Pēc Pasaules veselības organizācijas datiem (PVO), 10% no Eiropas pieaugušiem iedzīvotājiem krāc tik skaļi, ka to var dzirdēt pat atrodoties blakus istabā. Dažreiz krākšanas skaļuma līmenis sasniedz 80 dB, kas atbilst braucoša kravas vilciena skaļumam 15 metru attālumā vai strādājoša pneimatiskā āmura skaļumam. Pasaules veselības organizācijas aptaujas apstiprina, ka vismaz 31% vīriešu un 19% sieviešu krāc katru nakti. Krākšana ir nakts elpošanas traucējumu sekas, un tā var būt miega apnojas priekšvēstnesis. Apnoja, savukārt, ir potenciāli nāvējoša slimība. Noskaidrojiet savu riska līmeni: www.miegacentrs.lv
Krākšana ir bezgalīgs temats jokiem un anekdotēm, tomēr bieži tā var būt iemesls skandāliem ģimenē un pat ģimenes izjukšanai. Lielbritānijā, piemēram, 10% norāda krākšanu kā laulības šķiršanas iemeslu.
Kā rodas krākšana
Parasti intensīva krākšana rodas dziļo miega fāžu epizodēs. Dziļā miega fāzē cilvēks pavada apmēram 65% no visa gulēšanas laika. Lēnās miega fāzes laikā samazinās elpošanas biežums un palēninās sirdsdarbības ritms, atslābinās muskulatūra. Pēc aizmigšanas muskuļu tonuss pakāpeniski pavājinās. Pēc tam atslābst rīkles muskuļi, aizkrist mēles aizmugurēja daļa un rodas krākšana, kas pastiprinās, guļot uz muguras. Arī elpošana caur degunu šajā brīdī ir apgrūtināta, un cilvēks sāk elpot caur muti. Rezultātā mīkstajās aukslējās rodas vibrācija, un šīs vibrācijas skaņu auss uztver kā krākšanu.
Cilvēkiem ar lieko svaru ir lielāka nosliece uz krākšanu, jo tauku slānis uz kakla un rīkles rajonā sašaurina elpceļus un palielina elpošanas apstāšanās risku naktī. Visefektīvākais veids kā cīnīties ar krākšanu ir svara mazināšana. Pierādīts, ka samazinot svaru par 10%, elpošana nakts laikā uzlabojas 2 reizes. Līdz ar vecumu krākšana pastiprinās.
Krākšanas iemesli
- Aizdegunes sašaurināšanās – rīkles uzbūves anatomiskas īpatnības, deguna starpsienas deformācija, iedzimti šaura aizdegune, pārāk gara ūka.
- Sejas žokļu kaula pataloģijas, piemēram, nepareizs sakodiens.
- Iekaisuma process trahejā, aizdegunē vai bronhos (iesnas, palielinātas mandeles, deguna polipi u. c.).
- Vāja mīksto aukslēju muskulatūra (īpaši vecākiem cilvēkiem). Gaisa plūsma caur sašaurinātu elpceļu provocē mīksto audu berzēšanos savā starpā. Rezultātā rodas diskomforta, sāpju vai sausuma sajūta kaklā.
- Sirds un asinsvadu sistēmas darbības traucējumi.
- Alerģija.
- Smēķēšana, kas samazina muskulatūras tonusu un izsauc rīkles un trahejas tūsku, tādā veidā provocējot elpošanas apstāšanos miegā un krākšanu.
- Alkohola lietošana, kas atslābina rīkles muskulatūru un izsauc krākšanu un pauzes elpošanā.
- Menopauze kā izjaukta hormonāla līdzsvara sekas, jo menopauzes laikā bieži samazinās muskuļu tonuss un palielinās ķermeņa svars.
- Liekais svars, kas apgrūtina elpošanu miegā.
- Hronisks nogurums.
- Vairogdziedzera darbības traucējumi.
Krākšanas sekas
Krākšana provocē vielmaiņas traucējumus, sirds un asinsvadu saslimšanas, hormonālos traucējumus, aptaukošanos, hipertensiju. Tā var būt par iemeslu infarktam, insultam, personības izmaiņām, kas saistītas ar hronisku neizgulēšanos un impotencei. Šīs miega apnojas sekas ievērojami pasliktina pacientu dzīves kvalitāti. Krākšana bieži ir arī simptoms potenciāli nāvējošai slimībai, miega apnojai. No minēta secinām, ka krākšanai var būt ļoti dažādi iemesli, sākot no parastām iesnām un beidzot ar nopietnām saslimšanām. Noskaidrojot iemeslu, var izvairīties ne tikai no krākšanas, bet arī pasargāt savu dzīvību un saglabāt attiecības ģimenē. Mīliet sevi, rūpējieties par savu un savu tuvinieku veselību!
Pacienta stāsts:
SIA Miega slimību centrs,
Tālrunis 67336564, 26693536