Vairāk sarunā ar Liepājas reģionālās slimnīcas kardioloģi Ivetu Šimi.
Cik lielai iedzīvotāju daļai, jūsuprāt, nākas saskarties ar aizcietējumiem?
Zinātnisku pētījumu šajā jomā nav. Arī Latvijā pētījumi netiek veikti, jo ir jāiegulda liela nauda, aptaujājot pacientus, turklāt ne vienmēr cilvēki uz tik diskrētiem jautājumiem vēlas atbildēt. Varu teikt, ka problēma biežāk sastopama jauniem cilvēkiem, retāk ‒ nobriedušā vecumā, bet lielā vecumā atkal parādās vairāk.
Kāpēc gados jauniem cilvēkiem?
Jaunībā tam bieži ir psiholoģiski un neirotiski cēloņi. Pusaudži un jaunieši nereti kautrējas no tā, ka viņiem ir jāiet uz tualeti, lai izietu vēders. Viņi viesojas pie draugiem, tur gadās neierastas situācijas, citreiz tualetē stingri nenoslēdzas durvis. Varbūt pēc tualetes apmeklējuma paliek smaka, kuru grūti dabūt ārā vai nomākt, dažreiz ir ļoti plānas sienas. Tas pats diezgan bieži novērojams arī bērniem skolā un bērnudārza vecākajās grupiņās.
Cik biežai jābūt vēdera izejai?
Ja cilvēks nejūt diskomfortu un jūtas labi, vēdera izeja var būt gan retāk, gan biežāk. Tas ir atkarīgs no uztura, no pacienta ieradumiem un tā, cik daudz viņš kustas. Svarīgākais faktors – vai viņš izjūt diskomfortu. Ja cilvēks jūtas labi un vēders viņam iziet reizi divās dienās, tas ir normāli. Bet, ja viņš jūtas slikti, tad nav normāli.
Kas ir aizcietējums? Kad par to var runāt?
Tas var būt dažādās situācijās. Būtībā tā ir kūtra vēdera izeja – tas varētu būt pieklājīgs skaidrojums latviešu valodā. Aizcietējums ir gadījumā, kad vēdera izeja nenotiek viegli, spontāni, apsēžoties uz poda, bet tad, kad zarnu satura iztukšošanai speciāli jāsasprindzina vēdera muskulatūra, jāpiepūš vēders. Par aizcietējumu var runāt situācijās, kad vēdera izeja nenotiek kā normāls fizioloģisks process, bet patoloģiski, nepareizi.
Ko darīt, ja ir aizcietējums?
Vispirms jānodrošina pareizs uzturs, regulārs dzīves režīms un kustības. Derētu veikt speciālus vingrojumus ar vēdera presi un starpenes muskulatūru.
Uzskaitot Covid-19 pārslimošanas radītās sekas, saraksta augšgalā ir sūdzības par aizcietējumu. Vai tiešām Covid-19 var veicināt aizcietējuma parādīšanos?
Mūsdienās visu nereti saistām ar Covid-19, taču šajā gadījumā diezin vai tā būs taisnība. Tāpēc, ka aizcietējumu biežāk veicina pandēmijas blakus lietas. Cilvēki vairāk dzīvo mājās, vairāk ēd, našķojas. Lieto uzturu, kas satur daudz balto miltu produktu. Mazāk iet pastaigāties, jūtams fiziskās slodzes trūkums. Bija periodi, kad iespējas kustēties bija ļoti ierobežotas un nācās dzīvot mājās. Iespējams, daļa regulāri nevarēja ērti aiziet nokārtot vajadzības, jo mājā uzturējās daudz cilvēku un tualete bija noslogota. Tie ir psiholoģiskie un sadzīviskie faktori, noteikumi, kas jāievēro, bet tā nav pati slimība.
Vai pacienti bieži sūdzas par šo problēmu, vai izprot regulāras vēdera izejas nozīmi?
Izprot pacienti, kuri ģimenē pareizi audzināti un pārrunājuši to ar ģimenes ārstu. Bet ļoti daudzi, sevišķi veci cilvēki, sūdzas, kaut gan īstenībā viņiem šī problēma nepastāv.
Cilvēkiem gados var šķist, ka viss saistīts ar vecumu. Aizcietējums un daudzas citas slimības viņu vecumā arī ir normāla parādība.
Veciem cilvēkiem patiešām tā bieži ir normāla parādība. Ja viņi guļ gultā, zarnu kustība, visi receptori un nervu galiņi, kas tur atrodas un nodrošina zarnu satura kustību, kustas lēnāk. Attiecībā uz veciem cilvēkiem vairāk jāskatās, kādu uzturu viņi saņem, lai vēders izietu normāli. Ja ar to nepietiek, varbūt jālieto no dabas produktiem veidoti palīglīdzekļi. Jāiemāca viņiem vingrot, piepūst un kustināt vēderu, starpenes muskuļus. Var mēģināt kustināt arī taisnās zarnas izejas muskuli. Svarīgi, lai cilvēkam ir piemērota augstuma pods, uz kura var ērti apsēsties. Ja gribas nodrošināt ērtu vēdera izeju, tad slēdzējmuskulim, kas noslēdz dupsi, jāatrodas nedaudz zemāk par mūsu ceļu līmeni. Ja pods ir ļoti augsts, to izdarīt ir grūti.
Vai pacienti, kuri sirgst ar sirds asinsvadu slimībām, bieži sūdzas par aizcietējumiem?
Nevarētu tā teikt. Biežāk tas iespējams gadījumā, ja pacientam ir smaga ateroskleroze, kas jau izplatījusies kāju asinsvados vai vēdera muskulatūrā. Bet to nevar attiecināt uz slimniekiem, kuriem ir paaugstināts asinsspiediens. Aizcietējums varētu būt saistīts ar medikamentu vai tautas līdzekļu lietošanu. Biežāk tas ir pacientiem, kuri lieto spēcīgus pretsāpju līdzekļus, jo šie medikamenti mēdz bremzēt zarnu kustību, kas savukārt rada aizcietējumu. Tā ir biežāk sastopamā problēma. Līdzīgs efekts ir medikamentiem, kas satur kodeīnu, piemēram, spēcīgām pretklepus tabletēm. Tādas nereti tiek lietotas, piemēram, Covid-19 gadījumā. Kodeīns veicina aizcietējumu rašanos un padara tos ļoti stiprus.
Jūs ikdienā strādājat ar kardioloģiskajiem pacientiem, kāpēc viņiem ir tik svarīgi zināt un risināt šo problēmu?
Ne tikai kardioloģiskajiem pacientiem, bet ikvienam. Šīs problēmas atrisināšana ir ļoti svarīga tiem cilvēkiem, kurus piemeklējis infarkts – lai viņiem nav jāiet uz tualeti un jāmoka vēders. Liels spiediens vēdera dobumā akūtiem slimniekiem potenciāli var izsaukt sirdslēkmi. Tiesa, tas neattiecas uz vispārējiem kardioloģiskajiem slimniekiem. Runa varētu būt vien par tiem pacientiem, kuriem ir pēkšņi akūti kardioloģiskie notikumi. Viņiem ir svarīgi nodrošināt, lai vēders iziet viegli un regulāri. To pašu var teikt par cilvēkiem pēc jebkuras operācijas, kā arī par jaunajām māmiņām pēc dzemdībām.
Britu Nacionālais veselības dienests (NHS – National Health Service) ir sniedzis rekomendācijas par izvairīšanos no aizcietējumiem pacientiem, kuriem ir veikta koronārā angioplastija un ievietots stents. Vai Latvijā ir iedibināta līdzīga prakse?
Nav gan. Briti dod līdzi daudz dažādu dokumentu, lasāmvielas, kas domāta pacientiem, lai viņi zinātu, ko darīt mājās. Jāņem vērā, ka britiem ir daudz vecu cilvēku, viņi ir diezgan apaļīgi, maz kustas. Daudzi dzīvo pilsētās, kur ir maz iespēju pastaigāties, tāpēc britiem šīs rekomendācijas ir tiešām vitāli svarīgas. Daudz kas ir atkarīgs no vietas, kur cilvēks dzīvo. Ja viņš dzīvo Liepājā vai Ventspilī, bet nepastaigājas, tas varbūt vairāk ir slinkuma jautājums, bet daudzviet Rīgā pilnvērtīgu pastaigas iespēju var nebūt.
Vai aizcietējums ietekmē kardiovaskulāro risku?
Tikai tad, ja cilvēkam jau ir kāda sirds asinsvadu slimība. Apgrūtināta vēdera izeja varētu veicināt risku, ka šajā brīdī paaugstinās asinsspiediens vai paātrinās sirdsdarbība.
Kādas ir kardiologa rekomendācijas pacientiem ar aizcietējumiem un sirds asinsvadu slimībām?
Tādas pat kā visiem pārējiem cilvēkiem. Jālieto veselīgs uzturs, kurā ir vairāk šķiedrvielu, pietiekami daudz augļu un dārzeņu. Ir augļi, kas ļoti labi veicina vēdera izeju, piemēram, plūmes, tāpat arī aprikozes, persiki. Šo funkciju labi veic arī hurma, ar ko sezonas laikā ir pilni veikali. Vēl var minēt mango. Tāpat vēdera izeju veicina arī zaļie dārzeņi. Vārīt tos nevajag, bet noblanšēt vai apliet un īslaicīgi uzkarsēt. Lai tie kļūst mazliet graužami, saglabājot tajos esošās šķiedrvielas. Ieteicami ir kāposti, brokoļi, ziedkāposti, jo ļoti labi veicina vēdera izeju. Noder arī burkāni, kāļi. Svarīga ir staigāšana un vēdera muskulatūras vingrināšana.
Kad tiek sasniegts zināms fēču apjoms (tam jābūt lielākam), jutības neironi zarnās jūt, ka pienācis laiks saturu izvadīt ārā. Ja cilvēks ēd tādu uzturu, kas pilnībā uzsūcas un neveido vajadzīgo fēču apjomu, tad viņam parasti arī rodas aizcietējumi. Tiem, kas ēd pilnībā pārstrādātus produktus, ir ļoti mazs fēču apjoms, kas var veicināt pūšanas procesu zarnās un pat vēzi. Šķiedrvielas apjomu būtiski palielina un tāpēc ir tik svarīgas uzturā. Savukārt lielāks fēču apjoms veicina zarnu iztukšošanās refleksu un nodrošina normālu vēdera izeju.
Lai nebūtu aizcietējumu, ir būtiski uzņemt arī pietiekami daudz šķidruma.
Tieši tā. Cilvēks sastāv no ūdens, tādēļ tā dzeršana ir ļoti svarīga. Ja zarnu saturs ir pārāk sauss, tas nevar normāli izvadīties. Savukārt, dzerot ūdeni, fēces uzbriest, un vēdera izeja kļūst normāla.
Vai kardiologu praksēs tiek rekomendēti jaunās paaudzes osmotiskie līdzekļi?
Jā, tiek rekomendēti. Par osmotiskajiem dēvē līdzekļus, kas nodrošina fizioloģiski normālu vēdera izeju. To lietošana nerada tik izteiktu vēdera pūšanos un sekojošu diskomfortu. Tiem nav arī pierašanas riska. Tādēļ šos līdzekļus mēs rekomendējam visbiežāk. Biežāk rekomendētais makrogols, lietojams simptomātiskai aizcietējumu ārstēšanai un cietu izkārnījumu mīkstināšanai. Tas veicina regulāru zarnu trakta darbību un rada dabisku atvieglojuma sajūtu. Līdzekļa iedarbība pakāpeniski sākas 1–3 dienu laikā.
Kā makrogols darbojas?
Makrogols 4000 ir osmotisks laksatīvs līdzeklis, kas efektīvi piesaista ūdeni. Tas resnajā zarnā palielina ūdens daudzumu un palēnina ūdens uzsūkšanos no zarnu trakta, mīkstinot cietus izkārnījumus un palielinot to tilpumu, tā pastiprinot zarnu motilitāti. Rezultāts ir atvieglota izkārnījumu kustība zarnu traktā un normālas vēdera izejas atjaunošanās. Lielākā daļa no tiem ir bezrecepšu medikamenti. Šie līdzekļi ir droši, tos var lietot arī grūtnieces un mammas, kas zīda bērnus. Vienīgi to lietošanai nevajadzētu kļūt par ieradumu.
Minējāt, ka vairāk jālieto augļi, dārzeņi, ūdens. Varbūt ir vēl kas svarīgs, ko vajadzētu pieminēt?
Jā, ēdienkartē jāiekļauj vairāk dārzeņu, tāpat jālieto graudaugi ar apvalciņiem, piemēram, grūbas. Šai uztura daļai ir jābūt lielākai nekā pārstrādāto produktu daļai. Tieši pārstrādātie produkti ‒ cepumi, bulciņas, konfektes utt. ‒ izraisa aizcietējumu. Šādi produkti organismam nav vajadzīgi. Tie ir našķi, ko varētu ēst reizi nedēļā, nevis pastāvīgi. Ja cilvēks ēdīs veselīgu ēdienu, kas sastāv no dārzeņiem, nelielas liesas gaļas vai zivs porcijas un saldajā ēdienā izvēlēsies augļus, viņam vēders izies ļoti labi.
Pastāstīšu kādu interesantu lietu. Saldie augļi veicina zarnu kustību, tāpēc daudzās zemēs tradicionāli šos saldumus ēd pirmos. Lielākoties Āzijas valstīs ‒ Ķīnā, Japānā, Korejā. Piemēram, mango pie mums būs saldais ēdiens, bet viņi to ēd pirmo. Šie augļi veicina zarnu kustību un vienmēr tiks izvadīti pirmie. Līdz ar to būs mazāka vēdera pūšanās un vieglāka vēdera izeja. Tādēļ vispirms tiek ēsti saldie augļi, kas veicina ātru zarnu kustību, pēc tam dārzeņi, kas arī uztur labu kustību, un tikai beigās apēdam dažus gabaliņus zivs vai gaļas, kas paliks vēderā ilgi, jo tur ir olbaltums un tādēļ jāgremo ilgāk. Tāpēc cilvēkiem šajās zemēs aizcietējumi ir sastopami retāk.
Cik lielām jābūt fiziskajām aktivitātēm, lai būtu normāla vēdera izeja? Veci cilvēki mēdz teikt: es kustos, es staigāju pa māju!
Tikai staigāšana pa māju nederēs. Ja staigā tikai pa māju, tad cilvēkam būtu arī jāpavingrina vēders, sasprindzinot, uzpūšot, kustinot vēdera muskulatūru. Kaut vai vienkārši stāvot pie loga. Ik pa laikam jāsavelk starpenes, tāpat dupša muskulatūra. Nedrīkst ilgi sēdēt pie televizora vai datora, brīdi pa brīdim ir jāpastaigā – jāaiziet līdz virtuvei, vannasistabai, jāpadara kāds darbiņš. Ja cilvēks ilgi sēž, tas ir slikti, jo viņš visu laiku nospiež dupsi. Nepieciešama vismaz pasīvā vingrošana. Ja viņš sēž, var kaut vai pavingrot ar vēderu, pavingrināt dibena muskulatūru. Pastāvīgi kaut kas jādara pašam.
Ko vēl būtu svarīgi zināt?
Ļoti bieži pēc sejas ādas stāvokļa var noteikt, vai cilvēkam ir veselīgs kuņģa zarnu trakts.
Ja aizcietējums radies pēkšņi, vēlams aiziet pie ģimenes ārsta, lai noskaidrotu, kāds tam varētu būt iemesls. Tāpat jāpievērš uzmanība sava mutes dobuma veselībai. Cilvēks nevarēs ēst veselīgu uzturu, ja viņam nav zobu. Tas arī ir ļoti svarīgs faktors. Par kādu veselīgu uzturu mēs varam runāt, ja nav zobu un ēdienu nevar sakošļāt!
Kāds būtu jūsu novēlējums Latvijas iedzīvotājiem?
Ja ir normāla vēdera izeja, ir labāka pašsajūta un pozitīvāks noskaņojums.
SCA-LV-000091, 04 2022
Raksts tapis sadarbībā ar Ipsen pharma
Avots "Tauta Un Veselība"