Foto: Publicitātes foto
"Kāds klients teica tā: "Kad vēroju, kā kaķis ar ķepu aizsit bumbiņu uz istabas pretējo stūri un gaida, kamēr tā atripos atpakaļ, sapratu, ka kaut kas ir nogājis šķībi"," stāsta "Uretek Baltic" vadītājs Romāns Reiners-Latiševs.

Šādā situācijā, kad pamati zem kājām sašķobījušies, palīdzīgu roku sniedz Uretek, kas nodarbojas ar māju pacelšanu. Daudzām būvēm, tiltiem, ceļiem un ēkām – gan vecām, gan jaunām – ir tieksme nosēsties.

Viens no efektīvākajiem veidiem, kā pasargāt būvi no lielākiem bojājumiem, ir tās stabilizēšana un sākotnējā stāvokļa atjaunošana. Šim nolūkam "Uretek" izmanto dabai draudzīgus ģeopolimēra sveķus, kas piemēroti lietošanai visdažādākajās gruntīs.

Trauksmes signāli ir skaidri pamanāmi

Kā redzams no raksta sākumā pieminētā gadījuma ar kaķi, pirmos trauksmes signālus iedzīvotāji parasti pamana paši. "Izplatīts grīdu nosēšanās iemesls ir apstāklis, ka celtnieki nav pietiekami noblīvējuši grīdas pamatu materiālus vai apkures periodā ir sarucis materiāla apjoms," skaidro Reiners-Latiševs.

Tāpat pēc viņa teiktā grīdu nosēšanos var izraisīt visparastākais cauruļu plīsums. No plīsušas caurules plūstošais ūdens aizskalo no grunts sīkās daļiņas, kas savukārt veicina grunts nosēšanos.

Globālāki privātmāju nosēšanās iemesli bieži vien meklējami jau mājas celtniecības procesā. Ja nav veikta kārtīga gruntsgabala ģeoloģiskā izpēte, tad var gadīties, ka māja tiek uzbūvēta uz neizturīgas grunts.

Par to liecina, piemēram, mājas pamatu nosēšanās. Šo procesu var veicināt arī nepietiekama drenāža. "Vienreiz saskārāmies ar gadījumu, kad mājai vispār nebija izbūvēta drenāža. Lietusūdens vienkārši sūcās zem pamatiem un aizskaloja projām grunts sīkās daļiņas."

Kādēļ nosēšanās kaitē privātmājai?

Ja māja nosēžas, tad par to var priecāties tikai kaķis, kas spēlējas ar bumbiņu. Iedzīvotājiem un mājas īpašniekam tas ir trauksmes signāls. Atstājot šo apstākli bez ievērības, nākotnē mājai var tikt nodarīts pamatīgs kaitējums.

"Nosēžoties grīdām, sākumā sekas var būt nelielas, bet tālākā nākotnē – ievērojami nopietnākas. Par nelielām sekām ar uzskatīt grīdas apkures cauruļu bojājumus. Ja grīdas tiek apsildītas ar ūdeni, tad rezultāts izpaudīsies kā neliela strūklaka. Nopietnāku seku gadījumā var plīst kanalizācijas cauruļu stiprinājuma vietas un rasties zemgrīdas noplūde."

Meklējot vieglāko risinājumu, dažreiz tiek pieņemts lēmums izlīdzināt nosēdušās grīdas ar jaunu betona kārtu, taču šāds risinājums ne vienmēr ir saprātīgs. Pirmkārt, betona žūšanas laikā ēka nav izmantojama dzīvošanai.

Otrkārt, svaigā betona kārta rada vēl lielāku spiedienu uz mīksto grunti, kā rezultātā var rasties vēl intensīvāka nosēšanās. Tas var situāciju vēl vairāk pasliktināt un būt par iemeslu apkures izmaksu pieaugumam. "Kāds klients raksturoja situāciju šādi: ja iepriekš grīdas apkures regulators bija iestatīts uz ¼, tad pēc betona kārtas uzliešanas, lai māja būtu silta, apkure bija jāslēdz gandrīz uz pilnu jaudu," stāsta Reiners-Latiševs.

Uretek tehnoloģija, kas balstīta uz ģeopolimēra sveķu ievadīšanu tieši gruntī, pilnībā aptur nosēšanos un atjauno sākotnējo stāvokli. "Esam veikuši darbus vairākos simtos objektu, un tikai pāris objektos mums ir bijis jāatgriežas atkārtoti," sava darba rezultātus uz vienas rokas pirkstiem skaita Reiners-Latiševs. Minētajos gadījumos māja patiešām bija uzbūvēta uz ļoti mīkstas grunts.

Papildu efektivitātei "Uretek" piedāvātais risinājums ir iedzīvotājiem arī ļoti ērts, jo darbu veikšanas laikā iemītniekiem nav jāizvācas no mājas un nav jāmeklē pagaidu miteklis. Parasti privātmājas grīdas pacelšanai ir nepieciešama viena vai divas dienas.

Lasiet vairāk par "Uretek" tehnoloģiju šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!