"Man šķiet, ka šī ir ārkārtīgi romantiski tonēta programma. Ešenvalda un Skrjabina melodiskās impresijas tādā īsti rudenīgā nostalģijā iepretim Čaikovska mūzikas kontrastu suģestijai ceļā no īsteni bēthoveniska liktens spēka līdz dzīves apliecinājumam," koncertu raksturojot, saka LNSO mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Andris Poga.
Koncerts sola patīkamu tikšanos ar vienu no Latvijas izcilākajiem jaunajiem pianistiem, divkārtējo Latvijas Lielās mūzikas balvas ieguvēju (2012 un 2013) Reini Zariņu. Viņa lasījumā skanēs Aleksandra Skrjabina Klavierkoncerts. Interesanti, ka Klavierkoncerta sacerēšanas brīdī Skrjabins bija gandrīz tikpat jauns kā Reinis Zariņš patlaban. Iespējams, tādēļ Reinis tik dedzīgi raksturo izpildāmo opusu: "Pirmā lieta, kas mani aizrāva Skrjabina Klavierkoncertā, bija sajūta, ka solists var gandrīz vai improvizēt - sarunājoties ar orķestri, būt pilnīgi brīvs. Ar to šis darbs izcēlās visu pārējo man zināmo romantisko blokbāsteru vidū. Tālāk klausoties un lasot notis, es nespēju pretoties lēnās daļas vienkāršībai un atbruņojošajam skaistumam, savukārt pēc tam kritu par upuri fināla kulminācijai - pirmoreiz to klausījos, ejot pa ielu ar savām trokšņus slāpējošajām austiņām, un man burtiski nācās apstāties un palikt ielas vidū. Skaidrs, ka pašam tad arī gribas to uz savas ādas izmēģināt - un vai jums nē?"
Līdzās šādai ļoti temperamentīgai emocionalitātei koncertā skanēs Ērika Ešenvalda melodiskās impresijas par skaistuma un brīvības simbolu - mākoņiem. "Mākoņi nemitīgi ir kustībā - tie pārvēršas, mainās, kļūst citādi, tie iegūst jaunas formas vai vienkārši izkūst debesjumā. Sajūta, ka tajos ir daļa Mūžības." Šis vienlaikus ir arī ļoti personisks Ērika Ešenvalda skaņdarbs - veltīts brāļa Oskara piemiņai.
Arī trešais koncerta skaņdarbs - Pētera Čaikovska Ceturtā simfonija - ir personisks veltījums. Simfonijas radīšanas brīdis komponistam sakrīt ar operas "Jevgeņijs Oņegins" tapšanu un neveiksmīgām laulībām, kas drīz vien izjuka. Šajā pašā laikā Čaikovska dzīvē uzradās Nadežda fon Meka, bagāta rūpnieka atraitne, mākslas mecenāte. Abu sarakste ilga 13 gadu, un dzīvē viņi tā arī nekad nesatikās. Runājot dzejiskās līdzībās, Ceturto simfoniju var uztvert kā Čaikovska vēstuli Nadeždai fon Mekai. Autors bija tīri apmierināts ar veikumu un ziņoja tā: "Varbūt kļūdos, taču man liekas, ka šī simfonija ir izcils darbs, labākais no visa, ko esmu radījis. Cik labi, ka tā ir mūsu simfonija un ka, klausoties to, Jūs zināsiet, ka ik taktī ir domas par Jums. Ja Jūsu nebūtu, kas zina, vai simfoniju maz būtu pabeidzis?"
Koncerts veidots, domājot ne tikai par Latvijas klausītājiem, bet muzikālajām tēmām, kas varētu interesēt visas Eiropas klausītājus. Vienlaikus ar Rīgu šis koncerts izskanēs Eiroradio dalībvalstu klasiskās mūzikas kanālu tīklā, un ar to tiks vainagota Latvijas Radio 3 "Klasika" kūrētā Eiroradio īpašā nedēļa "Rīga - Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014".
Klausītāji būs mīļi gaidīti arī "Pirmskoncerta sarunā" Lielās ģildes Baltajā zālē plkst. 18.00. Tajā Orests Silabriedis sarunāsies ar kulturologu Denisu Hanovu par 19. gadsimta otrās puses Krieviju un Čaikovski šajā vietā un laikā.