Preventīvās un estētiskās medicīnas klīnikā "Panacea Premium" strādā sertificēti speciālisti, kas bez zālēm var palīdzēt uzlabot dzīves kvalitāti, sakārtot ēšanas un uzvedības paradumus un samazināt organisma novecošanas simptomus. Klīnikai šogad apritēs jau 18 gadi. Sākotnēji tā koncentrējās uz "anti aging" (pretnovecošanās) virzienu un nodarbojās ar estētisko medicīnu un kosmetoloģiju, saviem klientiem piedāvājot dažādas sejas un ķermeņa kosmētiskās procedūras, lāzerprocedūras un injekcijas. Savukārt pēdējos gados klīnika koncentrējas uz preventīvo medicīnu, kas ar novecošanos cīnās ne tikai ārīgi, bet arī iekšēji.
Kas ir preventīvā medicīna
"Preventīvā medicīna ir šodienas medicīnas sastāvdaļa, kas balstīta gan zinātniskā, gan praktiskā plāksnē. Tā ir jauna paradigma. Svarīgi uzsvērt, ka tā nekādā gadījumā nav alternatīvā vai netradicionālā medicīna," stāsta klīnikas "Panacea Premium" vadītāja Ludmila Stavro-Freiberga.
Kā skaidro jomas lietpratēja, preventīvās medicīnas parādīšanās un attīstīšanās bija neizbēgama – ir ne tikai pieaudzis kopējais mūža ilgums, bet arī prasības pret dzīves kvalitāti. Cilvēki grib garu mūžu, bet nevēlas vecumdienas pavadīt, cīnoties ar dažādām kaitēm. Mūsu sabiedrībā diemžēl ir novērojama tendence, ka cilvēks gados jau ir slims, bet patiesībā tai nevajadzētu būt normai.
"Mūsdienu cilvēki 50, 60 gados tiecas būt aktīvi ne tikai fiziski, bet arī sociāli. Viņi vēlas baudīt dzīvi, savu veselību vēlas uzturēt labā līmenī un negrib samierināties ar hroniskām kaitēm," piebilst klīnikas vadītāja.
Šobrīd pasaulē dominē konvencionālā medicīna, kas labi risina akūtas veselības problēmas: novēro simptomus, veic analīzes un izmeklējumus, nosaka diagnozi un nolemj, kāda būs ārstēšana. Šādam standartam atbilst slims cilvēks. Bet kur vērsties tiem, kuri atrodas "pusceļā" – izjūt disbalansu, bet nav acīmredzamu simptomu?
"Bieži ir gadījumi, kad cilvēkam nav laba pašsajūta, bet nav arī nekādu izteiktu slimības simptomu, lai ārsts varētu noteikt diagnozi. Klasiskie mediķi šādās situācijās pacientu sūta pie cita mediķa meklēt vainu, bet beigās ir tā, ka cilvēks mētājas no viena ārsta pie otra, tā arī nesaprotot, kas viņam kait," skaidro Ludmila.
Ir daudz iemeslu tam, kāpēc cilvēks, kurš teorētiski ir vesels, līdz galam tāds nejūtas. Bieži vien pie disbalansa vainojami ikdienišķi paradumi, par kuru kaitīgumu pat nenojaušam. Kā stāsta eksperte, hronisko, autoimūno un arī psihisko slimību (īpaši pēc Covid-19 pandēmijas) skaits turpina pieaugt un, lai gan konvencionālā medicīna ir ļoti attīstījusies, īpaši, ja runājam par ķirurģiju un orgānu transplantāciju, hronisku slimību gadījumā tā joprojām apārstē simptomus, nevis meklē problēmas cēloni.
"Preventīvajā medicīnā cilvēks tiek uzskatīts par vienotu sistēmu, kurā ir ne tikai atsevišķi orgāni, bet arī personība – domas un emocijas. Cilvēka ķermenis ir vienots veselums, kurā viss ir savstarpēji saistīts. Piemēram, lai ārstētu akni, ir jāizanalizē ēšanas paradumi, miega kvalitāte un vēl daudzi citi faktori. Citiem vārdiem sakot – nav svarīgi, kāda slimība ir pacientam, bet būtiski, kurš pacients ar to slimo. Dažādi cilvēki vienu un to pašu kaiti izslimo atšķirīgi, tāpēc katram nepieciešama individuāla ārstēšana," skaidro klīnikas vadītāja.
Kā var palīdzēt veselības koučs
Kā atklāj Ludmila, preventīvās medicīnas ārstiem sākotnēji saviem pacientiem vajadzēja skaidrot šķietami elementāras lietas – kā pareizi košļāt ēdienu, kā pareizi sēdēt uz poda, cik daudz šķidruma jāuzņem. Tas aizņēma ļoti daudz laika, un organiski radās nepieciešamība pēc ārstu palīgiem, kas cilvēkiem par to visu varētu stāstīt un atbalstīt viņus ceļā uz izvirzīto mērķu sasniegšanu.
Veselības koučam preventīvajā medicīnā ir nozīmīga loma. Tas ir ārsta palīgs, sertificēts speciālists, kurš pacientam var palīdzēt uzlabot dzīvesveidu un pašsajūtu. Koučiem ir zināšanas ne tikai par to, ko ēst, kā ēst, kā pareizi gulēt un kā cīnīties ar stresu, bet viņiem ir zināšanas arī par psiholoģiju. Šie speciālisti parasti sāk sarunu ne ar veselības jautājumiem.
"Konsultācija ar kouču sākas ar to, ka tiek ievākta anamnēze, kā arī noskaidrotas sūdzības, vēlmes un mērķis. Mērķim jābūt konkrētam un kaut kādā laika nogrieznī ieliekamam, nevis vienkārši "es gribu būt veselāks". Tālāk tiek izstrādāts rīcības plāns. Ja nepieciešams, tiek veikti papildu izmeklējumi. Piemēram, ja pacientam ir hroniskas kaites, tiks piesaistīts preventīvās medicīnas ārsts, kurš var nozīmēt slēptās pārtikas nepanesamības testu, mikrobiotas vai citas padziļinātās analīzes, ultrasonogrāfijas un citus izmeklējumus, pēc kuriem tiks noteikta ārstēšana. Pēc tam kopā ar kouču ir jāsakārto prioritātes. Mēs parasti sākam ar dienasgrāmatas izveidošanu un laika menedžmentu. Ja cilvēks apgalvo, ka viņam nav laika, tas arī ne no kurienes neparādīsies. Tāpēc ir jāsāk plānot. Ir jāatvēl laiks sev – atpūtai, atvaļinājumiem un hobijiem. Ja cilvēks skatās sociālos tīklus, tā nav atpūta. Tā ir laika dedzināšana. Tad, kad mēs visu saliekam pa plauktiņiem, arī parādās laiks.
Veselības koučam ir divas lomas: no vienas puses viņš kā ārsta palīgs sniedz medicīniska rakstura izglītojošu informāciju un pielāgo to konkrētam cilvēkam, no otras puses – darbojas kā "tīrais" koučs, kurš palīdz cilvēkam atrast problēmas risinājumu vai atbildes uz jautājumiem paša spēkiem.
Koučs nav skolotājs, kurš norādīs, ko drīkst un nedrīkst darīt. Viņš "spiedīs" uz to, lai jūs pats savā galvā meklētu tādus instrumentus, ar kuriem tieši jūs savas problēmas varat atrisināt. Būt veselības koučam ir diezgan grūti, jo viņam ir visa informācija, kas un kā pacientam jādara pareizāk, bet viņš nedrīkst jums teikt savu viedokli un risinājumus. Viņš arī vairākkārt jums pārprasīs, vai ir pareizi sapratis, ka tieši jūs esat tas, kurš vēlas savā dzīvesveidā un pašsajūtā kaut ko mainīt. Koučs kustas ar tādu ātrumu, ar kādu to dara pacients. Koučs mudina ne tikai atrast problēmas sakni, bet arī izdomāt, kā no punkta A nonākt punktā B jeb atrisināt problēmu. Viņš arī var palīdzēt reizēs, kad ārsta rekomendācijas ir saprotamas, bet rodas problēmas tās realizēt un ieviest savā ikdienā," stāsta klīnikas vadītāja.
Tāpat arī preventīvajā medicīnā ļoti liela nozīme ir paša pacienta iesaistei un vēlmei uzlabot dzīves kvalitāti. "Ļoti svarīga ir paša cilvēka iesaiste savas veselības uzlabošanā. Ja viņš atbild, ka nav laika paradumu maiņai, mēs nonākam strupceļā un vienkārši nevaram šos paradumus ieviest. Mēs nevaram iedot pareizo pārtiku, ja cilvēks visu laiku turpina ēst restorānos un nevēlas sakārtot savus uztura paradumus," skaidro preventīvās medicīnas lietpratēja.
Ludmilas vadītajā klīnikā speciālisti strādā komandā un katrs ir atbildīgs par kādu noteiktu posmu pacienta ārstēšanā. Veselības kouča loma pirmajā tikšanās reizē ir būt ārsta palīgam – viņš iztaujā un mēģina izzināt problemātiku. Pirmajā vizītē speciālisti jau saprot, ar ko ir jāsāk: vai uzreiz jāiet pa medicīnisko līniju, vai tomēr ir nepieciešams koučings, lai cilvēkam pašam izkristalizētos mērķis, kuru viņš vēlas sasniegt.
"Panacea Premium" klīnikā strādā dažādi speciālisti – preventīvās medicīnas ārsts, veselības kouči, uztura speciālists, sporta ārsts, fizioterapeits. Viņi visi papildus savai pamatprofesijai ir apguvuši speciālu izglītību preventīvajā medicīnā.
"Ārkārtīgi svarīga ir motivācija. Piemēram, ja sieva atved vīru ārstēties, tad parasti nekas nesanāk. Ja viņam pašam nebūs motivācijas, nekas neizdosies. Preventīvajā medicīnā ļoti svarīgi ir tas, ka cilvēks pats aktīvi iesaistās un ir atbildīgs par savu veselību. Šobrīd situācija ir tāda – man ir sūdzības, es eju pie ārsta, kurš man izraksta zāles, bet tās nepalīdz. Ko es saku? Ka šis ārsts ir slikts, jo viņš man izrakstīja nepareizo tableti. Es dodos pie cita ārsta pēc citas supertabletes. Savukārt preventīvajā medicīnā mēs stāstām, ko vajag darīt, bet tev tas pašam arī ir jādara. Ja tev nepieciešams vairāk gulēt, tad tas nozīmē, ka tieši tev vairāk jāguļ, nevis kādam citam. Un tas nozīmē, ka cilvēks pats uzņemas atbildību par savu veselību. Komunikācija starp kouču un klientu ir smags darbs. Koučs kopā ar jums "rakņāsies" jūsu galvā," stāsta speciāliste.
Preventīvā medicīna – atvērta risināt jebkuru veselības problēmu
Ir dažādas veselības problēmas, kuras mūsdienās joprojām tiek uzskatītas par normālu parādību. Klīnikas vadītāja kā piemēru min preklimaksu un klimaksu sievietēm. Sākoties klimaksam, mēdz parādīties liekais svars, pasliktinās miegs un novērojamas vēl citas kaites, kas negatīvi ietekmē pašsajūtu. Daudzi ārsti apgalvo, ka tas ir dabiski, lai gan patiesībā ar to nebūtu jāsamierinās. Sievietes vēlas atrast kādu, kurš viņām varētu palīdzēt, bet klasiskajiem ārstiem pietrūkst zināšanu. Kad Ludmila sāka mācīties Starptautiskajā Integrālās, preventīvās un antinovecošanas medicīnas institūtā (PreventAge®) Maskavā, viņa beidzot ieguva atbildes uz daudziem jautājumiem. Viņa šobrīd ir institūta pārstāve un virzītāja Baltijā.
Preventīvās medicīnas pirmsākumi meklējami ASV. Tāpat arī svarīgi norādīt, ka, lai kļūtu par preventīvās medicīnas ārstu, ir obligāti jābūt augstākajai medicīniskajai izglītībai. Mācības angļu valodā notiek ASV un filiālē Vācijā, kā arī krievu valodā divās institūcijās Krievijā. Savukārt Latvijā ir "PreventAge" institūta (www.preventage.ru) un Izglītojošās medicīnas universitātes (www.preventage-school.ru) pārstāvniecības, kur gan ārsti, gan cilvēki bez medicīniskās izglītības var apgūt jaunas zināšanas, nedodoties uz ārzemēm.
"Mēs esam atvērti risināt jebkuru veselības problēmu. Preventīvā medicīna ietver arī ģenētiskos izmeklējumus un dažādus jauna veida izmeklējumus, kas šobrīd visur nemaz nav pieejami. Preventīvajā medicīnā vienmēr tiks runāts par dzīvesveida korekcijām. Turklāt šīm korekcijām jābūt ļoti individualizētām. Vienmēr tiks runāts par miegu, par diennakts ritmiem, par ēdienu, tā kvalitāti un pareizu košļāšanu. Mēs vienmēr runāsim arī par fiziskajām aktivitātēm un to, cik svarīgi ir kustēties, kā arī par stresa noturību. Stress ir mūsu dzīves sastāvdaļa, ar kuru jāiemācās sadzīvot tā, lai netiktu nodarīts kaitējums veselībai un iekšējiem orgāniem. Tāpat arī tiks runāts par uztura bagātinātājiem.
Tajā pašā laikā arī dzīvot ļoti veselīgi nav veselīgi. Vajag sabiedrību izglītot, taču mēs nevis mudinām cilvēkus fanātiski ievērot visas rekomendācijas, bet gan pielāgoties apstākļiem. Piemēram, ja bijuši lieli svētki, kuros cilvēks sagrēkojis un kaut ko apēdis par daudz, nevajag pēc tam par to pārdzīvot un sevi šaustīt. Tā vietā ir svarīgi domāt par nākamo soli – kā pieļauto kļūdu nonivelēt. Tu taču esi tikai cilvēks! Atkāpes un regress ir tikai normāla parādība, jo mēs esam dzīvi cilvēki.
Preventīvā medicīna attīstās ļoti strauji. Pēc šīm zināšanām ir pieprasījums. Cilvēki vēlas labu pašsajūtu un kvalitatīvas vecumdienas. Mūsu klīnikā ir gaidīts ikviens un jebkurā vecumā. Par savu veselību ir jāsāk rūpēties jau laicīgi. Mēs varam palīdzēt ne tikai uzlabot pašsajūtu un palēnināt novecošanu, bet arī ielikt pamatus tam, lai vecumdienas būtu kvalitatīvākas," noslēgumā piebilst speciāliste.
Sīkāka informācija klīnikas mājaslapā (https://panaceapro.lv/).