Foto: Publicitātes foto
Ar Eiropas Savienības atbalstu Kohēzijas fonda projektu ietvaros šogad ir pabeigti vērienīgi pilsētas tīklu izbūves darbi Imantā, Berģos un Teikā, darbi turpinās Beberbeķos, savukārt tuvākajā laikā tie tiks uzsākti Ziepniekkalnā un daļā Imantas. Jau izbūvētajiem pilsētas kanalizācijas tīkliem joprojām ir iespēja pieslēgties gan Mārupē (arī daļā Bieriņu un Pleskodāles), gan Katlakalnā (daļā Ziepniekkalna un Bišumuižas), gan Bolderājā.

Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis: "Vairākās Rīgas apkaimēs ar Eiropas Kohēzijas fonda atbalstu 81 miljonu eiro apmērā tiek īstenota vērienīga ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu paplašināšana, kas ir vēl viens solis tuvāk ilgtspējīgas un mūsdienīgas pilsētas veidošanā. Turklāt paši rīdzinieki ir tie, kuri veido savu nākotnes pilsētu, pieslēdzot dzīvojamo māju centralizētajiem tīkliem.

Paši rīdzinieki arī ir lielākie ieguvēji – jau tagad 98% Rīgas iedzīvotāju var dzert tīru krāna ūdeni, kas atbilst visaugstākajiem kvalitātes standartiem. Neizmērojams ieguvums ir arī pašai pilsētvidei, jo tiek nodrošināta pareiza un profesionāla notekūdeņu novadīšana un attīrīšana. Piesārņoti notekūdeņi, kas nonāk gan Rīgas jūras līcī, Daugavā un citās ūdenstilpnēs, atstāj ilgstošu ietekmi uz apkārtējo vidi, kā arī ir drauds veselībai. Protams, joprojām Rīgā ir apkaimes, kurās mazā iedzīvotāju skaita dēļ ir jāizmanto lokālās kanalizācijas sistēmas, tomēr tām ir jābūt reģistrētām un normatīvajām prasībām atbilstošām."

Kopš 2018. gada Rīgas pilsētas pašvaldības budžetā līdzfinansējuma piešķiršanai par pieslēgšanos pilsētas tīkliem atvēlēti 3 miljoni eiro. Līdz 2022. gada 1. jūlijam līdzfinansējums izmaksāts 1 122 011 eiro apmērā. Nupat Rīgas pašvaldības līdzfinansējumu ir palielināts par aptuveni 20%.

Līdz šim projekta ietvaros Mārupē, Katlakalnā un Bolderājā pieslēgtas 978 dzīvojamās mājas – 66% (kopumā pilsētas tīkli pieejami 1679 mājām), un 136 objektos iesākts būvniecības process. Berģos, Beberbeķos un Imantā būvniecības process sākts 52% jeb 387 mājās (no 740), savukārt Teikā, Ziepniekkalnā un daļā Imantas būvniecības process iesākts 38% jeb 120 mājās (no 314).

SIA "Rīgas ūdens" valdes priekšsēdētājs Krišjānis Krūmiņš: "Kohēzijas fonda projekta ietvaros, īstenojot pilsētas ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu izbūvi, "Rīgas ūdens" nodrošina iespēju vairāku apkaimju iedzīvotājiem pieslēgt savus nekustamos īpašumus pilsētas tīkliem, piedāvājot gan būvniecības, gan projektēšanas pakalpojumus, gan dalītā maksājuma noformēšanu, gan līdzfinansējuma saņemšanu. Katra mājsaimniecība kopējā atbalstā var saņemt jau ap 2300 eiro. Šī finansējuma saņemšanai katrā kārtā ir noteikti termiņi, un pēc tam tādas iespējas nekad vairs nebūs. Mēs aicinām rīdziniekus apkaimēs izmantot šo atbalsta mehānismu, pieņemt lēmumu un izbūvēt savu individuālo pieslēgumu pilsētas tīkliem – "Rīgas ūdenim". Ir svarīgi nenokavēt pieteikšanās termiņu, tādēļ rīkojamies!"

Aptuveni 5000 Mārupes, Katlakalna, Bolderājas, Berģu, Beberbeķu, Imantas, Teikas apkaimju iedzīvotāji to ir izdarījuši vai sākuši pašu būvniecības procesu, tomēr puse no iedzīvotājiem, kuriem šāda iespēja ir dota, vēl nevar izlemt un izvērtē pašvaldības atbalsta piedāvājumu. 2022. gadā veiktās iedzīvotāju aptaujas dati liecina, ka galvenokārt iedzīvotājus pieslēgt savu māju pilsētas tīkliem attur finanšu trūkums un būtiska ietekme ir inflācijai un ģeopolitiskās situācijas radītajām sekām. Ņemot vērā cenu pieaugumu energoresursiem, materiāliem, izejvielām, kā arī citām preču un pakalpojumu grupām, Rīgas dome pēc "Rīgas ūdens" ierosinājuma oktobrī ir atbalstījusi Rīgas pašvaldības līdzfinansējuma palielināšanu par aptuveni 20% jeb 300 eiro katrai mājsaimniecībai.

Rīgas ūdenstilpnes piesārņo lokālo kanalizāciju notekūdeņi

Valsts vides dienesta speciālisti, kuri veic piesārņojuma kontroli, vērš iedzīvotāju uzmanību – neatbilstoši apsaimniekotas lokālās kanalizācijas sistēmas rada gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu piesārņojumu, kas negatīvi ietekmē vides kvalitātes rādītājus. Šādu sistēmu notekūdeņu apsaimniekošanas uzraudzību veic gan noteiktas pašvaldības struktūras, pārraugot izsmeļamo krājtvertņu reģistru un uzraugot asenizācijas pakalpojumu sniedzējus, gan Valsts vides dienests, kontrolējot notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kuru jauda pārsniedz 5m3/diennaktī.

Neattīrītu notekūdeņu novadīšana vidē ir sodāma darbība. Neprasmīgi apsaimniekotu vai novecojušu lokālo notekūdeņu sistēmu radītās negatīvās ietekmes mazināšanai un novēršanai būtu jāveicina Rīgas apkaimju namīpašumu pieslēgšanās izbūvētajiem pilsētas tīkliem. Tādējādi tiktu mazināts potenciālo punktveida piesārņojuma avotu skaits, kā arī sadzīves notekūdeņi tiktu novadīti uz pilsētas attīrīšanas iekārtām, kur kontrolētos apstākļos tiek nodrošināts profesionāls attīrīšanas process.

Novembrī Rīgas apkaimēs sāksies lokālo kanalizāciju sistēmu pārbaudes

Novembrī Rīgas domes Mājokļu un vides departaments ar "Rīgas ūdens" tehnisko atbalstu sāks dzīvojamo māju apsekošanu Rīgas apkaimēs, lai novērtētu lokālo kanalizācijas sistēmu stāvokli un atbilstību normatīvā ietvara prasībām. Neatbilstošas kanalizācijas sistēmas lietošanas gadījumā paredzēta administratīvā atbildība. Rīgas pašvaldības vides eksperti uzsver, ka lokālajām kanalizācijas sistēmām ir nepieciešama pastāvīga uzturēšana un sistemātiskas pārbaudes, lai tās neradītu apdraudējumu apkārtējai videi. Plašāk par lokālo kanalizācijas sistēmu pārbaudēm lasiet nākamajā "Rīgas ūdens" informatīvajā materiālā!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!