Latviešu izgudrojumi cauri laikiem
Foto: no Latvijas Republikas Patentu valdes arhīva

Šogad, atzīmējot rūpnieciskā īpašuma tiesību aizsardzības pirmo simtgadi, Latvijas Republikas Patentu valde 21. maijā rīko starptautisku konferenci "Intelektuālais īpašums – Vīzija bez ilūzijām", kuras laikā eksperti, nozares speciālisti un jaunatnes pārstāvji diskutēs par aktuāliem intelektuālā īpašuma jautājumiem. Konferences sākums paredzēts plkst. 10.00.

Latvijas vārds pasaulē ir ticis nests ne tikai ar Dziesmu un Deju svētkiem vai lieliskiem sasniegumiem sportā. Daudzi mūsu izgudrotāji ar savu izdomu, zināšanām, apņēmību un drosmi jau kopš rūpnieciskā īpašuma aizsardzības sistēmas izveides sākuma pēc Latvijas neatkarības iegūšanas 1918. gadā līdz pat mūsdienām ir palīdzējuši Latviju padarīt par konkurētspējīgu spēlētāju globālajā intelektuālā īpašuma arēnā.

Latvijas pirmās brīvvalsts laikā, darbojoties rūpnieciskā īpašuma aizsardzības sistēmai, latviešu izgudrotāju vārdi plaši izskanēja teju visā pasaulē. Viens no tiem ir leģendārais latviešu izgudrotājs Valters Caps, kurš ieņem nozīmīgu vietu starp pasaules dižākajiem fototehnikas meistariem. Tā laika pasaulē mazāko fotokameru dažādās valstīs, tostarp Latvijā, patentēja Valsts elektroniskā fabrika (VEF), kas šīs fotokameras arī ražoja. Fotokamera saglabāja savu aktualitāti pat vairākus gadu desmitus pēc Latvijas neatkarības zaudēšanas, un aizvien ir uzskatāma par vienu no lieliskākajiem latviešu izgudrojumiem.

20. gadsimta pirmajā pusē Latvijā tika izgudrotas sarežģītas lauksaimniecības mašīnas, ražotas automašīnas un dzelzceļa vagoni, konstruētas lidmašīnas. Izgudrojumu spektrs sniedzas no vienkāršiem izgudrojumiem ar praktisku nozīmi līdz tehniskiem risinājumiem mašīnbūvē, elektrotehnikā, zemkopībā un aviācijā.

Sākot no pirmā Latvijas patenta pieteicēja Jāņa Prāta izgudrojuma "Linu galviņu atdalīšanas veids no stiebriem un tam nolūkam konstruētas mašīnas" līdz pasaules nozīmes izgudrojumiem farmācijas un medicīnas jomā, mašīnbūvē, mākslīgā intelekta un izklaides industrijā – tas viss ir Latvijas intelektuālās un uzņēmējdarbības jaudas apliecinājums. Arī mūsdienās Latvija ir tikusi atzīta kā viena no straujāk augošākajām valstīm inovāciju ziņā un tā Globālajā inovāciju indeksā starp 129 valstīm ieņem 34. vietu.

Cilvēces tehnoloģiskie sasniegumi turpina augt neticami strauji – tiktāl, ka "Industrija 5.0." jau ir redzama pie apvāršņa, kas, pēc dažu tehnoloģiju vizionāru domām, veicinās lielāku cilvēka mijiedarbību ar viedajām tehnoloģijām. Kādus izaicinājumus radīs "Industrija 5.0." ekonomikas un intelektuālā īpašuma aizsardzības sistēmās visā pasaulē? Uz šiem jautājumiem konferencē "Intelektuālais īpašums – Vīzija bez ilūzijām" atbildēs WIPO un EPO vadošie ekonomisti Karsten Finks (Carsten Fikn) un Jans Menjēre (Yann Meniere). Savukārt, par intelektuālā īpašuma lomu inovāciju veicināšanā stāstīs OECD ekonomiste Florence Muradjana (Florence Mouradian).

Ar savu pieredzi intelektuālā īpašuma pielietošanā uzņēmējdarbības un ražošanas attīstībā dalīsies "SIA Primekss" uzņēmējs un ekonomists Jānis Ošlejs un "AS Siemens" vadošais intelektuālā īpašuma tiesību padomnieks Bīts Vēbels (Beat Weibel).

Ne tikai pasaules, bet arī Latvijas ekonomika arvien vairāk kļūst par zināšanās balstītu ekonomiku, būvējot savu pamatu zinātnē. Mākslīgais intelekts un dzīvības zinātnes ir divas galvenās tehnoloģiskās un zinātniskās attīstības jomas, kas, ņemot vērā to daudzdimensionālo raksturu, rada izaicinājumus intelektuālā īpašuma jomai. Ar savām atziņām par kvantu skaitļošanas un kvantu tehnoloģiju ietekmi intelektuālā īpašuma jomā dalīsies Latvijas Universitātes prof. Andris Ambainis. Savukārt, par tehnoloģiju pārnesi un tās aktuālajām tendencēm ar savu vīziju uzstāsies Oksfordas Universitātes vecākais licencēšanas un uzņēmumu nodaļas vadītājs Marko Palumbo (Marco Palumbo).

Savu līdzdalību konferencē ir apstiprinājuši gan pasaules, gan Latvijas nozares politikas pārstāvji, kā arī ārvalstu intelektuālā un rūpnieciskā īpašuma iestāžu vadītāji un daudzi pasaulē pazīstami speciālisti intelektuālā īpašuma jomā. Tiks rīkotas arī paneļveida diskusijas, kurās ikvienam dalībniekam būs iespēja uzdot sev interesējošus jautājumus.

Ņemot vērā pašreizējo situāciju Latvijā, konference norisināsies tiešsaistē un būs pieejama bez maksas ikvienam interesentam. Tās darba valoda būs angļu, taču konferences laikā tiks nodrošināts arī sinhronais tulkojums.

Tiešsaistes konferences laikā ikvienam būs iespēja pieslēgties interaktīvai videi un uzdot jautājumus Latvijas un ārzemju lektoriem, kā arī paust savu viedokli, izmantojot tiešsaistes jautājumu platformu Slido (https://www.sli.do/). Ar konferences programmu aicinām iepazīties: www.conference2020.lv/sakums.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form