Jau pirms plāna skatīšanas valdībā atbalsta saņēmēju lobijs caur visiem iespējamiem kanāliem – gan uzņēmēju organizācijām, gan medijiem steidza ziņot, ka ekonomikas ministra Arvila Ašeradena vadībā sagatavoto OIK likvidēšanas scenāriju koalīcija neņem pretī un cīņa pret OIK ir izgāzusies. Kā zināms, Ekonomikas ministrijas uzdevums bija novērst nelikumības un apdraudējumu sabiedrības interesēm, mazināt OIK slogu sabiedrībai, pastiprināt esošo koģenerācijas staciju kontroli un ierobežot mērķim neatbilstošu kārtības izmantošanu. Un valdība plānu atbalstīja – apstiprināts scenārijs, kā trīs gadu laikā OIK kā maksājumu no mūsu visu rēķiniem dzēst!
Darbs pie attiecīgo normatīvu izstrādes un grozījumiem notiks tuvāko nedēļu laikā, taču jau līdz šim ir sasniegti rezultāti. Veicot grozījumus normatīvajos aktos, jau no 2018. gada stacijas, kas saņēmušas atļauju pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, tiek kontrolētas pastiprināti. Kontrole tiek veikta vairākās frontēs, un skaļākie gadījumi jau plaši izskanējuši medijos.
Piemēram, šā gada martā tika atcelta atļauja SIA "Rīgas enerģija" atjaunojamo energoresursu (AER) koģenerācijas elektrostacijai pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros. Pēc ministrijas aplēsēm, līdz ar šo lēmumu tiks novērsts iespējams OIK kopējo izmaksu pieaugums turpmākajos 10 gados par aptuveni 34,2 miljoniem eiro. Uzņēmumam atļauja pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros atcelta, jo konstatēts, ka elektroenerģijas ražošana koģenerācijā noteiktajā termiņā atbilstoši normatīvo aktu prasībām netika uzsākta.
Tāpat pēc ministrijas iniciatīvas šogad atjaunojamo energoresursu nozari regulējošie normatīvi papildināti ar nozīmīgu normu. Tā paredz, ka gadījumos, kad tiks konstatēta apzināta krāpniecība, piemēram, pie būtiskiem tehnoloģiskiem pārkāpumiem un neatbilstošu kurināmo resursu izmantošanas, Ekonomikas ministrijai bez brīdinājuma būs pienākums lemt par obligātā iepirkuma tiesību atcelšanu, tādējādi izslēdzot no atbalsta saņēmēju loka negodprātīgus uzņēmējus un līdz ar to vēl vairāk samazinot atbalsta saņēmēju skaitu un to radīto slogu uz valsts tautsaimniecību.
Lai pārbaudītu, vai staciju darbībās nav minēto pārkāpumu, "Enerģijas publiskais tirgotājs" ir uzsācis vērienīgu pārbaudi visās aptuveni 400 elektrostacijas, kuras pārdod saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros. Staciju apsekojuma ietvaros tiek pārbaudīta to atbilstība normatīvajiem aktiem un novērtēta elektrostaciju darbības atbilstība lietderīgās siltumenerģijas pieprasījumam. "Enerģijas publiskais tirgotājs" pirmo 25 staciju pārbaudes rezultātus 1. augustā ir iesniedzis Ekonomikas ministrijā; pēc iepazīšanās ar tiem informēsim par tālākajām darbībām. Plānots, ka 2018. gada II pusgadā tiks veikts 100 staciju apsekojums. 2019. gadā plānots 200 staciju apsekojums. Visaptverošo visu staciju apsekojumu paredzēts noslēgt 2020. gada I pusgadā. Paralēli tam aktīvu elektrostaciju uzraudzību veic arī Ekonomikas ministrijas kontroles grupa.
Minēto pārbaužu rezultātā ministrija jau vērsusies Valsts policijā ar iesniegumu par vienu no lielākajām Kurzemes koģenerācijas stacijām "Tukuma DH", kura, iespējams, ilgstoši nelietderīgi izmantojusi saražoto siltumenerģiju, kas ir klajš OIK noteikumu pārkāpums. Kā noskaidroja "Enerģijas publiskais tirgotājs", "Tukums DH" saražotais siltums faktiski "izkūpināts" gaisā, "žāvējot" starp ventilatoriem izvietotu šķeldu.
Pēc 2017. gada rudenī publiski izskanējušās informācijas par atsevišķu koģenerācijas elektrostaciju neatbilstību MK noteikumu prasībām, 2017. gada oktobrī Ekonomikas ministrija uzsāka pārbaudes 40 AER koģenerācijas elektrostacijās, kuru rezultātā līdz šim atceltas 25 atļaujas, kas ļāvis novērst iespējamo OIK kopējo izmaksu pieaugumu turpmākajos 10 gados par aptuveni 375 miljoniem eiro. Atļaujas pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma atceltas:
SIA "Elektro Rīdzene" Cēsu novadā,
SIA "ENERGO FORTIS" Līvānu novadā,
SIA "E Strenči" Strenču novadā,
SIA "Madonas Eko" Madonas novadā,
SIA "Eiro-Āzijas investīciju aģentūra" Alūksnes novadā,
SIA "EVOKEM" Līvānu novadā,
SIA "M Parks" Amatas novadā,
SIA "Eco Latvis" Tukuma novadā,
SIA "Baltekogen" trīs elektrostacijām Raunas, Kārsavas un Ludzas novados,
SIA "Tektus" Amatas novadā,
SIA "Digne" Vecumnieku novadā,
SIA "ATAUGA-G" Olaines novadā,
SIA "Krustpils AER" Krustpils novadā,
SIA "Pellets Energy" Talsu novadā,
SIA "E Seda" stacijai Strenču novadā,
SIA "Rīgas enerģija" Rīgā,
SIA "AM Energy solution" Vecumnieku novadā,
SIA "Briedis būve" Saldus novadā,
SIA "Barkavas enerģija" divām elektrostacijām Madonas novadā,
SIA "Jumis GEO" Kārsavas novadā.
Atļaujas pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma komersantiem atceltas, jo konstatēts, ka elektroenerģijas ražošana koģenerācijā noteiktajā termiņā atbilstoši normatīvo aktu prasībām nav uzsākta.
Tāpat no šā gada Ekonomikas ministrija ir pastiprinājusi arī uzņēmumu kontroles nodokļu parādu ziņā, un pārbaudes veic divas reizes gadā. Rezultāti neizpaliek – pārbaudot nodokļu parādu esamību Valsts ieņēmumu dienesta publicētajā nodokļu parādnieku datu bāzē 341 komersantam, kam noslēgts līgums ar AS "Enerģijas publiskais tirgotājs" par obligātā iepirkuma ietvaros saražotās elektroenerģijas iepirkšanu, ministrija konstatēja, ka 61 komersants valstij palicis parādā.
Šiem uzņēmējiem nekavējoties nosūtīts brīdinājums, kas uzliek par pienākumu nomaksāt nodokļu parādu līdz šā gada septembrim. Ja nodokļu parāds netiks nomaksāts, komersants zaudēs tam piešķirtās tiesības tirgot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros. Nākamo nodokļu parādu esamības pārbaudi plānots veikt jau šā gada novembrī. Jāpiebilst, ka uz 2018. gada 31. jūliju daļa no brīdinātajiem komersantiem savus nodokļu parādus ir dzēsuši, un valsts budžetā ir ieskaitīts 231 tūkst. EUR. Tāpat Ekonomikas ministrija šogad izteikusi brīdinājumus 40 komersantiem par gada pārskatu neiesniegšanu.
Arī iepriekšējo gadu laikā līdz 2017. gada beigām Ekonomikas ministrija īstenoja atļaujas saņēmušo komersantu uzraudzības pasākumus, kuru ietvaros:
- 70 komersantiem anulējusi atļaujas pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, lielākoties par ražošanas neuzsākšanu noteiktajā laikā, kā arī par gada pārskatu neiesniegšanu;
- 250 komersantiem izteikusi brīdinājumus par gada pārskatu neiesniegšanu, nepilnībām gada pārskatos vai prasību neizpildi;
- 35 komersantiem izteikusi brīdinājumus par nodokļu parādiem.
Ekonomikas ministrija
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
