Redzes pasliktināšanās problēma ir zināma katram otrajam Eiropas iedzīvotājam. Ir vairāki risinājumi, taču vismodernākais ‒ redzes lāzerkorekcija ‒ joprojām izraisa neuzticību, neņemot vērā tās vairāk nekā 30 gadu vēsturi. Kā faktiski sagatavoties redzes korekcijai, kas notiek uz operāciju galda un, pats galvenais, ‒ kas gaida pēc tam? Kulinārijas eksperte un emuāriste Anna Panna (Anna Birmane) devās uz Dr. Solomatina Acu centru, lai veiktu redzes lāzerkorekciju un novērtētu rezultātu.
Ja apkārtējā pasaule kļūst neskaidra, dzīve zaudē savas agrākās krāsas un pazīstamās ērtības. Katru gadu problēmu saasina plašā viedierīču izmantošana un ilgstošs darbs pie datora. Tomēr Annai izšķirošā loma nebija tieši viedierīcēm, jo viņai jau bērnībā bija slikta redze.
Dzīve pirms
"Slikta redze man ir bijusi jau kopš skolas laikiem. Redzes mīnuss nav liels (–1,5), bet tas ir pietiekami, lai bez brillēm es justos neērti, – tās man ir nepieciešamas ikdienā. Jāatzīst, ka brilles vienmēr ir traucējušas dažādos šķietami parastos darbiņos. Gatavojot virtuvē, paceļot katla vāku, brilles no tvaika aizsvīst. Ar brillēm man ir ļoti neērti sportot. Vai tā ir joga, vai intensīvāks treniņš – brilles krīt nost. Arī ja visu laiku ir jānēsā sejas maska, ir diezgan grūti – kad uzvelku masku, brilles aizsvīst un vairs neko neredzu," stāsta Anna.
Pēc emuāristes teiktā, viņa ir mēģinājusi nomainīt brilles ar kontaktlēcām, bet no tām nācās atteikties, jo bija jūtams nopietns diskomforts acīm.
Anna bija dzirdējusi par redzes lāzerkorekciju, taču šaubījās, vai var atļauties šādu operāciju. Aprēķinot kārtējos izdevumus par brillēm un saulesbrillēm, emuāriste secināja, ka operācija viņai atmaksāsies pēc pāris gadiem. Tomēr joprojām bija vēl viens traucējošs faktors – bailes.
"Jau vairākas reizes biju pierakstījusies pie ārsta, bet neaizgāju, jo man bija nepareizs priekšstats par redzes lāzerkorekciju – ka atkopšanās ir ļoti ilga, savukārt process – sāpīgs un mokošs," stāsta emuāriste.
Bailes no nezināmā bieži neļauj pacientiem izšķirties, attālinot viņus no ērtas dzīves ar lielisku redzi. Kā zināms, bailes parasti rodas mītu un uzticamas informācijas trūkuma dēļ, tāpēc Anna nolēma visu pārbaudīt pati. Viņa sāka ar klīniku izpēti. Anna atzinās, ka pieredzējuši ārsti un vismodernāko tehnoloģiju izmantošana bija noteicošie faktori, tāpēc izlēma par labu Dr. Solomatina Acu centram.
Būt vai nebūt?
Tiklīdz Anna ieradās uz konsultāciju pie oftalmologa, viss nostājās savās vietās. Pēc apskates ārsts sīki pastāstīja par procedūras norisi un rehabilitāciju. Bailes tika kliedētas un sākās laika skaitīšana līdz dienai X.
"Uzzināju, ka procedūrai, kas ir piemērota manām acīm, atveseļošanās laiks ir diennakts un jau nākamajā dienā varu dzīvot pilnvērtīgi. Pat vadīt automobili. Tajā brīdī vairs nevarēju sagaidīt, kad vienkārši redzēšu un man netraucēs briļļu rāmīši. Jāatzīst, dažreiz tie tik ļoti traucē, ka gadās ieskriet sienā, durvīs vai citos objektos. It sevišķi, ja lietoju melnus briļļu rāmjus, kas aizsedz skatu," atceras kulinārijas eksperte.
Pēc divu stundu ilgas acu diagnostikas, kas ir obligāta ikvienam, kurš gatavojas operācijai, Anna saņēma pozitīvu atbildi ‒ operāciju var veikt. Ārsts izvēlējās viņas redzes stāvoklim piemērotāko FemtoLASIK lāzerkorekcijas metodi un noteica operācijas datumu.
"Nevar paspēt nobīties"
No rīta, redzes lāzerkorekcijas dienā, Anna dalījās pārdzīvojumos ar saviem mīļajiem.
"No operācijas sagaidīju, ka man būs ērgļa vai vanaga redze! Cerēju, ka varēšu visu redzēt un man kādu laiku vairs nevajadzēs brilles. Pirms operācijas biju ļoti patīkami satraukta. Man šķiet, nervozēšana ir automātiska reakcija, kas rodas, ja gatavojies kaut kam tik nozīmīgam. Uzzināju, ka operāciju zālē pavadītais laiks ir apmēram astoņas minūtes, – tik īsā laikā pat nevar paspēt nobīties!" sajūtās dalās emuāriste.
Ceļā uz operāciju zāli Anna uztraucās par to, kā viņa uzvedīsies redzes korekcijas laikā. Tāpat kā daudzi pacienti, Anna satraucās, ka viņa var nejauši pagriezt galvu vai samirkšķināt acis, apdraudot visu procesu. Atrodoties gādīga ārsta rokās, kurš stāstīja par katru savu darbību, Anna spēja tikt galā ar bailēm un atslābināties.
"Ārsti brīnišķīgi visu stāstīja – ko viņi dara, kas notiks, kādas būs sajūtas, tāpēc nevienā brīdī nebija lielu baiļu vai neskaidrības par to, kas notiek. Tā kā katra darbība tika izskaidrota, sapratu – tas ir labi, ka šobrīd neredzu, vai brīdī, kad ārsti jautā – vai ir tā un tā – tu saproti, jā, viss ir kārtībā. Profesionalitātes līmenis Dr. Solomatina Acu centrā ir augstākajā pakāpē. Es jutos droši," atceras Anna.
Brīdi vēlāk
Operācija ilga solītās astoņas minūtes, un tūlīt pēc operācijas emuāriste tika nogādāta mājīgā atveseļošanās telpā un apsēdināta krēslā. Viņai uzlika saulesbrilles, lai pasargātu acis. Anna tika brīdināta, ka pēc procedūras viņa var nekavējoties doties mājās, taču ērtāk tas būtu tuvinieka pavadībā.
Pirmajās stundās diskomforta nebija, bet redze tuvumā bija miglaina, tāpēc, atgriežoties mājās, Anna ievēroja ārstu ieteikumu un devās gulēt.
"Pēc miega, skatoties ārā pa logu, jau redzēju tālāko māju televīzijas antenas un citas lietas un faktūras, kuras ikdienā nekad nebiju pamanījusi. Bija mazliet grūti fokusēties, bet tas ir pilnīgi normāli, tāpēc ka acis pēc operācijas ir sausas. Pēc ārstu ieteikuma lietoju iedotās zāles un pilienus, kā arī omega 3 un dzēru daudz ūdens, kas ļāva justies labāk," tā emuāriste raksturo savus pirmos iespaidus.
X diena
Nākamo rītu viņa atcerēsies ilgi. Tiklīdz Anna atvēra acis, viņa pamanīja, ka redz katru sīkumu telpā un ārpus tās.
"Tā bija vienreizēja sajūta! Redzes asums mani pārsteidza – redzēju pāri savai istabai, redzēju viesistabā mazus niekus. Vispār neatceros, kad bija pēdējā reize, kad varēju tik labi redzēt bez brillēm. Paskatījos uz savu meitiņu un biju priecīga, ka visu varu redzēt normāli un ka nav jāmeklē, kur esmu atstājusi savas brilles," stāsta Anna.
Piedzīvojot jaunas emocijas, dienu vēlāk Anna jau brauca uz kontroles pārbaudi uz Dr. Solomatina Acu centru. Ceļā viņu gaidīja vēl spilgtāki atklājumi. "Varēju brīvi pārvietoties ar automobili, jau no tāluma redzēju ceļa zīmes, vadus un citus priekšmetus, kurus ikdienā neredzēju. Jāatzīst, ka iepriekš biju iemācījusies Rīgas ceļas zīmes no galvas, jo ne vienmēr varēju pietiekami ātri fokusēt redzi. Nu varēšu tās pamanīt laikus," priecājas Anna.
Dzīve pēc
Mēnesi pēc operācijas redzes kontroles pārbaude sagādāja Annai vēl vienu pārsteigumu ‒ ārsts viņas redzi novērtēja kā simtprocentīgu. Pati emuāriste lepojas, ka nolēma to paveikt un mainīja savu dzīvi uz labo pusi.
"Šobrīd tuvumā redzu lieliski, arī fokusēšanas problēmu vairs nav. Sajūtas, ka pēc operācijas varu visu redzēt, ir lieliskas, un ar rezultātu esmu ļoti apmierināta. Bez brillēm dzīve ir daudz ērtāka!" smaidot atzīst Anna.
Veikusi ceļu uz lielisku redzi, Anna pārliecinoši saka, ka pirms operācijas nav pamata bailēm un satraukumam. "Noteikti nedariet kā es un neatlieciet to desmit gadus. Galvenais ir aiziet pie ārsta, kur saņemsiet atbildes uz visiem jautājumiem un šaubas tiks kliedētas. Iespējas uzlabot redzi ir tiešām fantastiskas!" emuāriste vēršas pie tiem, kuri, tāpat kā kādreiz viņa, sapņo par dzīvi bez brillēm.
Redzes lāzerkorekcija ir nesāpīgs un uzticams veids, kā uzlabot redzi. Lēmumu par konkrētu redzes korekcijas metodi un operāciju ārsts pieņem kopā ar pacientu pēc redzes pārbaudes personīgās konsultācijas laikā atkarībā no acu struktūru individuālajām īpašībām, redzes asuma un pacienta vēlmēm.
Lai veiktu acu pārbaudi Dr. Solomatina Acu centrā un saņemtu ieteikumus par piemērotu redzes korekcijas metodi, ir jāpiesakās uz konsultāciju pa tālruni +371 67 217 317 vai tiešsaistē, aizpildot anketu. Konsultācijas laikā varēsiet izvēlēties redzes korekcijas procedūras laiku. Noteiktajā dienā jums tiks veikta redzes lāzerkorekcija, un tas būs jūsu jaunās kvalitatīvās dzīves sākums.
