Visam ir alternatīva. Zobu implantiem tās ir "zobu kroņu tilti" jeb tiltveida konstrukcijas, zobu "plates", kā arī atstāt tukšu zaudētā zoba vietu. Pirmajā brīdī visas šīs alternatīvas šķiet maciņam daudz draudzīgākas, taču ilgtermiņā nāksies pārmaksāt un, visticamāk, var gadīties zaudēt arī atlikušos veselos balsta zobus.
Lai izgatavotu zobiem "tiltveida konstrukciju", ir jānoslīpē daļa no blakus esošajiem zobiem. Zem "tiltveida konstrukcijas" uzkrājas ēdiena atliekas, kas ir grūti iztīrāmas. Tas nozīmē, ka zobu kvalitatīva tīrīšana ir apgrūtināta un ilgtermiņā, kārtīgi neiztīrot, pastāv liela iespējamība, ka balsta zobi sāks bojāties un ar laiku tiks zaudēti. Rezultātā "tiltveida konstrukcija" kļūs arvien garāka, jo ir jānoslīpē nākamie rindā esošie zobi, lai pie tiem varētu balstīt jauno konstrukciju.
"Tiltveida konstrukcija" ir labs pagaidu risinājums, ja balsta zobiem ir lielas plombas un nākotnē paredzēts likt zobu kroņus. Jo vairāk zobu ir jāaizvieto ar "tiltveida konstrukciju", jo lielāka slodze ir uz balsta zobiem. Pārslogojot balsta zobus, samazinās zobu prognoze un kalpošanas ilgums.
Ja ir paredzēta garāka konstrukcija, kas ietver trīs un vairāk zobus, alternatīva būtu izņemama parciāla protēze jeb plate vai implanti. Plate ir klasisks risinājums pacientiem, kuri zaudējuši vairākus vai visus zobus, taču arī tai ir savi mīnusi. Proti, tā ir izņemama konstrukcija. Sākotnēji plate var berzt un spiest smaganu, var radīt neērtības un diskomfortu, kamēr pie tās pierod. Pacienti ar zobu platēm atzīmē grūtības sakošļāt cietu ēdienu. Zinātniski ir pierādīts, ka zobu plate samazina garšas sajūtu, jo ar plastmasas bāzi tiek nosegtas aukslējas. Plate nav mūžīga, pēc kāda laika tā būs jāizgatavo no jauna vai jāveic korekcijas, lai tā precīzi derētu.
Visbeidzot – ilgtermiņā visdārgāk izmaksās "nekā nedarīšana" jeb atstāt tukšu zaudētā zoba vietu. Atliekot ārstēšanu, uz zaudētā zoba pusi sāks sagāzties blakus esošie zobi. Tas negatīvi ietekmēs smaidu, jo starp zobiem var izveidosies spraugas un var izmainīties sakodiens. Zobu sagāšanās pasliktinās zobu prognozi, jo tie tiks slogoti nepareizi, radot vēl lielāku risku zobu plaisām un/vai lūzumiem, kā arī var veidoties "smaganu kabatas". Turklāt, žokļa kauls zaudētā zoba vietā sāks izzust, nesaņemot ierasto slodzi, un tas apgrūtinās un sadārdzinās implanta ievietošanu nākotnē.
Visām šīm ārstēšanas metodēm un to radītajām, negatīvajām komplikācijām ir arī moderna un mūsdienīga alternatīva – zobu implanti.
Kāpēc zobu implanti ir labākā izvēle, lai aizstāt zaudētos zobus?
Zobu implantoloģija pasaulē jau ir pārbaudīta metode, lai aizvietotu zaudētos zobus. Latvijā implantus izmanto jau vairāk nekā 30 gadus, un ir pieejami dažādu veidu un firmu implanti.
Zoba implants ir titāna skrūve, kas tiek ieskrūvēts žokļa kaulā, imitējot dabīgā zoba sakni. Tā ievietošanu klasificē kā operāciju, jo tehniski tā ir ļoti specifiska un smalka manipulācija. Sākotnēji ir nepieciešama speciālista konsultācija un trīs dimensiju rentgens, lai izvērtētu kaula stāvokli un pieņemtu lēmumu, kāda diametra implantu konkrētajā situācijā var ievietot, kā arī izrunāt ar pacientu viņa velmes un vajadzības. Alerģijas risks ir neliels, bet kā jau pie jebkuras manipulācijas, var būt dažādas komplikācijas.
Sākumā var likties, ka tā ir dārgākā zoba aizvietošanas metode, tomēr ilgtermiņā šī investīcija atmaksāsies, ja domājam par savu zobu veselību. Zobu implantus parasti ievieto uz mūžu, respektīvi, tie nav jāmaina. Implants ne tikai aizvieto trūkstošu zobu mutē un veic estētikas funkciju, tas arī nebojā blakus zobus, atšķirībā no "zobu tiltiem" vai protēzēm, kas noslogo veselos blakus zobus, kā arī dabiski nostiprina blakusesošos zobus, neļaujot tiem šķiebties. Tā ievietošana kaulā novērš kaula samazināšanos.
Ir veikti neskaitāmi pētījumi, kas analizē implantu dzīvildzi. Piemēram, vienā no pētījumiem tika novēroti 413 pacienti piecu gadu garumā, kuriem tika ievietoti kopumā 1198 implanti. Pētījuma laikā 1163 implanti tika klasificēti kā veiksmīgi, bet tikai 35 kā neveiksmīgi vai zaudēti. Tādējādi autori no šī pētījuma secināja, ka kopējais panākumu līmenis piecu gadu laikā ir virs 97%, neatkarīgi no implanta atrašanās vietas un pacienta indikācijām.
Tūlītēja implanta ievietošana ir iespējama, ja kaulā nav infekcija, un ir pietiekams kaula apjoms. Tad šis process, sākot ar konsultāciju, līdz implanta skrūves ievietošanai un zoba kroņa izgatavošanai, ir ļoti īss un var notikt dažās vizītēs.
Ja kaulā bijusi infekcija, kā rezultātā daļa no kaula ir zaudēts un tas ir jāaizstāj ar mākslīgo kaulu, tas aizņems ilgāku lāiku, pat līdz 6-7 mēnešiem, kamēr jaunais kauls iedzīs. Taču procesa beigās jums būs sajūta, ka implants ir Jūsu pašu zobs.
Ne vienmēr zoba implants ir jāliek uzreiz pēc zoba zaudēšanas. Dažkārt pat vēlams dažus mēnešus nogaidīt, kamēr sadzīst kauls, kur zobs ir izrauts. Zobu implantus neliek bērniem un jauniešiem, kamēr turpinās sejas un žokļa kaula augšana.
Parasti pierašana pie zoba implanta notiek ļoti ātri. Ikdienā tiem nav nepieciešama savādāka kopšana kā pašu zobiem. Taču zobu implantus ir rūpīgi jātīra. Zobu higiēnists ir rekomendēts divas reizes gadā. Tādā veidā ražotājs varēs tiem piešķirt 20 un vairāk gadu garantiju.