Foto: Publicitātes foto

Ja loģistikas profesija tev šķiet garlaicīga, tad tu vienkārši "neproti to pagatavot". Bet, ja nopietni, tad nespeciālistam loģistika šķiet tikai sava veida piegādes iespēja no punkta A uz punktu B, un tikai retais iedomājas apsvērt tās ietekmi uz mūsu dzīvi. Tomēr, ja vēlaties uzzināt, kas notiks ar cenām tuvākajā nākotnē, jautājiet loģistikas darbiniekam. Par šo un daudz ko citu runājam ar Latvijas loģistikas uzņēmuma "General development group" loģistikas nodaļas vadītāju Inetu Pelši.

Sāksim ar pandēmiju, kas ir ļoti ietekmējusi mūsu dzīvi. Kā tā ietekmēja jūs un cik labi šajos laikos klājas loģistikas uzņēmumiem?

Nevaru atbildēt par visiem loģistikas uzņēmumiem, bet mums, lai cik dīvaini tas arī neizklausītos, nekas daudz nav mainījies. Tā kā mēs specializējamies medikamentu pārvadāšanā, tad šī kategorija bija pieprasīta un tāda arī palika. Teikšu pat tā – mūsu apgrozījums un piegādes apjoms šajā laikā ir tikai palielinājies. No biznesa viedokļa pandēmija mums noteikti ir nākusi par labu.

Bet kā ir ar problēmām uz robežām, ierobežojumiem, vīrusu pārbaudēm?

Ja stingri ievēro visus normatīvos dokumentus, valstu prasības robežu šķērsošanai, ierobežojumus un noteikumus, tad tas īpašas problēmas nesagādā. Katrā ziņā mums tas neradīja izteiktus apgrūtinājumus.

Zināms, ka pandēmijas laikā bija straujš transporta izmaksu pieaugums: jūras konteineru deficīts izraisīja cenu pieaugumu tirgū. Šajā sakarā jautājums – ko tas nozīmē galapatērētājiem?

Protams, būs sadārdzinājums dažādām preču grupām. Cenas ir cēlušās un celsies, un jau tagad ir produkti, kuru veikalos ļoti pietrūkst. Varbūt ne visi to pamana, bet tikai līdz brīdim, kad saskaras ar kaut kā konkrētāka meklēšanu.

Varbūt drīz mūs sagaidīs deficīts, kāds tas bija Padomju Savienības laikā?

Visticamāk, deficīta nebūs, jo šajos laikos, ja būs pieprasījums, būs adekvāts piedāvājums. Bet viss būs tieši atkarīgs no cenas, kā arī no laika, kas būs nepieciešams pasūtījuma pabeigšanai. Respektīvi, ja radīsies problēma, tad tā būs jārisina ar naudu un jātērē gaidīšanas laiks.

Parunāsim par vispārējo globalizāciju. Kā jums, mazam uzņēmumam, izdodas konkurēt ar lielajiem uzņēmumiem?

Mēs ne ar vienu nekonkurējam. Mēs esam ļoti draudzīgi un vienmēr atvērti sadarbībai. Esam izvēlējušies medikamentu pārvadāšanas nišu, un mūsu uzņēmums ir izdarījis visu nepieciešamo, lai to paveiktu visaugstākajā līmenī, iegūstot visus nepieciešamos sertifikātus un atļaujas.

Tātad jūs mērķtiecīgi investējat šajā nišā?

Jā. Un mēs daudz un cieši sadarbojamies ar valsts institūcijām un uzraudzības iestādēm, īpaši ar Zāļu valsts aģentūru, lai pareizi transportētu ļoti specifiskas preces, kurām nepieciešama speciāla uzskaite.

Mēs uzzinājām, ka jūsu uzņēmums pat plāno būvēt automatizētas medikamentu noliktavas...

Ir tāda doma. Plānojam piesaistīt ES līdzfinansējumu "gudro noliktavu" celtniecībai, jo saskārāmies ar problēmu, ka uzglabāšanas vietas ir nelabvēlīgi izvietotas tālu prom no farmācijas rūpnīcām. Šādu noliktavu automatizācija nodrošinās nepieciešamo iekraušanas ātrumu, kas ir ļoti svarīgi medikamentu pārvadāšanai, turklāt novērsīs nevajadzīgus sociālos kontaktus, kas ir īpaši svarīgi pandēmijas laikā.

Vai šajā sakarā var teikt, ka esat inovatīvs uzņēmums?

Šajā posmā mums nav nekā novatoriska. Līdz šim esam tikai kompetenti izveidojuši uzņēmuma struktūru un tālākās attīstības shēmu. Inovācijas ir cits līmenis, liela automatizācija, īpaša programmatūra konkrētu problēmu risināšanai un tamlīdzīgi. Lai gan noliktavu celtniecība mums būs jūtams solis uz priekšu.

Latvijā ir akūta problēma ar cilvēkresursiem. Kā jums klājas šajā ziņā?

Šobrīd mums ir ļoti laba komanda un speciālistu mums netrūkst. Taču ceru, ka arī turpmāk varēsim piedāvāt cilvēkiem interesantu darbu. Mēs pārvadājam preces uz vairāk nekā 100 pasaules valstīm, un ikviens šīs nozares un profesijas cienītājs varēs atrast un realizēt sevi mūsu uzņēmumā.

Kā ir ar vienkāršajiem strādniekiem? Vai jums ir pietiekami daudz šoferu, vai ir pienācis laiks tos ievest no trešajām valstīm?

Šobrīd mums nav problēmu ar šoferiem. Mēs novērtējam viens otra darbu, un tas dod labumu visiem. Taču problēma pastāv, jo jaunieši nelabprāt mācās tādās profesijās kā ekspeditors. Ikviens vēlas iegūt augstāko izglītību dažādās modernās profesijās. Saskaņā ar CSDD statistiku kravas automašīnu vadītāju vidējais vecums šobrīd ir ap 55 gadiem. Pēc 10 gadiem tā būs ļoti nopietna problēma Latvijā. Bet ārvalstu strādnieku jautājums ir ļoti politizēts, tāpēc mēs šādus variantus neizskatām.

Vai jauniešus kopumā interesē loģistikas profesija, vai tā ir apdraudēta profesija?

Mēs cieši sadarbojamies ar tehnikumiem, un es redzu, ka grupas, kurās māca loģistiku, gluži pretēji, kļūst tikai lielākas. Ne visi, protams, pabeidz, jo 16 gadu vecumā ir grūti līdz galam izlemt, ko tu vēlies šajā dzīvē. Bet interese noteikti ir. Un, kad eju uz pārbaudēm, redzu, ka daudziem deg acis un patīk tas, ko viņi mācās. Protams, šī ir specifiska profesija, un tā ir jāmīl. Bet ar "vecīšiem" profesija noteikti nenomirs.

Atgriežoties pie globalizācijas tēmas. Vai jūs nebaidāties, ka nākotnē lielās korporācijas sāks valdīt pār pasauli un atņems biznesu mazajiem uzņēmumiem, tostarp loģistikas jomā? Vai viņi jau tagad atņem "maizi" bankām un finanšu iestādēm?

Uzņēmums "Virgin" savulaik iesaistījās aviācijas biznesā, taču tas īpaši neskāra citas aviokompānijas. Visa loģistikas sfēra ir tik milzīga, ka pat vairāki megauzņēmumi nespēs sagraut preču piegādi visā pasaulē, tas ir vienkārši neiespējami. Un šobrīd kopumā piegādēm ir tendence nevis palielināties, bet samazināties. Pieaug pieprasījums pēc mazākām partijām, jo cilvēki arvien vairāk pērk preces internetā, un tas izraisa piegāžu sadrumstalotību un gala pasūtījumu apjoma samazināšanos. Tāpēc man šķiet, ka globālajiem uzņēmumiem šādā tirgū nav, ko darīt...

Tātad jūs skatāties nākotnē ar optimismu: cilvēki arvien vairāk pērk preces internetā, un katrā pasūtījumā ir apslēpta loģistika...

Jā, un es priecājos, ka tieši vietējā loģistika aug un turpinās augt. Lai nodrošinātu īsas piegādes, mūsu uzņēmums nesen iegādājās savus autobusus un kravas automašīnas. Iepirkties praktiski vairs neeju, gandrīz visu pasūtu internetā. Tā kā nedzīvoju Rīgā, piegāde man ir ikdienas nepieciešamība. Tā ir vispārēja tendence, cilvēki arvien vairāk iepērkas attālināti, līdz ar to arī ir stabila biznesa izaugsme šajā jomā.

Vai mūs sagaida nākamais pandēmijas vilnis? Kam jūs gatavojaties?

Ja nedaudz ciniski, tad pandēmijas laikā cilvēki slimo daudz vairāk. Palielināsies medikamentu pārvadāšanas apjoms, kā arī būs vairāk šo pārvadājumu virzienu. Mēs pievienojāmies šai nišai īstajā laikā. Varbūt kļūs grūtāk, būs lielākas izmaksas un būs vairāk aizliegumu, bet tas situāciju kopumā nemainīs. Mēs esam pilnīgi gatavi jaunam pandēmijas vilnim, ja tāds būs. No biznesa viedokļa mēs augsim.

Kādu tirgus daļu plānojat iegūt?

"General development group" jau ir ieguvusi ievērojamu tirgus daļu. Divi lielākie zāļu ražotāji – AS "Grindeks" un AS "Kalceks" – ir mūsu pastāvīgie klienti. Faktiski mūsu medikamentu transportēšanas biznesu ierobežo tikai farmācijas rūpnīcu ražošanas apjomi. Protams, mums ir plāni piesaistīt jaunus klientus – biznesā nedrīkst apstāties. Centīsimies īstenot visas nākamā gada ieceres!

Paldies par sarunu!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!