Kāda nozīme ir gaisa kvalitātei?
Koronavīrusa jaunais paveids izplatās gan tieša kontakta veidā, gan arī pa gaisu – pilienu veidā. Tāpēc būtiski ievērot aizsardzības pasākumus, piemēram, bieži mazgāt rokas un izvairīties no saskarsmes ar inficētajām personām. Retāk mēs dzirdam par vēl kādu ne mazāk nozīmīgu faktoru elpceļu slimību profilaksē – svaigu gaisu. Tomēr regulāra telpu vēdināšana ir viens no galvenajiem aizsarglīdzekļiem, lai saglabātu labu imunitāti.
"Pētījumi liecina, ka bieža vēdināšana un efektīvāka gaisa filtrācija iekštelpās samazina cilvēku iespēju saslimt ar tādām vīrusu un baktēriju izraisītām slimībām kā gripa[1], rinovīruss[2] , tuberkuloze[3] un SARS[4]."
Foto: Unsplash
Ārstu secinājumi nav nekas pārsteidzošs, ņemot vērā, ka gaisa piesārņojums lielākoties rodas tieši iekštelpās, nevis ārā, jo tas rodas cilvēku darbības rezultātā[5].
Labs rādītājs vispārējās gaisa kvalitātes noteikšanai telpās ir cilvēka izelpā esošais CO2. Jo augstāks CO2 līmenis telpā, jo lielāka iespēja, ka sasmakušajā gaisā būs arī tādas gaisu piesārņojošas daļiņas kā putekļi, vīrusi un baktērijas, gaistoši ķīmiskie savienojumi un citas mūsu veselībai kaitīgas daļiņas[6]. Tāpat arī arvien vairāk pētījumu rāda, ka paaugstināts oglekļa dioksīda jeb CO2 līmenis rada arī tiešu risku mūsu veselībai – tajā skaitā pavājina imūnsistēmas darbību un rada organismā iekaisuma procesus[7].
Īpaši svarīgi pievērst uzmanību dzīvojamo telpu gaisa kvalitātei ir tagad, kad lielākā daļa no mums strādā no mājām, turklāt nereti telpās uzturas vairāk par vienu cilvēku. Pat tad, ja laiku pa laikam atver logu, lai ielaistu telpā svaigu gaisu, tas var nebūt pietiekami, lai nodrošinātu optimālu gaisa kvalitāti dienas garumā.
Kā parūpēties par gaisu, ko elpo tu un tava ģimene?
Foto: Pexels
Te var palīdzēt vienkāršs gaisa kvalitātes monitors, kas mēra CO2 līmeni iekštelpās. CO2 sensors, kā, piemēram, inovatīvais Latvijā ražotais Aranet4 var kļūt par tavu labāko palīgu, lai noteiktu kurā brīdī telpu tiešām nepieciešams izvēdināt.
Kā pareizi vēdināt dzīvojamās telpas? Pat ja mājās nav ierīkota viedā ventilācijas sistēma, šīs ir piecas vienkāršas lietas, ko vari darīt jau šobrīd, lai uzlabotu gaisa cirkulāciju telpās:
- Atver logu un ļauj telpā ieplūst svaigam gaisam. Lai vēdināšana būtu efektīva, logus atver divās pretējās telpas pusēs.
- Parūpējies, lai loga priekšā nebūtu šķēršļi, piemēram, biezi aizkari, žalūzijas vai mēbeles, kas var traucēt gaisa plūsmai.
- Atver logus blakus telpās un atver durvis vismaz uz 10 minūtēm – vai līdz brīdim, kad CO2 līmenis telpā ir normalizējies (līmenis zem 1000 ppm jeb daļiņām no miljona).
- Atver mājas vai dzīvokļa ieejas durvis un/vai durvis uz blakus telpām.
- Ieslēdz ventilāciju. Pārliecinies, ka ventilācijas lūkas ir atvērtas un nav nosprostotas. Nepieciešamības gadījumā ieplāno ventilācijas sistēmas apkopi vai remontu.
Negaidi līdz brīdim, kad sāc justies noguris vai jūti koncentrēšanās problēmas, lai vēdinātu savas mājas. Parūpējies par sevi un saviem mīļajiem, pirms nav par vēlu!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
