, nemaz nerunājot par daudzajām putnu sugām, tostarp par lielu retumu kļuvušo griezi," mudinoši stāsta kampaņas "Izglāb pļavu" vēstnesis dziedātājs Oskars Deigelis.

Liellopu gaļas nozīme uzturā un sabiedrības veselībā

Liellopu gaļa nereti maldīgi saistās ar treknu un grūti sagremojamu ēdienu, kas turklāt var būt iemesls dažādām veselības problēmām – sākot no paaugstināta holesterīna līmeņa un beidzot ar onkoloģiskām saslimšanām. Tomēr, kā atzīst uztura speciāliste Baiba Iskrova, ja gaļu ēd ar mēru, izvēlas kvalitatīvu un pareizi pagatavo, tā sniedz pat zināmas priekšrocības.

"Liellopu gaļa visbiežāk tiek gatavota cepešu, ribiņu vai steiku veidā, kā arī izmantota maltā veidā mērcēs un pildījumos. Ja runājam par veselīgāko pagatavošanas veidu, tad te ir spēkā tie paši noteikumi, kas jebkurai citai pagatavotai gaļai, – jo mazāk tiek dedzināta, jo mazāk veidojas kancerogēnās vielas. Vajadzētu dot priekšroku sautētai, tvaicētai vai vārītai gaļai un, ja izvēlaties grilēt, tad nededziniet to," iesaka uztura speciāliste.

Kāpēc izvēlēties iekļaut liellopu gaļu savā uzturā? Tādēļ, ka liellopu gaļa satur vairāk dzelzs nekā baltā gaļa. Tiesa, jāņem vērā, ka gaļa no liellopa, kas ticis barots ar zāli, tiek uzskatīta par veselīgāku nekā gaļa no liellopa, kas ticis barots ar graudiem, jo tajā ir mazāk kopējo tauku. Turklāt šo tauku uzturvērtības saturs ir atšķirīgs – ar zāli barota liellopa gaļā ir vairāk omega-3 taukskābju, kas palīdz novērst daudzas saslimšanas, tostarp sirds un asinsvadu slimības, insultu, autoimūnās reakcijas, piemēram, vilkēdi, ekzēmu, reimatoīdo artrītu u. c.

Kā atklāj Iskrova, liellopa gaļa arīdzan satur antioksidantus, E, A, B12 un B6 vitamīnus, selēnu, dzelzi un cinku. Dzelzs ir īpaši svarīga, jo tās deficīts var izraisīt anēmiju – stāvokli, kurā asinīs ir samazināts sarkano asins ķermenīšu skaits un spēja pārnēsāt skābekli, līdz ar to parādās nogurums un vājums. "Liellopu gaļa ir bagāta ar hēma dzelzi, ko organisms ļoti viegli absorbē, un tās uzsūkšanos neietekmē citi uztura produkti, piemēram, kafija un piens, kuri savukārt negatīvi ietekmē nehēma dzelzs uzsūkšanos," skaidro uztura speciāliste.

Liellopu gaļa satur arī visas neaizstājamās aminoskābes, kas ķermenim ir nepieciešamas, lai izveidotu olbaltumvielas, līdz ar to tā ir augstas kvalitātes olbaltumvielu avots un organismam viegli izmantojamas aminoskābes.

"Cilvēki visos laikos ir ēduši gaļu, un, lai tā sniegtu maksimālos ieguvumus un nekaitētu veselībai, labāk ir izvēlēties kvalitatīvu, labos apstākļos augušu lopiņu gaļu, pagatavot to atbilstoši veselīga uztura pagatavošanas pamatprincipiem, nepārsniegt rekomendējamo gaļas patēriņu nedēļā un kombinēt gaļu ar dārzeņiem," rezumē uztura speciāliste.

Šis projekts ir saņēmis finansējumu no Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas programmas "Apvārsnis 2020" saskaņā ar granta līgumu Nr. 818194. Šī vietne neatspoguļo Eiropas Savienības oficiālo viedokli. Par tajā pausto informāciju un viedokļiem pilnībā atbild autors (-i).

Ienāc kampaņas mājas lapā www.izglabplavu.lv un uzzini vairāk!


Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!