Kas ir migrēna un kā to ārstēt?
Foto: Shutterstock

Pasaulē no migrēnas ik gadu cieš viens miljards cilvēku, un Pasaules Veselības organizācija to ir nosaukusi par vienu no 10 darba spējas visvairāk ietekmējošajām slimībām. 90% gadījumu cilvēks migrēnas laikā nespēj normāli funkcionēt, nemaz nerunājot par darba pienākumu pildīšanu. Lai arī migrēna ir sarežģīta neiroloģiska slimība, tās radīto diskomfortu ir iespējams mazināt, kā arī noteiktos gadījumos novērst pavisam. Dr. Līga Mekša (RAKUS "Gaiļezers" Galvassāpju vienība, GK Neiroklīnika, DAP Sāpju klīnika) pastāstīja par migrēnu un tās ārstēšanas iespējām.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kas ir migrēna?

Migrēna ir slimība – tā ir realitāte, tās nav tikai iedomas. Ar migrēnu slimo tāpat kā ar citām slimībām, piemēram, paaugstinātu asinsspiedienu vai cukura diabētu. Tā ir smadzeņu slimība, kuras rašanās saistīta ar traucējumiem tajās smadzeņu daļās, kas atbild par sāpju un citu sajūtu veidošanos. Šo sāpju centru jutība var tikt mantota no vecākiem vai vecvecākiem.

Kādi ir migrēnas simptomi?

Migrēna ir vidēji stipras līdz ļoti stipras galvassāpju epizodes, parasti – vienpusējas, bet tās var būt arī visā galvā. Šīs spēcīgās galvassāpes parasti ir saistītas ar nepatiku pret skaņu, gaismu, dažādām smaržām. Var novērot arī sliktu dūšu vai pat vemšanu. Migrēnas laikā parastas ikdienas fiziskas aktivitātes, piemēram, iešana pa kāpnēm vai skrējiens līdz sabiedriskā transporta pieturai pastiprina galvassāpes. Visbiežāk migrēnas lēkmes laikā cilvēks nevar pastrādāt, ir nomākts, novēro grūtības koncentrēties un grib tikai gulēt. Šādas galvassāpju epizodes ilgst no 4 līdz 72 stundām.

Kas var izraisīt migrēnu?

Dažādiem migrēnas pacientiem var novērot dažādus migrēnas izraisītājfaktorus jeb trigerfaktorus. Biežākie ir stress, bezmiegs, izlaista maltīte, alkohola lietošana, kofeīna lietošana, nepietiekami lietots šķidruma daudzums, dažādas smakas, spilgta gaisma.

Vienai migrēnas lēkmei var būt vajadzīgs viens trigerfaktors, bet reizēm tie var kombinēties, piemēram, cilvēks ir noguris, slikti gulējis, bet migrēnas lēkme sāksies tad, ja būs izlaista plānotā maltīte.

Migrēnas lēkmes var izraisīt arī pārlieku bieža pretsāpju medikamentu lietošana. Tad tās sauc par medikamentu atkarīgām galvassāpēm. Par medikamentu atkarību runājam tad, ja kāds no pretsāpju līdzekļiem tiek lietots biežāk kā 10 dienas mēnesī, tad sākas apburtais loks – cilvēkam ir migrēna, kas īsti nekad nepāriet, bet lai to uzlabotu tiek lietoti pretsāpju medikamenti, kas lēkmi atvieglo, bet nekad tā īsti nepārtrauc... Atkal sāp galva un atkal tiek lietoti medikamenti.

Lai izvairītos no medikamentu atkarīgām galvassāpēm, rūpīgi jāseko lietoto medikamentu daudzumam. Gadījumos, kad ir biežas migrēnas lēkmes, jādomā par profilaktisku migrēnas ārstēšanu. Tas nozīmē, ka speciāli medikamenti jālieto regulāri, katru dienu – ar mērķi mazināt galvassāpju lēkmju stiprumu, ilgumu un biežumu, kā arī lai mazinātu lēkmju ārstēšanai izmantoto pretsāpju līdzekļu daudzumu.

Vai ir iespējams izvairīties no migrēnas?

Migrēna jāuztver kā sabiedrotais, no tās nevajag bēgt, bet vajag iepazīt un mācīties ar to sadzīvot. Tas nozīme plānot savu dienas režīmu: ikdienas fiziskās aktivitātes, regulāras maltītes, uzņemt vismaz sešas glāzes ūdens dienā, nelietot alkoholu, regulāri gulēt pietiekamu stundu skaitu, bet arī nepārgulēties. Vēl būtiski ir pievērst uzmanību savai garīgajai veselībai, atpazīt stresa situācijas un izvairīties no tām, atpazīt neveselīgas attiecības un tās padarīt veselīgas u.tml.

Tāpat ieteicams plānot arī citas savas aktivitātes, piemēram, pēc garāka ceļojuma nākamajā dienā neieplānot kādus svarīgus notikumus, bet pieņemt to, ka garais pārbrauciens varētu būt saistāms ar iespējamu migrēnu. Svarīgi, ka vienmēr ir pieejami pareizie medikamenti un pietiekamā daudzumā.

Vai migrēnu ir iespējams izārstēt?

Migrēnu nevar izārstēt, jo migrēna ir smadzeņu īpatnība. Mēs taču nevaram izdzēst cilvēka smadzenes un tās ieprogrammēt pa jaunam. Tomēr migrēnu var samazināt, samazināt tās nozīmi mūsu dzīvē.

Migrēnas gadījumā jādodas pie speciālista, un, izejot no galvassāpju speciālista kabineta, pacientam jābūt apbruņotam ar svarīgāko ieroci – informāciju par to, kā rīkoties migrēnas lēkmes gadījumā.

Kādas ir migrēnas ārstēšanas metodes?

Kā pirmā izvēle migrēnas pacientiem tiek piedāvāti vienkāršie pretsāpju līdzekļi, nesteroīdie pretiekaisuma un pretsāpju līdzekļi, kas parasti aptiekās nopērkami bez receptes. Ieteicams šos medikamentus lietot pietiekošā devā, nepārsniedzot diennakts ieteicamo devu, kā arī nelietot tos biežāk kā 10 dienas mēnesī.

Ja šie viegli pieejamie pretsāpju līdzekļi nepalīdz, tad jādomā par nākamo pakāpienu – triptānu grupas līdzekļiem. Tie ir speciāli migrēnai radīti sāpes atvieglojoši līdzekļi, recepšu medikamenti. Lai tos lietotu, noteikti jārunā ar ārstu, jo ne visiem tie ir piemēroti, katram medikamentam ir savas indikācijas, kontrindikācijas un iespējamās blakusparādības.

Savukārt profilaktiskā terapijā tiek izmantoti trīs pamatgrupu medikamenti, tie ir nopietni līdzekļi – pretepilepsijas līdzekļi, antidepresanti un asinsspiedienu/pulsu regulējoši līdzekļi. Tie nav radīti tikai migrēnai, bet gadu gaitā ir atklāta šo medikamentu labvēlīga iedarbība uz migrēnu. Diemžēl šie medikamenti ne vienmēr spēj labi atvieglot – profilaktiski ārstēt migrēnu. Tie iedarbojas mazinot sāpju ceļu uzbudināmību.

Mums paveicies, jo mūsdienās ir radīti arī speciāli migrēnas profilaktiskie līdzekļi – tās ir speciālas monoklonālās antivielas, kas darbojas uz migrēnas vadīšanas ceļiem, tādējādi tie iedarbojas tikai un vienīgi uz migrēnu, neietekmējot garastāvokli, asinsspiedienu, pulsu, utt.

Kā rīkoties, ja ir aizdomas par migrēnu?

Ja ir aizdomas par migrēnu, tad vajadzētu sākt pierakstīt dienasgrāmatu, novērtējot galvassāpju stiprumu no 1 līdz 10, kur 1 ir minimālas sāpes, bet 10 – neciešami stipras sāpes. Vajadzētu atzīmēt, vai galvassāpes saistītas ar nepatiku pret skaņu, gaismu, smakām, sliktu dūšu, vemšanu, sāpju lokalizāciju, sāpju ilgumu. Pievērst uzmanību, vai galvassāpju laikā nenotiek runas traucējumi, redzes traucējumi, pavadoši atgriezeniski neiroloģiski simptomi.

Dienasgrāmatas rakstīšana ne vien palīdzēs uzstādīt pareizo diagnozi, bet arī atcerēties visus traucējošos simptomus un par tiem būs vieglāk runāt ar ārstu.

Kur meklēt palīdzību migrēnas gadījumā?

Vispirms pie sava ģimenes ārsta, viņš palīdzēs novērtēt galvassāpju iemeslu un sniegs ieteikumu to ārstēšanai. Latvijā pieejami arī neirologi, algologi, kas specializējušies galvassāpju diagnostikā, izmeklēšanā un ārstēšanā.

Pieejamas arī konsultācijas pie speciālista par Valsts līdzekļiem – RAKUS "Gaiļezers" Galvassāpju vienībā. Galvassāpju vienība dibināta ar mērķi ārstēt sarežģītus galvas un sejas sāpju pacientus, nodrošinot gan speciālistu konsultācijas, gan speciālistu konsīlijus īpaši sarežģītu galvassāpju aprūpei. Galvenais ir neklusēt, bet meklēt palīdzību.

TEVA produkti ik dienu atvieglo dzīvi teju 200 miljoniem cilvēku. TEVA misija ir radīt un padarīt pieejamus produktus, kas pacientiem ļauj atrisināt dažādas ar veselību saistītas problēmas. Pateicoties medicīnas un tehnoloģiju attīstībai, migrēnas pacientiem šobrīd ir iespējams profilaktiski mazināt un pat novērst galvassāpju iespēju. Mēs apzināmies, ka hroniskas saslimšanas ietekmē pacienta dzīvi dažādos veidos. Tādēļ esam radījuši informācijas interneta resursu Rūpes par veselību, kurā pacienti dalās ar savu pieredzi un dzīves stāstiem ar citiem pacientiem. Tajā atrodamas noderīgas atziņas, padomi un informācija par tehnoloģijām, kas palīdzēs atvieglot dzīvi ar hronisku saslimšanu, kā arī reāli stāsti par to, kā sadzīvot ar hronisku saslimšanu.

FRE-LV-NP-00016

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form