Iedvesmojoties no viduslaiku meistardziedoņu spožās prasmes, Rihards Vāgners 1868. gadā komponēja komisko operu "Nirnbergas meistardziedoņi". Operas ideja dzima pēc līdzības ar seno grieķu paradumiem, kur traģēdijai sekoja satīra. Tā arī šajā gadījumā "Meistardziedoņi" tika iecerēti kā komisks pielikums traģiskajam "Tannheizeram".
"Meistardziedoņu" ievadam liekam blakus Makša Bruha Pirmo vijolkoncertu, kas tapis ar sava laika ievērojamākā vijolspēles meistara Jožefa Joahima ievērojamu iejaukšanos. Lieliskā mūzika ieturēta labākajās vācu romantisma tradīcijās, tajā ir gan kaisme un vētras, gan skaists lirisms, un šis kļuvis arī par populārāko Makša Bruha opusu.
Solopartijas atskaņošanai tika aicināts šīgada jubilārs, LNSO I vijoļu grupas koncertmeistars Raimonds Ozols, kuru veselības iemeslu dēļ koncertā tomēr nedzirdēsim. Viņa vietā stāsies Latvijas publikai pagaidām mazzināmā, talantīgā vijolniece Magdalēna Geka. Jaunā mūziķe ir Parīzes Nacionālās mūzikas un dejas konservatorijas studente. 23. septembrī viņa ar lieliem panākumiem bija soliste šī paša Bruha koncerta atskaņojumā "Mendelszona vasaras skolas" noslēguma koncertā Hamburgā ar orķestri Hamburger Symphoniker. Magdalēnas spēle tikusi pielīdzināta "Hamburgas simfoniķu" galvenā viesmūziķa Gaja Braunšteina lasījumam šajā pašā mūzikā. Prestižo iespēju spēlēt solo meistarkursu noslēguma koncertā Magdalēna izcīnīja vasaras skolas dalībnieku sīvā konkurencē, sacenšoties ne tikai ar vijolniekiem, bet arī ar altistiem un čellistiem. Magdalēna Geka ir daudzu starptautisku konkursu laureāte, un panākumu skaitā ir II vieta Augusta Dombrovska konkursā Rīgā (2008), kā arī I vieta un speciālbalva Volfganga Māršnera konkursā vijolniekiem un altistiem (Vācija, 2010). Jaunajai mūziķei bijusi iespēja ar dažādiem orķestriem Latvijā, Vācijā, Francijā un Ukrainā atskaņot gan pasaules vijolmūzikas pērles, gan mazāk zināmus darbus.
Koncerta otrajā daļā dzirdēsim vēl vienu Latvijas orķestru repertuārā samērā reti dzirdētu šedevru - Ludviga van Bēthovena Piekto simfoniju, kuras sākumā, kā vēsta jau diezgan novazāta leģenda, "liktenis klauvējot pie durvīm". Bēthovena laikabiedrs izcilais rakstnieks (un mazliet arī komponists) ETA Hofmanis pēc simfonijas pirmatskaņojuma rakstīja: "Mūzika iekustina trīsu, baiļu, šaušalu un sāpju sviras, un tā pamodina ik bezgala ilgošanos, kas ir romantisma būtība. Nevienā citā simfonijā to nevar tik dzīvi izjust, kā šajā, un tā neatvairāmi ierauj klausītāju brīnumpilnajā bezgalības garu valstībā." Klausītāji būs mīļi gaidīti arī "Pirmskoncerta sarunā" Lielās ģildes Baltajā zālē plkst. 18.00. Tajā piedalīsies LNSO galvenais redaktors Orests Silabriedis un mūzikas vēsturniece, JVLMA profesore, spoža Bēthovena daiļrades pazinēja Lolita Fūrmane. Koncertsarunu ievadā būs neliela publiska intervija ar jauno vijolnieci Magdalēnu Geku.