Mīti un patiesība par svešvalodas apguvi: vai ir vecuma ierobežojumi, iespēja apgūt valodu bez akcenta un citi
Foto: Publicitātes foto

Sabiedrības apziņā dziļi iesakņojušies dažādi priekšstati par svešvalodas apguvi. Kas kādu nobiedē vēl pirms mācīšanās sākšanas, citam var kalpot kā aizbildinājums atlikt svešvalodas apguvi, bet vēl kādam rada izaicinājumu pierādīt, ka valodu var apgūt ikviens. Turklāt – viegli! Angļu valodas filologs un ilggadējs NH mācību centra pasniedzējs Andrejs, kurš palīdzējis angļu valodu apgūt simtiem cilvēku, bet ar savu valodas izrunu mulsina īstenus britus, kuri ir pārliecināti – viņš nāk no kāda Anglijas reģiona, palīdz noskaidrot, kuri no apgalvojumiem par svešvalodas apguvi ir patiesi, bet kuri – tikai mīti.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma


Mīts Nr. 1: Pēc 30 gadu vecuma prāts vairs nav spējīgs mācīties valodas

Ir zinātniski pierādīts, ka bērnībā, kad vērojot, klausoties un atkārtojot, bērns gluži kā sūklis uzsūc mācības par visas pasaules norisēm, viegli uzņem arī valodu. Mācīšanās notiek dabiski, tā saistīta ar spilgtām emocijām – gan pozitīvām, gan, dažkārt, arī sāpīgākām. Visas šīs zināšanas, kas nāk caur sajūtām, dziļi iesakņojas mazā cilvēka atmiņā. Sākot skolas gaitas, cilvēks apgūst jaunu – analītisko – mācīšanās veidu, kas trenē prātu atcerēties arī tādas lietas, kā noteikumi un formulas.

Tas ir vajadzīgi, taču nez vai ir daudz jauniešu, kas sarežģīto apgūst ar prieku – daudz izplatītāka ir "iekalšana". Tā var piespiest sevi uz noteiktu laiku atcerēties jebko, taču, ja vēlāk apgūtais netiek izmantots arī praksē, zināšanu noturība ir salīdzinoši īsa. Ja jau nobriedušā vecumā ir iecere mācīties līdzīgi kā skolā, izmantojot analītisko domāšanu un "iekalšanu", rezultāti nebūs spoži. Taču, ja izdodas sevi atgriezt bērnībā un atcerēties, cik aizraujoša un interesanta bija visa jaunā apgūšana, jebkurā vecumā valodas apguve var notikt patiesi viegli un rezultatīvi – arī pēc 30, 40 un 60 gadiem!

Tieši te arī slēpjas NH mācību centra pasniedzēju galvenais uzdevums. Mēs rosinām nevis "iekalt", bet domāt līdzi, izprast un meklēt likumsakarības, turklāt – stimulējot emocijas. Ja uzdevumā mēs ne vien pasakām, kā angliski izrunājams vārds "zemene", bet arī atgādinām šīs ogas garšu, aicinām atcerēties un angliski pastāstīt par piedzīvojumiem, kas saistīti ar zemenēm, to lasīšanu vai pirkšanu, rodas pozitīvas emocijas, kas vēlāk prātam daudz vieglāk palīdzēs arī atcerēties konkrēto vārdu un izrunu. Tā caur piedzīvojumiem, garšām un emocijām arī nobriedis un no mācīšanās atradis prāts visai labi var apgūt ikvienu jaunu valodu. NH mācību centra kursos ir izmantojams arī analītiskais prāts, kas vairāk piemērots gramatikas saprašanai.

Mīts Nr 2: Ir neefektīvi vienlaikus mācīties divas un vēl vairākas valodas

Cilvēks brīvi spēj vienlaikus komunicēt trijās, četrās valodās. Arī bērnībā mēs vienlaikus dabiski apgūstam katru valodu, ko dzirdam – tas labi novērojams jauktās ģimenēs, kur vienlaikus runā vismaz divās valodās, un bērns iemācās abas. Tas nozīmē, ka prāts spēj apgūt vairākas valodas vienlaikus, taču – nez vai tas ir rekomendējams nobriedušā vecumā, ja vien šīs valodas nav nepieciešams pielietot ikdienā. Tieši motivācija, kuras dēļ nolemts apgūt svešvalodu ir viens no būtiskākajiem faktoriem. Ja valoda patiesi ir vajadzīga karjerai vai saziņai, piemēram, kādā ceļojumā, tad rezultāti būs labi, taču, ja nolemts mācīties tikai mācīšanās pēc, uz dižiem panākumiem cerēt nevajadzētu. Valoda ir jādzird, un to jāmācās atkārtot un pielietot.

Mīts Nr. 3: Latvijā mācoties valodu, jārēķinās ar akcentu no kura nekad nevarēs atbrīvoties

Valodas apguvē būtiskākais instruments ir dzirde. Tas, kā mēs dzirdam, nosaka arī to, kā paši centīsimies dzirdēto atkārtot. Tas nozīmē arī mēģinājumu atdarināt runātāja muti – to, kā kustās lūpas un mēle. Tieši tas, ko dzirdam un paši atdarinām, nosaka akcentu, ar kādu jauno valodu apgūsim. Tādēļ ir ļoti būtiski sev par pasniedzēju izvēlēties cilvēku, kura valodas izruna ir iespējami pareiza.

Apgalvojums par akcentu ir drīzāk mīts nevis patiesība – visu noteiks tikai tas, no kā mācīsieties un cik apņēmīgi un neatlaidīgi trenēsieties, cenšoties atdarināt. Jārēķinās, ka, mācoties izrunu, mutei var nākties arī apgūt jaunas kustības, piemēram, latviešu valodā nav skaņas, kuras radīšanai mēle būtu jāliek starp zobiem, bet angļu valodā tāda ir. Cilvēka uzdevums ir savu muti pie šīm šķietami neierastajām darbībām pieradināt.

Kopumā jāakcentē, ka apgūt var visu. Piemēram, amerikāņu aktrise Renē Zelvēgere iemācījās britu angļu valodu un, skatoties filmu "Bridžitas Džounsas dienasgrāmata", visiem rodas pārliecība, ka viņa ir angliete. Taču der atcerēties, ka akcents ne vienmēr nozīmē ko sliktu – tas var kļūt arī par mūsu īpašo "firmas zīmi". Piemēram, Antonio Banderass arī sava spāniskā akcenta dēļ ir pieprasīts un mīlēts.

Visu rezumējot, galvenais ieteikums: atrast īsto iemeslu valodas apguvei, padarīt mācīšanos par piedzīvojumu un apgūtās zināšanas lietot – klausoties, atdarinot un runājot.

Piedāvājam lielisku iespēju apmeklēt angļu valodas nodarbības NH mācību centrā vienu nedēļu bez maksas! Atrodamies Elizabetes ielā 65 – 10, Rīgā.

Vairāk informācijas www.nh.lv vai zvanot 67847600!

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form