Foto: Shutterstock
Līdzestība ir pacienta aktīva iesaiste savas veselības aprūpē, kas ietver uz pierādījumiem balstītu medicīnisku rekomendāciju pildīšanu, ko iesaka ārstniecības personas. Bieži vien pacientiem tiek izrakstīti vairāki medikamenti, kurus nepieciešams lietot ikdienā. Vairāku medikamentu lietošana vienlaicīgi var radīt apjukumu un pacientam mazināt vēlmi iesaistīties savas veselības pilnvērtīgā aprūpē. Lai noskaidrotu, kāpēc pacienti bieži vien apjūk medikamentu lietošanā un kā viņu mudināt būt līdzestīgiem, veselības centra "Vivendi" ģimenes ārste Ilze Barone sniedz atbildes uz aktuālākajiem jautājumiem.

Vai bieži pacients apjūk, ja ir pārāk liels skaits zāļu, kas ik dienu ir jālieto? Vai šī iemesla dēļ pacients pārstāj lietot zāles?

Pētījumi rāda, ka pacientu līdzestība mazinās, ja jālieto liels daudzums dažādu medikamentu. Arī no pacientiem dažkārt nākas dzirdēt, ka jādzer tik daudz tablešu, ka ar tām var aizstāt ēdienreizes. Jāsaprot, ka medikamentus izraksta atbilstoši medicīniskām indikācijām un, ja ārsts tos nozīmē, to lietošana ir būtiska. Savukārt līdzestība visbiežāk mazinās, ja liels tablešu skaits jālieto ilgstoši.

Kurās pacientu grupās vai ar kādām diagnozēm visbiežāk var sastapt gadījumus, kad pacients apjūk no lielās zāļu devas?

Atsevišķa pacientu grupa, kas mēdz ne vien apjukt no zāļu devām, bet pat nevar nosaukt lietotos medikamentus, ir pusmūža vīrieši (protams, ne visi). Ar šo pacientu veselības aprūpi visbiežāk nodarbojas viņu sievas, kas vajadzīgajos laikos izsniedz nozīmētos medikamentus. Protams, šāda tendence nav sliktākais veselības aprūpes scenārijs, ja alternatīva ir medikamentu nelietošana.

Gadās arī situācijas, kad pacients pats izrevidē medikamentu daudzumu. Tomēr šeit būtu nepieciešams konsultēties ar ģimenes ārstu. Tāpat nozīmīgi pie sava ģimenes ārsta vērsties pēc speciālistu konsultācijām, lai saņemtās rekomendācijas izvērtētu kopskatā ar jau nozīmēto terapiju.

Kā rīkoties situācijas, kad pacients nespēj tikt galā ar zāļu lietošanu? Kur meklēt padomu?

Šeit būtiski ir iemesli, kāpēc pacients netiek galā. Ja pacients nevar izsekot medikamentu lietošanas laikiem un devām, tad ārsti bieži pacientiem veido tabulas, kur atzīmē, kā un kad dienas laikā medikamenti lietojami. Ja pacientam ir pašaprūpes problēmas, kas izpaužas ar grūtībām medikamentus lietot, tad nepieciešama aprūpētāja palīdzība. Ir ļoti būtiski, lai pacientam būtu labs kontakts ar ģimenes ārstu, lai šīs situācijas risinātu pēc iespējas agrīnāk un efektīvāk.

Vai pacienti domā par drošību, kā zāles mijiedarbosies?

Mūsdienās pacienti ir izglītoti un domā arī par medikamentu blaknēm un mijiedarbību. Dažkārt pacienti izjautā ārstu, citi – farmaceitu, vēl citi rūpīgi studē medikamentu lietošanas instrukcijas.

Kur iegūt precizējošu informāciju par zālēm, to devām?

Jāuzsver, ka medikamentu lietošana bez ārsta rekomendācijām var būt ļoti bīstama. Tādēļ ir būtiski nopietnu veselības traucējumu gadījumā neaizrauties ar "pašārstēšanos". Tāpat jānorāda, ka ārsts, nozīmējot medikamentu, receptē vienmēr norāda medikamenta devu, lietošanas biežumu, veidu un ilgumu. Tā kā recepte pēc medikamenta iegādes paliek aptiekā, tad farmaceiti uz medikamenta iepakojuma uzlīmē vai uzraksta ārsta rekomendēto lietošanas instrukciju, kā arī mutiski par to atgādina pacientam. Ja tomēr ir šaubas par izrakstītā medikamenta lietošanu, tad noteikti jāvēršas pie ārstniecības personām, ideālā gadījumā – pie ārsta, kurš medikamentu nozīmējis.

Kā kontrolēt izmaksas un nepārmaksāt par zālēm, kuras netiks izmantotas?

Pašreizējā medikamentu izrakstīšanas kārtība vērsta uz to, lai ārsti receptē norādītu medikamenta aktīvo vielu. Līdz ar to aptiekā farmaceits var piedāvāt dažādu ražotāju preparātus, lai pacients var izvēlēties zāles par sev pieņemamu cenu. Tā kā medikamentus izraksta atbilstoši medicīniskām indikācijām, tad tomēr ieteiktu lietot nozīmētos medikamentus, jo pieredze rāda, ka zālēm ir labāks terapeitiskais efekts, ja tās lieto!

Vai Jums ir kādi ieteikumi vai noderīgas saites (mājaslapas) ar organizācijām, kur pacienti var meklēt palīdzību?

Pirmkārt, palīdzība par medikamentu lietošanu jāmeklē pie sava ģimenes ārsta. Ja palīdzība vai konsultācija nepieciešama ārpus ģimenes ārsta darba laika, tad ir pieejams ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis – 66016001. Informāciju par to, ko iesākt, ja medikamentu deva ir izlaista vai zāles ir lietotas vairāk nekā rekomendēts, pieejama medikamentu lietošanas instrukcijā. Tāpat, ja ir grūtības atcerēties lietot medikamentus pareizajos laikos, telefonā iespējams uzlikt modinātāja signālus vai uzinstalēt kādu aplikāciju, kas par to atgādina.

TEVA produkti ik dienu atvieglo dzīvi teju 200 miljoniem cilvēku. TEVA misija ir radīt un padarīt pieejamus produktus, kas pacientiem ļauj atrisināt dažādas ar veselību saistītas problēmas. Mēs apzināmies, ka hroniskas saslimšanas ietekmē pacienta dzīvi dažādos veidos. Tādēļ esam radījuši informācijas interneta resursu Rūpes par veselību (https://www.teva.lv/lv/latvia/rupes-par-veselibu ), kurā pacienti dalās ar savu pieredzi un dzīves stāstiem ar citiem pacientiem. Tajā atrodamas noderīgas atziņas, padomi, informācija par tehnoloģijām un reāli pieredzes stāsti, kas palīdzēs atvieglot dzīvi un sadzīvot ar hronisku saslimšanu.

TEVA-LV-NP-00004

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!