Pērn visvairāk krautas mežsaimniecības kravas
Foto: Publicitātes foto

Saskaņā ar Rīgas brīvostas pārvaldes datiem mežsaimniecības un kokrūpniecības kravas arī pērn bijusi lielākā kravu grupa Rīgas ostā, ko krauj 15 stividorkompāniju termināļos. 2022. gadā pārkrautie 5,5 miljoni tonnu koksnes produktu veidoja 23% no kopējā ostas kravu apgrozījuma.

close-ad
Ads disabled
Ads disabled
Ads disabled
Ads disabled
Ads disabled

2022. gads bijis izaicinājumu pilns visās nozarēs, bet Latvijas mežsaimniecības un kokapstrādes sektorā tas bija force majore gads, uzskata Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss.

"Visas pārmaiņas nozares tirgos 2022. gadā viennozīmīgi izraisījis Krievijas karš Ukrainā. Pirms kara Krievija, Baltkrievija un Ukraina nodrošināja Eiropai aptuveni 60 % no bērza saplākšņa patēriņa, 10 % no skujkoku dēļu patēriņa un vienu trešdaļu no granulu tirgus apjoma. Sākoties karam, sankcijām un kokmateriālu piegāžu pārtraukšanai no šīm valstīm, tirgus ažiotāža pacēla koksnes produktu cenas neiedomājamā augstumā. Savukārt gada beigās piedzīvojām tikpat strauju cenu kritumu, ko izraisīja recesija pasaules ekonomikā, būvniecības tirgus sagruvums un kokmateriālu pārprodukcija", pauž Klauss.

Situāciju Latvijas mežsaimniecības un kokrūpniecības nozarē, kā arī globālajos tirgos precīzi atspoguļo arī Rīgas ostas darbības rādītāji – pērn piedzīvots 12 % kritums, tajā pašā laikā izaugsmes rādītāji dažādu kravu apgrozījumam bijuši atšķirīgi.

2022. gadā pieauga Rīgas ostā pārkrautās šķeldas kravu apjoms (+11% pret 2021. gadu), kas skaidrojams ar silto ziemu, kā rezultātā samazinājās vietējais šķeldas patēriņš un to varēja vairāk eksportēt. Turklāt eksporta pieaugumu veidoja arī šķelda, kas nebija pārstrādāta granulās. Vienlaikus 2022. gadā Rīgas ostā tika pārkrauts 2,09 miljoni tonnu koksnes granulu (-28% pret 2021.gadu), tas saistīts ar augstās koksnes izejmateriālu cenām Eiropā, būtiski ietekmējot granulu ražošanas apjomus vietējā tirgū un kopējo eksportspēju šajā segmentā.

Pieaugums reģistrēts kokmateriālu ģenerālkravām (papīrmalkas, dēļi, zāģbaļķi), galvenokārt, pateicoties papīrmalkas eksporta palielinājumam uz Zviedriju un Somiju, kas, kā atzīst eksperti, veica ļoti agresīvu iepirkumu politiku Baltijas valstīs, jo nesaņēma piegādes no Krievijas un Baltkrievijas.

Rīgas ostā jau vairākus gadus ir vērojama tendence zāģbaļķu importa apjoma pieaugumam no Skandināvijas. "Mūsu zāģētavas ir tik jaudīgas un konkurētspējīgas, ka zāģbaļķi tiek iepirkti ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās. Lai arī transporta izmaksas ir pietiekami lielas, tomēr šī brīža cenu līmenis dod pamatu importēt šo produktu no Zviedrijas un Somijas," tā Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents.

Vērtējot mežsaimniecības un kokrūpniecības kravu perspektīvu šim gadam, Kristaps Klauss uzsver: "Koksnes kurināmā patēriņš Eiropā pieaug, un kokrūpnieki saglabā cerību, ka tirgus normalizēsies, šķeldas un malkas cenas nokritīsies līdz saprātīgam līmenim, sakārtosies ražošana, atkal ražosim granulas un varēsim tās eksportēt." To apstiprina arī Rīgas ostas apkopotie dati par 2023.gada februāri – mežsaimniecības kravu grupā reģistrēts neliels pieaugums pret janvāri, turklāt tieši granulu un kokmateriālu ģenerālkravu grupās, savukārt kritums novērojams šķeldas kravām.

"Vienlaikus būtu naivi cerēt uz būtisku kravu apjoma palielināšanos ostās, jo karš joprojām turpinās, un sankcijas nav atceltas," piesardzīgs prognozēs ir Klauss. "Baltkrievija un Krievija bija nozīmīgi koksnes piegādātāji, kas kopā veidoja vienu miljonu no trim miljoniem kubikmetru kopējā Latvijas skujkoku eksporta. Tāpēc nav pamata ilūzijām, ka, pazūdot šo valstu izejmateriāliem, eksporta rādītāji un kravu apgrozījums ostās tuvākajā laikā varētu pieaugt".

Tajā pašā laikā mūsdienu ostas rezultāti jau sen vairs netiek mērīti tikai tonnās, uzsver ostas analītiķi. Mežsaimniecības segmentā ar katru gadu pieaug augstākas pievienotās vērtības kravu apjomi, kopā ar tiem ostā ienāk jauni automatizēti un digitalizēti pārkraušanas risinājumi, mūsdienīga uzglabāšanas infrastruktūra, viedāka un zaļāka ostas tehnika, padarot ostas pakalpojumus konkurētspējīgākus tirgū. Šobrīd jau gandrīz katrs otrais Rīgas ostas kokmateriālu terminālis darbojas arī kā kokapstrādes uzņēmums, kur kokmateriāliem tiek pievienota vērtība tos apstrādājot, kas ir būtisks garants termināla ilgtermiņa stratēģijā un biznesa pozīciju nostiprināšanā.

Pilnu interviju ar Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidentu Kristapu Klausu lasiet žurnāla "Jūrnieks" marta izdevumā.

Ads disabled
Ads disabled
Ads disabled
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.
Ads disabled
Ads disabled