Rīgas kamerkoris Ave Sol 50 gadu jubilejā aicina uz Karla Orfa oratorijas Carmina burana atskaņojumu
Foto: Publicitātes foto

2019. gadā leģendārais Rīgas kamerkoris Ave Sol svin savu pusgadsimta jubileju. Jubilejas koncertā 21. martā plkst. 19.00 VEF Kultūras pilī diriģenta Andra Veismaņa vadībā izskanēs Karla Orfa monumentālā un dzīvi apliecinošā oratorija Carmina burana.

Carmina burana jubilejas atskaņojumā Ave Sol uzstāsies ar Valsts akadēmisko kori "Latvija", jauno spožo latviešu soprānu Marlēnu Keini un lielisko igauņu vāgnertenoru Mati Turi. Kopā ar dziedoņiem būs Liepājas Simfoniskais orķestris, ritma spēles virpinās pianisti Agnese Egliņa un Mārtiņš Zilberts, un visu vēl jo iespaidīgāku darīs horeogrāfs Agris Daņiļevičs un deju skola "Dzirnas".

Oratorijas viens no pamatmotīviem te ir likteņa rata griešanās – visi būs kaut reizi mūžā dzirdējuši slaveno ievadkori – himnu Fortūnai jeb likteņdievei. Taču šis darbs vienlaikus ir arī pavasara plaukšanas prieka un austošas mīlestības pārpilns – ziema aizgājusi, jel mīli mani uzticīgi un līksmi, pasaule, tu esi prieka un mīlas valstība. Netiek aizmirsta iespēja pavilkt uz zoba klosteru amatpersonas, vīns līst un kārtis lido, un tad – klusa maiguma noskaņas un spēkpilnas iekāres mirkļi mijas mīlas valstībā. Viena no skaistākajām kantātes lappusēm ir soprāna dziesma In trutina jeb "Šūpolēs" – manā prātā mīlas kaisle un šķīstība šūpojas kā divos svaru kausos. Karls Orfs izmanto vienkāršas melodijas, labprāt ļaujas ritma stihijai, rāda spēku, maigumu un atgādina par pamatlietām – mīlestību un pasaules kārtību.

Biļetes nopērkamas SIA "Biļešu paradīze" kasēs un internetā.

Pasākumu rīko Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības koncertorganizācija "Ave Sol".

***

1969. gada 15. janvārī kādreizējā Poligrāfiķu klubā Lāčplēša ielā 43/45 notika Rīgas kamerkora Ave Sol pirmais mēģinājums. Diriģente un kora pirmā sastāva dziedātāja Māra Skride atceras, ka viss sācies no Imanta Kokara idejām, kas vēdījušas gaisā, – Latvijai un visai pasaulei nepieciešams jauns kordziedāšanas modelis, jauna ideja par to, kas ir laikmetīgs profesionāls koris.

Māra Skride: "Imants uzaicināja mūs, nelielu grupiņu kolēģu, uz vasarnīcu. Gulējām uz vēdera zālītē un spriedām, kurus dziedātājus aicināt. Pēc pirmajiem mēģinājumiem aptvērām, ka veidojas tiem laikiem ārkārtīgi neparasts kolektīvs. Dziedājām tādu komponistu mūziku, kas Padomju Savienībā vispār gandrīz nebija pazīstami, mūs spārnoja ideālisms, un tā visiem bija milzu skola. Pie mums nāca svešvalodu konsultanti, spiričuelu atskaņojumos mums skatuves kustības dresēja kustību konsultanti – nekas tāds agrāk koros nebija redzēts."

Māra ir arī kora nosaukuma idejas autore: "Sēdējām mēģinājumā un gudrojām. Un tad es tā klusītēm pie sevis murmināju "ave sol, ave sol", un to uzķēra citi, tā tas aizgāja, un pie tā arī palikām. Tā nebija ne Raiņa, ne Alfrēda Kalniņa saule – tas vienkārši bija kaut kas starojošs, uz priekšu virzošs, dzintarains."

Kora dāmu pirmie tērpi bija avesolīgās noskaņās – eksperimentāla "Rīgas auduma" drāna, gaiša, saulaina ar brokāta ieaudumiem. "Pirmajā koncertā mēs visi bijām baltkvēlē," atceras Māra Skride, kuru pašu pirms tam teju līdz baltkvēlei un ģībonim bija novedis Imants Kokars, ierastajā hiperaktivitātē ar savu auto vadājot par Rīgu, lai atrastu labāko audumu un labāko tērpu mākslinieci.

Imanta Kokara tēls ir leģendārs, un viņa ieguldījums Latvijas mūzikas kultūrā – milzīgs. Viņš bija daudzu Dziesmusvētku virsdiriģents, ilggadējs Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas rektors (1975–1990), tradīcijās balstītas, tomēr vienlaikus novatoriskas kordiriģēšanas skolas izveidotājs un attīstītājs, komponistu daiļrades veicinātājs, neizsīkstošs ideju avots, jaunāku paaudžu mūziķu iedvesmotājs, stājas uzturētājs, Skolotājs un paraugs mākslinieciskos un cilvēciskos dzīves ceļos.


Imants Kokars un Gido Kokars Starptautiskajā koru festivālā Mizūlā, Montānā 1987. gadā.
I. Kokars jaunajā kovboja cepurē. Foto – no U. Kokara privātā arhīva.

Koris Ave Sol faktiski tika izveidots kā jaunas, laikmetīgas kormūzikas laboratorija, kas paredzēta Latvijas tālaika komponistu daiļrades ievirzīšanai no nacionālromantiskām sliedēm novatoriskā straumē.

Kora Ave Sol mākslinieki – visos laikos paši labākie Latvijas profesionālie kordziedātāji, opersolisti un kordiriģenti – Imanta Kokara vadībā popularizējuši latviešu kormākslu neskaitāmos koncertceļojumos un festivālos visā pasaulē, vairākkārt ieņēmuši godalgotas vietas starptautiskos kormūzikas konkursos, toskait tādās kormākslas sacensību mekās kā Areco, Debrecena un Tolosa.


Rīgas kamerkoris Ave Sol Barselonā, Spānijā, 1979. gadā. Foto – no U. Kokara privātā arhīva.

Kamerkoris Ave Sol muzicējis ar pasaulslaveniem diriģentiem un orķestriem skanīgākajās koncertzālēs un baznīcās, kuru skaitā ir Maskavas konservatorijas Lielā zāle, Roja Tomsona zāle Toronto, Linkolna centrs Ņujorkā, Svētā Marka katedrāle Venēcijā, Ruānas opera, Singapūras pilsētas zāle, Ķelnes Doms, Brēmenes Doms, Parīzes Dievmātes katedrāle, Berlīnes filharmonijas kamerzāle u. c.

Tuvojoties Latvijas neatkarības atjaunotnei, koris Ave Sol bija viens no pirmajiem, kas publiski rādīja attieksmi, iestudējot un neskaitāmas reizes atskaņojot padomju laikā aizliegto Lūcijas Garūtas kantāti "Dievs, Tava zeme deg!". Daudzi atcerēsies šos mazliet noslēpumainā gaisotnē ieturētos koncertus, kas, līdzīgi kā melodijas "Dievs, svētī Latviju!" atskaņojums Dailes teātra izrādē "Mūžības skartie", radīja spēcīgu iespaidu publikā un ieauda spēcīgas frekvences trešās atmodas vilnī.

2000. gadā par Ave Sol māksliniecisko vadītāju un galveno diriģentu kļūst Imanta Kokara dēls Uldis Kokars. 2008. gadā Uldim Kokaram uz laiku pievienojas diriģents Mārtiņš Klišāns. Kora profesionālie uzstādījumi nemainās – joprojām notiek aktīva koncertdzīve, un turpinās arī latviešu kormūzikas spilgtāko darbu iemūžināšana.

Ave Sol latviešu mūzikā dzirdams skaņuplatēs (kopskaitā 18), CD (kopskaitā 27) un DVD (jaunākais veikums – Lūcijas Garūtas un Andreja Eglīša kantāte "Dievs, Tava zeme deg!"). No 90. gadu sākuma līdz 2003. gadam koris ieskaņoja 12 CD "Latviešu kordziesmas antoloģijas" izdevuma 12 sējumu satura ilustrēšanai — tas ir viens no dižākajiem Imanta Kokara mūžadarbiem un viena no labākajām liecībām Ave Sol prasmei neatkārtojami iespaidīgi un reizē smalki interpretēt Latvijas komponistu darbus.

Kopš 2013. gada Rīgas kamerkora Ave Sol mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents ir Andris Veismanis. Kā asistentu viņš aicinājis savu studentu — starptautisku konkursu laureātu Jurģi Cābuli.

Ar lielu publikas atsaucību tiek uzņemts kora sniegums Latvijas Nacionālās operas baletizrādes "Mesija" iestudējumā (diriģents Andris Veismanis), kurā Hendeļa leģendārā oratorija iedvesmojusi Argentīnas horeogrāfu Maurisio Vainrotu neparastai dejas izrādei.


Rīgas kamerkoris Ave Sol, diriģents Andris Veismanis un komponists Jēkabs Jančevskis pēc Latvijas Republikas simtgadei veltītā koncerta Berlīnē, koncertzālē "Konzerthaus Berlin" 2018. gada 17. novembrī. Foto - Ieva Egle Vītola.

Viens no spilgtākajiem 2014. gada vasaras iespaidiem — kora piedalīšanās Rīgā notiekošās 8. Pasaules koru olimpiādes meistarklasēs, kā arī olimpiādes ietvaros "Arēnā RĪGA" notiekošajā "Zvaigžņu koncertā" kopā ar izcilo amerikāņu komponistu Mortenu Lauridsenu un vienu no pasaules slavenākajām vokālajām grupām – The King's Singers.

2015. gada 4. maijā Ave Sol Andra Veismaņa vadībā kopā ar solistiem un Liepājas Simfonisko orķestri atskaņoja četru Latvijas komponistu jaunradītu tetraptihu "Rīgas laiki", tā apliecinot, ka kora redezeslokā joprojām ir jaunu skaņdarbu pasūtināšana un iestudēšana.

Būtiski arī piebilst, ka ne lielāki Rīgas svētki, ne klusākas atceres dienas Latvijas galvaspilsētā nav iedomājamas bez Ave Sol piedalīšanās, un ikviens var novērtēt – Ave Sol ir Rīgas lepnums pavisam citādi, tomēr vienlaikus arī tāpat, kā tas bijis 70.–80. gados.


Rīgas Kamerkoris Ave Sol 2017. gada 18. novembrī. Foto –Mārtiņš Otto.

Ave Sol snieguma jaunās kvalitātes mūslaikos novērtētas ar nomināciju valsts augstākajam apbalvojumam mūzikā – Lielajai mūzikas balvai 2017.

Informāciju sagatavoja:

Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienība

Source

Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form