Foto: Publicitātes foto
Pirms diviem gadiem Latvijā stājās spēkā Sociālā uzņēmuma likums, kura mērķis ir veicināt sabiedrības dzīves kvalitātes uzlabošanu, radot sociālajiem uzņēmumiem labvēlīgu saimnieciskās darbības vidi. Kopš likuma stāšanās spēkā ir reģistrēti 128 sociālie uzņēmumi. Viena no jomām, kurā darbojas sociālie uzņēmumi, ir vides un dzīvnieku aizsardzība, un šīs jomas izcils pārstāvis ir SIA "Dabas zirgi".

Zirgi kā mīļdzīvnieki


"Dabas zirgi" ir pirmais sociālais uzņēmums Latvijā, kas rūpējas par dzīvnieku aizsardzību, īpaši par zirgu labturības veicināšanu Latvijā. Ķekavas novada saimniecībā "Mežauļi" uzturas gan zirgi, kas dzīvo pansijā, gan pēc vardarbības rehabilitēti dzīvnieki. "Zirgi dzīvo 45 ha plašā teritorijā, ēd dabīgu sienu, uzturas barā gluži kā savvaļas zirgi un bauda dzīvi iespējami labākajā veidā," stāsta uzņēmuma īpašniece Līga Broduža.

Radoša pieeja pakalpojuma sniegšanā


Latvijā unikāls pakalpojums, ko piedāvā uzņēmums, ir pastaiga ar zirgu. "Zirgs pēc būtības nav darba dzīvnieks, tāpēc mēs piedāvājam nevis izjādes, bet pastaigu ar zirgu. Šajā gadījumā nenotiek viņa ekspluatēšana," uzsver uzņēmuma īpašniece. Tāpat tiek piedāvāta iespēja adoptēt zirgu uz mēnesi. "Cilvēks var iedomāties, ka viņš ir zirga saimnieks, un četras reizes mēnesī braukt viņu mīļot un aprūpēt. Pārējā laikā, protams, mēs rūpējamies par zirgu," skaidro L.Broduža.

"Pavasarī radījām pakalpojumu "Pabarot zirgu ar burkānu", proti, samaksājot par zirga barošanu, mēs nopērkam no bioloģiskajām saimniecībām burkānus, tātad nauda paliek pie vēl kādas ģimenes Latvijā, pabarojam mūsu zirgus, bet par atlikušo summu uzturam saimniecību. Turklāt mēs nofilmējam šo barošanas procesu un nosūtām video klientam. Tādējādi mēs dodam pretī cilvēkiem prieku," atzīst staļļa saimniece.

Saimnieciskā darbība ar sociālajiem mērķiem


Sociālās uzņēmējdarbības mērķis ir radīt labvēlīgu sociālo ietekmi uz sabiedrību, radīt pievienoto vērtību. Viens no uzņēmuma "Dabas zirgi" mērķiem ir dzīvnieku aizsardzība un sabiedrības informēšana par zirgu labturību, bet otrs – vides aizsardzība.

"Mēs rūpējamies par vidi, kurā zirgs uzturas, mums ir bioloģiski daudzveidīgas pļavas, kas nozīmē, ka zirgs ēd dabīgu sienu un bioloģiskas auzas. Vides ietekmes dēļ esam atteikušies no skābbarības, jo plēve, kurā tā ir iepakota, ir no pārstrādātas plastmasas, ko vēlreiz pārstrādāt nevar. Pasākumos nav atļauti vienreizlietojamie trauki, bet tā vietā mums ir ap 3000 pozīciju liela trauku kolekcija," skaidro Līga Broduža.

Iekšēja pārliecība darīt labu


Uzņēmuma "Dabas zirgi" īpašniece atzīst: "Lai kļūtu par sociālo uzņēmēju, ir jābūt iekšējai sajūtai, ka tev vienkārši tas ir jādara un ka tu nevari darīt citādi. Vai tas ir viegli? Nē, viegli nav! Bet tu neanalizē, vai tas ir grūti vai nav grūti, – tu vienkārši dari! Sociālā uzņēmuma statuss mums liek būt atbildīgiem sabiedrības priekšā. Vienkāršs uzņēmējs dara, saņem ienākumus un dara ar tiem, ko vēlas. Bet mēs – saņemam un visu laiku paturam prātā – kas būs tas un cik liels būs tas, ko mēs iedosim sabiedrībai!"

No 30. novembra līdz 6. decembrim Labklājības ministrija organizē Sociālās uzņēmējdarbības nedēļu ar moto "Radām pievienoto vērtību!", lai iepazīstinātu plašāku sabiedrību ar sociālo uzņēmējdarbību kā īpašu saimnieciskās darbības veidu, izglītotu un informētu par to, kā ar sociālo uzņēmējdarbību var sniegt sociālu labumu sabiedrībai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!