Foto: Shutterstock
Apkures sezonas laikā aktuāls ir ne tikai jautājums, kā mājoklī uzturēt komfortablu temperatūru, bet arī kā parūpēties par labu gaisa kvalitāti, to kontrolēt. Uzzināsi kā izvēlēties telpai un vajadzībām atbilstošu sildītāju. Un vai zini, kā to visu darīt efektīvi?

Mūsu veselība un pat mājokļa drošība ir atkarīga no klimata telpās

Lai justos komfortabli, ļoti svarīga ir temperatūras un gaisa mitruma attiecība mājoklī. Par optimālo gaisa temperatūru telpās uzskata 20 līdz 22 grādus pēc Celsija, bet tā var atšķirties atkarībā no konkrētās telpas pielietojuma un mūsu individuālajām vajadzībām. Savukārt ieteicamais mitruma līmenis telpās ir robežās no 40 līdz 60 %. Ja tas ir pārāk augsts, kaitē gan mums pašiem, jo rodas elpceļu veselībai nevēlamās pelējuma sēnītes un putekļu ērcītes, gan ēkas konstrukcijai, radot būtiskus bojājumus, piemēram, logu rāmjiem sākot pelēt.

Tāpat kaitīgs ir pārāk sauss gaiss. Precīzai relatīvā gaisa mitruma mērīšanai lieto higrometru un psihrometru, taču arī tad, ja šādu ierīču mājās nav, mēs ļoti labi jūtam telpas sauso gaisu – kļūst sausa āda, bieži parādās sausuma sajūta mutē un "skrāpēšanās" kaklā, jo sevišķi no rīta pēc pamošanās. Par laimi, situācija ir labojama, turklāt vairumā gadījumu pavisam vienkāršiem līdzekļiem. Turpinājumā daži piemēri.

Vienkārši paņēmieni gaisa kvalitātes uzlabošanai mājoklī

Cīņā ar paaugstinātu mitrumu mājoklī vari izmantot dažus vienkārši īstenojamus paņēmienus, kas neprasa papildu izmaksas, bet sniedz jūtamu rezultātu. Piemēram, gatavojot ēdienu, katliem un pannām uzliec vāku, kā arī izmanto tvaika nosūcēju. Vai zināji – žāvējot veļu istabā, sevišķi, ja mājoklis ir neliels, mitruma līmenis var sasniegt pat 90 procentus? Ja ir iespēja, veļu labāk žāvē ārā – uz balkona vai veļas auklas. Ja nav šādas iespējas, parocīgs risinājums būs elektriskais veļas žāvētājs. Un vēl – ja telpaugu ir pārāk daudz un tie regulāri tiek pārlaistīti, uz augsnes un podiņu malām veidojas pelējums, kas var sekmēt alerģiskas problēmas. Te risinājums būs samazināt augu skaitu.

Turpretī, ja gaiss ir pārāk sauss, to risināt var pavisam vienkārši – apkures radiatoru vai citu sildķermeņu tuvumā novieto trauku ar ūdeni vai palielini telpaugu daudzumu.

Lai gaisa kvalitāte atbilstu normai, vari iegādāties īpašus sensorus

Viens no veidiem, kā sekot līdzi gaisa kvalitātei iekštelpās, ir gaisa kvalitātes sensors – tas nodrošina nepārtrauktu ogļskābās gazes koncetrācijas, kā arī temperatūras, mitruma un spiediena monitoringu telpā. Līdz ko gaisa kvalitāte nokrīt zem normas, sensors tev to paziņos ar īpašu skaņas vai gaismas signālu palīdzību. Tāpat šobrīd pieejami sensori, kas savienojami ar viedtālruni – tādējādi pat attālināti vari pārliecināties par gaisa kvalitāti, piemēram, skolēna guļamistabā. Šāda veida sensors ir pieejams, piemēram, elektrumveikals.lv, un tā mēneša maksa ir vidēji 4 EUR, iegādājoties bezprocenta nomaksā.

Veselīga klimata uzturēšanā nevajadzētu aizmirst par energoefektīvu resursu patēriņu!

Lai cik auksts arī nebūtu laiks ārā, telpas ieteicams regulāri izvēdināt. Būtisks iekštelpu gaisa piesārņojuma veids ir gan mitrums, gan ogļskābās gāzes koncentrācija, kas paaugstinās, cilvēkam izelpojot. Ja koncentrācija ir pārlieku augsta, tā negatīvi ietekmē mūsu pašsajūtu, izraisot nogurumu, miegainību, galvassāpes un citas nepatīkamas sekas. Lai samazinātu ogļskābās gāzes līmeni, dzīvojamās telpas ieteicams regulāri vēdināt. Biežākā kļūda, ko pieļaujam telpu vēdināšanā – visu dienu atstājam logu vaļā tā saucamajā "vēdināšanas" režīmā. Tā rezultātā telpā tikai nevajadzīgi krītas temperatūra, bet nepieciešamā gaisa apmaiņa tāpat netiek nodrošināta. Daudz vairāk labuma gūsi, ja regulāri – reizi stundā vai divās – logu uz divām, trīs minūtēm atvērsi pilnībā. Tādējādi gaiss telpā apmainīsies iespējami ātri, bet mēbeļu virsma un grīda nepaspēs atdzist. Ja radiators ir aprīkots ar termoregulatoru, pirms loga atvēršanas to iestati minimālajā režīmā. Aizverot logu, pēc 10–15 minūtēm termoregulatoru atgriez iepriekšējā režīmā. Piekopjot šos ieteikumus, siltumenerģijas patēriņu vari samazināt vismaz par 5%, tādējādi laba klimata nodrošināšanā neiztērējot papildu līdzekļus.

Ar ko sākt elektriskā sildītāja izvēli? Padomu sniedz energoefektivitātes speciāliste

"Pirms sildītāja iegādes būtiski saprast, kādam nolūkam to lietosi. Vai būs nepieciešams piesildīt telpu ātri un uz neilgu brīdi vai vēlēsies uzturēt siltumu ilgstoši," uzsver speciāliste Rūta Liepniece. Ja vēlies elektrisko sildītāju izmantot īstermiņā telpas ātrai uzsildīšanai, ieteicams iegādāties infrasarkano staru sildītāju, kas dažu sekunžu laikā sasniegs maksimālo jaudu, strauji radot siltumu tā siltumstarošanas zonā. Konvekcijas tipa sildītājs salīdzinoši ātri piesilda telpu ar siltā gaisa plūsmu un ir piemērots gadījumos, kad mājoklī nav pamatapsildes vai tā nenodrošina telpām nepieciešamo temperatūru. Bet eļļas radiators telpu uzsilda lēnāk, bet pēc izslēgšanas atdziest ilgākā laika periodā, līdz ar to ir piemērots kā ilglaicīgs siltuma avots.

Izvēloties atbilstošu apsildes ierīci, lieki netērēsi elektroenerģiju un nepalielināsi elektrības rēķinu. Atceries, ka telpā ar 3 metru augstiem griestiem katra telpas kvadrātmetra apsildei nepieciešamā sildītāja jauda ir aptuveni 100 W. Tātad 10 m2 lielai telpai piemērots būs elektriskais sildītājs ar jaudu 1000 W jeb 1 kW.

Vēl citus Elektrum Energoefektivitātes centra speciālistu vērtīgus padomus smelies, apmeklējot vietni EsmuEfektivs.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!