Foto: Publicitātes foto
Gadu gaitā cilvēku dzīvesveids ir mainījies. Ja senatnē cilvēki vairāk enerģijas patērēja pārtikas meklējumos, tad šobrīd vismaz lielai daļai pasaules iedzīvotāju ir pārtikas pārpilnība. Tāpat ikdienā ir ievērojami samazinājies fizisko aktivitāšu daudzums, jo mūsdienās cilvēki aizvien vairāk veic intelektuālu darbu. Tas praktiski izslēdz fiziskās aktivitātes un ir saistīts ar psihoemocionālu spriedzi un stresu. Visas šīs izmaiņas dzīvesveidā un pieaugošais stress ir viens no iemesliem, kāpēc pieaug saslimstība ar sirds un asinsvadu slimībām.

Līdzestība ir pacienta aktīva iesaiste savas veselības aprūpē, kas ietver ārstniecības personu rekomendāciju pildīšanu. Ir svarīgi ievērot ieteikumus veselības saglabāšanai – gan tos, kas saistīti ar personīgiem ieradumiem (piemēram, ēšanu un fiziskajām aktivitātēm), gan medikamentu regulāru un pareizu lietošanu pēc ārsta norādījumiem. Var konsultēties ar vislabākajiem nozares speciālistiem, taču, ja pacients nav līdzestīgs, tad ārsta pūles vien nevar nodrošināt veselības stāvokļa uzlabošanos vai aizkavēt iespējamu slimības attīstību. Te svarīgi saprast, ka jārīkojas ir pašam pacientam. Lai noskaidrotu, kāpēc līdzestība ir svarīga pacientu veselības uzlabošanā, veselības centra "Vivendi" ģimenes ārste Ilze Barone sniedz atbildes uz aktuālākajiem šī brīža jautājumiem par līdzestības problēmu kardiovaskulāro slimību ārstēšanā.

Kas ir līdzestība? Kāpēc tā ir svarīga kardiovaskulāro slimību pacientiem?

Līdzestība ir pacienta aktīva iesaiste savas veselības aprūpē, kas ietver ārstniecības personu uz pierādījumiem balstītu medicīnisku rekomendāciju pildīšanu. Situācijās, kad jau ir identificēta sirds un asinsvadu sistēmas saslimšana, piemēram, arteriāla hipertensija, tad bez līdzestības medikamentu lietošanā pieaug infarkta, insulta un hroniska nieru bojājuma attīstības risks. Līdz ar to pacientiem, kuriem jau ir konstatētas kādas sirds un asinsvadu saslimšanas, ieteicams būt maksimāli līdzestīgiem un rūpīgi ievērot ārsta norādījumus, lai pēc iespējas ilgāk saglabātu līdzšinējo veselības stāvokli un funkcionēšanas spējas.

Vai ir kādas īpašas pacientu grupas, kurās līdzestības trūkums ir izteikts?

Līdzestības trūkums vērojams jebkuru diagnožu pacientiem, un tam var būt dažādi iemesli. Dažkārt gados jauniem pacientiem ir grūti pieņemt savas saslimšanas un ikdienas zāļu nelietošana izpaužas kā zināms protests. Savukārt, pacienti, kam nesen noteikta arteriālas hipertensijas diagnoze, ārstēšanas sākumā var izjust diskomfortu, piemēram, galvas reiboni, asinsspiedienu mazinot, jo organisms ir adaptējies ļoti augstam asinsspiedienam. Svarīgi šiem pacientiem izskaidrot, cik bīstamā situācijā viņi atrodas un, ka neskatoties uz labo pašsajūtu, medikamenti noteikti jālieto, lai mazinātu infarkta un insulta attīstības risku. Cita grupa ir gados veci pacienti ar sirds mazspēju. Šie pacienti labprāt izvairās no liekas staigāšanas, tāpēc līdzestības trūkums visbiežāk izpaužas kā urīndzenošo medikamentu lietošanas ignorēšana, kas bieži noved pie veselības stāvokļa pasliktināšanās.

Kādus norādījumus pacienti visbiežāk neievēro?

Cilvēki lielākoties seko ieradumiem un ģimenes tradīcijām, tādēļ visgrūtāk nākas mainīt dzīvesveidu vai uzturu, jo priekšstats par to nāk no bērnības. Mūsdienās veikalu plauktos pieejama liela produktu dažādība – no ļoti veselīgiem līdz trekniem produktiem ar augstu tauku vai cukura saturu. Tāpēc pacientiem īpaši jāpiedomā, lai mainītu savus paradumus jau iepirkšanās laikā. Jāuzsver, ka dzīvesveida pārmaiņas no cilvēkiem prasa lielu motivāciju un disciplīnu, kam daudzi nav gatavi. Tādēļ atsevišķas pacientu grupas labprātāk jau agrīni izvēlas lietot medikamentus, piemēram, holesterīna līmeņa mazināšanai. Attiecībā uz medikamentu lietošanu jānorāda, ka pētījumi apstiprina lielāku pacientu līdzestību, ja medikamenti jālieto retāk – vienu, nevis vairākas reizes dienā, kā arī ja nozīmēts mazāks tablešu skaits. Tādēļ zāļu ražotāji izvēlas veidot kombinētos preparātus, kas satur vairākas zāļvielas, tādejādi uzlabojot medikamentu lietošanu.

Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc pacients izvēlas neievērot noteiktās ārsta rekomendācijas? Kā šos iemeslus pārvaldīt?

Pacienti var izrādīties nelīdzestīgi, ja īsti neizprot medikamentu lietošanas nozīmi vai neuzticas ārstam. Tādēļ šeit ļoti nozīmīgs ir ārsta skaidrojošais darbs un kontakts ar pacientu, jo visbiežāk līdzestības trūkums nav ļaunprātīgs, bet saistāms ar vāju izpratni par saslimšanu vai pacienta vēlmi par to aizmirst.

Kādas var būt sekas tam, ka pacients neievēro ārsta norādījumus?

Sirds un asinsvadu saslimšanu gadījumā līdzestības trūkums ir saistāms ar augstu kardiovaskulāro notikumu risku – tātad pastāv iespēja, ka attīstīsies infarkts vai insults. Savukārt, šīs saslimšanas nereti saistāmas ar augstu invalidizācijas un nāves risku.

Vai ir kādi ieteikumi pacientiem, kā uzlabot līdzestību?

Lai pacients būtu līdzestīgs, nozīmīgas ir viņa attiecības ar ārstu. Ja pacientam ar ārstu veidosies laba sadarbība un savstarpēja uzticēšanās, arī ārstēšanas rezultāti būs labāki. Tomēr nozīme ir arī pacienta paša rakstura un personības iezīmēm.

Polisaslimstība ir viens no galvenajiem nevēlamo iznākumu riska faktoriem pacientiem ar Covid-19. Vai līdzestība un pareiza ārstēšana kļūst par vēl lielāku problēmu Covid-19 pandēmijas laikā?

Pandēmijas laikā cilvēki alkst pēc kontakta. Daudziem šis kontakts ārpus mājsaimniecības ir ģimenes ārsts. Jāuzsver, ka pandēmijas radītā stresa dēļ ārsta un pacienta attiecības var gan pasliktināties, gan uzlaboties, līdz ar to arī polimorbīdo pacientu līdzestība var gan uzlaboties, gan pasliktināties. Protams, jebkuru hronisko slimību adekvāta ārstēšana mazina infekcijas slimību smagas gaitas attīstību, tāpēc šiem pacientiem jāvelta īpaša uzmanība.

Vai varat minēt, kurām pacientu grupām noteikti jābūt līdzestīgām?

Visiem pacientiem, kam diagnosticētas hroniskas saslimšanas, iespēju robežās jābūt līdzestīgiem, lai novērstu veselības stāvokļa pasliktināšanos. Diemžēl hroniskās saslimšanas pašas nepāriet, taču, jo sliktāka ir to kompensācija medikamentu nelietošanas dēļ, jo lielāks risks inficēšanās gadījumā smagi slimot ar infekcijas slimībām.

Vai ir kādi citi ieteikumi, kā pacientiem pasargāt sirds un asinsvadu sistēmu?

Sirds un asinsvadu slimību novēršanā nozīmīgas ir regulāras fiziskās aktivitātes (vislabāk svaigā gaisā) un ierobežots uzņemtā cukura un dzīvnieku tauku daudzums. Tāpat noteikti jākonsultējas ar ģimenes ārstu, lai laikus identificētu sirds un asinsvadu slimību riskus vai simptomus un nepieciešamības gadījumā uzsāktu medikamentozu ārstēšanu.

TEVA produkti ik dienu atvieglo dzīvi teju 200 miljoniem cilvēku. TEVA misija ir radīt un padarīt pieejamus produktus, kas pacientiem ļauj atrisināt dažādas ar veselību saistītas problēmas. Mēs apzināmies, ka hroniskas saslimšanas ietekmē pacienta dzīvi dažādos veidos. Tādēļ esam radījuši informācijas resursu internetā Rūpes par veselību (https://www.teva.lv/lv/latvia/rupes-par-veselibu), kurā pacienti dalās ar savu pieredzi un dzīves stāstiem ar citiem pacientiem. Tajā atrodamas noderīgas atziņas, padomi un informācija par tehnoloģijām, kas palīdzēs atvieglot dzīvi ar hronisku saslimšanu, kā arī reāli stāsti par to, kā sadzīvot ar hronisku saslimšanu.

TEVA-LV-NP-00001

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!