Kāpēc, jūsuprāt, šobrīd ir svarīgi runāt par seksualitāti? Arvien vairāk cilvēku jūtas komfortabli, dzīvojot vieni, un īpaši nesatraucas par attiecībām. Vai varam uzskatīt, ka seksualitātes jautājumi pašlaik ir mazāk svarīgi nekā, piemēram, pirms 100 gadiem?
Man būtu grūti piekrist, ka seksualitāte šobrīd ir mazāk aktuāla nekā pirms 100 gadiem. Sekss ir būtiska individualizācijas procesa sastāvdaļa, kā arī tā instinktīvo un numinozo (kur svētums atklājas kā reizē pievilcīgs un biedējošs, bijību iedvesošs spēks) aspektu izpausme. Neraugoties uz mūsu izpratni par to, ka daudzu sarežģītu seksuālu problēmu saknes parasti ir daudz dziļākas, daudzi pacienti vispirms vēršas pie medicīnas pakalpojumu sniedzējiem vai meklē dažādus virspusējus risinājumus. Tādējādi viņi paliek neziņā, kas īsti ar viņiem notiek, kad dažādas ārstēšanas metodes, medikamenti un pašpalīdzības metodes nepalīdz. Piemēram, neirozi mūsdienās biežāk izjūt kā trauksmi vai depresiju, un, ja mēs sekojam Junga interpretācijām, tās ir arī seksuālas disfunkcijas un atkarības formas.
Jāatgādina, ka arī Jungs fokusējās uz seksualitāti galvenokārt tās garīgo un numinozo aspektu dēļ, protams, vienlaikus vēloties izprast arī tās instinktīvos un fiziskos aspektus. Lai cik tas liktos paradoksāli, kultūras tabu un sociālās izpratnes trūkums joprojām ir ļoti nopietni šķēršļi seksuālajai izpausmei.
Strādājot ar klientiem, kuriem ir seksuāla rakstura problēmas, viņi savas sajūtas raksturo ar vārdiem "nenoteiktība", "tukšums", "kauns", "dusmas", "apjukums", "prieks", "atbrīvošanās", "izsalkums" un tamlīdzīgi. Līdz ar to jautājums, kā mēs varam atklāt noslēpumu, kas slēpjas aiz dažādiem simptomiem un ārējās fasādes, un izprastu cilvēka patiesās vajadzības, liekot Erosam strādāt paša cilvēka labā, joprojām paliek aktuāls.
Pasaule katru dienu mainās, maināmies arī mēs, nāk jaunas zinātnieku paaudzes. Kādēļ Junga teorijas joprojām ir tik aktuālas?
Lai kurp cilvēks dotos, viņš visur sastopas ar seksualitāti. Tādējādi, cilvēkam reflektējot otru cilvēku, spoguļojas arī viņa seksualitāte. Spiediens pielāgoties vai noliegt dabiskos instinktus rada neirozes un psiholoģisku šķelšanos starp iekšējām vajadzībām un ārējām prasībām.
Bailes no kompleksiem ir dziļi iesakņojies aizspriedums, kompleksi ir normālas psihes pamatdaļas. Seksuālie simptomi atspoguļo arī universālos kultūras jautājumus; daudzi simptomi nepieder tikai pacientam un ir skaidrojami daudz plašāk. Savukārt instinktu un kompleksu noliegšana tikai palielina bezapziņas spēku.
Tā kā pasaulē ir liels iedzīvotāju skaits un daudzveidība, jautājumi par seksu un seksualitāti nākotnē kļūs tikai smagāki un sarežģītāki. Šis ir svarīgs laiks, lai paplašinātu sadarbību starp dažādām terapeitiskajām jomām un palielinātu pievēršanos šiem jautājumiem akadēmiskajās mācību programmās. Kā norādīja Jungs, erotiskā vai seksuālā sfēra vienmēr ir problemātiska, jo tieši tur adaptācija ir vismazāk pilnīga. Lai risinātu šīs problēmas, terapeiti var palīdzēt īstenot apzinātus centienus raudzīties ne tikai uz seksuālo grūtību izpausmēm un vienkāršām metodēm simptomu mazināšanai, bet arī palīdzēt saviem klientiem veidot dziļāku izpratni par seksa un seksualitātes noslēpumiem.
Arvien biežāk dažādos avotos dzirdam apgalvojumus par to, ka seksualitāte un seksuālā enerģija ir tā pati radošā enerģija un, veiksmīgi transformēta, var līdzsvarot seksualitāti. Lekcijā mēs diskutēsim par libido dabu un Junga sarežģītajiem uzskatiem, dažreiz seksualitātei ir aspekti, kas tiek aizstāti vai izpaužas radošajā funkcijā, tomēr mums jāapzinās psihiskās enerģijas un instinktu plašākā būtība un līdzsvars.
Kādas ir jūsu jaunākās, 2017. gadā izdotās grāmatas "Jungs un sekss" galvenās atziņas?
Šis darbs ir svarīgs ieguldījums, kas aizpilda plaisu Junga psiholoģijas literatūrā. Tas piedāvā unikālu ieskatu šajā tēmā Junga psihoterapeitiem, analītiskajiem psihologiem, seksa terapeitiem un attiecību konsultantiem. Tas var būt arī ļoti noderīgs arī ieinteresētiem un informētiem pacientiem, kuri cīnās ar seksuāla rakstura problēmām. Grāmata atbalsta arī akadēmiķu darbu un tos, kuri interesējas par Junga un postjungiāņu studiju mūsdienu pielietojumu.
P.S. Kritiķi Edvarda Santanas grāmatu sauc par "drosmīgu" – autors ir paveicis kaut ko sengaidītu: kritiski vērtē morāli, kas ir ietekmējis visu Jungiāņu kopienu. Viņš asi kritizē psiholoģiskās sistēmas fanātismu, risinot seksualitātes, homoseksualitātes un seksuālās neuzticības jautājumus. Pārāk daudzi dievbijīgi jungiāņi nez kāpēc aizmirst, ka Jungs gulēja ar bijušajiem pacientiem, viņam bija mīļākā un viņš neticēja seksuālās uzticības absolūtajam svētumam.
Psihoterapeita uzdevums ir nodrošināt saikni ar seksuālās problēmas neapzinātajiem aspektiem, kas vienlaikus ir arī kultūras problēma. Gan personai, gan kultūrai ir nepieciešama terapija. Tas ir uzdevums, kādu Santana sev ir devis, lieliski ļaujot atdzimt mūsu uztverei par seksualitātes garīgajām dimensijām.
Plašāk ar konferences programmu, lektoriem un dalības nosacījumiem var iepazīties šeit:
