Foto: © Fizkes | Dreamstime.com

Kā vecākiem tikt galā ar stresu, sākoties mācību sezonai?

Antra Briede, ārste, interniste, ortomolekulārās medicīnas speciāliste Klīnika "Piramīda"

Mācību gada sākums ir stress arī vecākiem.

Bērnībā veidotie ieradumi spēcīgi ietekmē visu pieaugušā cilvēka dzīvi. Skolas laikā apgūtais ietekmē ne tikai uztveres spējas un domāšanas ātrumu, bet arī attiecības ar vienaudžiem jeb kolēģiem, tāpat arī attiecības ar autoritātēm jeb spēju pārvarēt nevienlīdzīgu attiecību situāciju. Daudziem pieaugušajiem pārdomājot darba nedēļā veicamos uzdevumus, acu priekšā joprojām ir nedēļas dienu plānojums kā skolas dienasgrāmatā. Mācību gada sākumu kā trauksmainu un strespilnu uztver ne tikai skolēni, bet arī viņu vecāki. "Sākas! Jau atkal! Un ilgs veselus 9 mēnešus!"

Pilnvērtīgs miegs ir veselības un garastāvokļa pamats.

Stresa līmeni un ar to saistītos garastāvokļa traucējumus ietekmē arī tumšā laika iestāšanās. Pēdējo pāris gadu laikā ar diennakts un sezonālo ritmu maiņām saistītās veselības problēmas varētu saukt par "moderno tēmu" medicīnas zinātnē. Augsta līmeņa pētnieki ziņo par atklājumiem šai jomā. Izrādās, ka cilvēka šūnu pašatjaunošanās spējas, tātad arī veselība, ir atkarīgas no diennakts ritma stingras ievērošanas, tai skaitā pilnvērtīga miega. Pilnvērtīgam miegam jeb miega hormona melatonīna sintēzei nepieciešamas vismaz 2-3 stundas pirms aizmigšanas, kurās nevajadzētu skatīties zilajos ekrānos: TV ekrāns, dators, telefons. Lai gan tās šķiet vecmodīgas un apnicīgas rekomendācijas, tomēr pavisam modernos pētījumos tiek apliecināta "savlaicīgas gulētiešanas" (aizmigt līdz 22.00) nozīme ne tikai šodienas veselībā, bet arī pretnovecošanās profilaksē.

Laimes sajūta ir bioķīmisku reakciju kopums.

No ķermeņa bioķīmijas viedokļa labu pašsajūtu nosaka organisma paša saražoto laimes hormonu daudzums. Vienādojums ir vienkāršs: jo kvalitatīvāks un sabalansētāks hormonu ražošanas process organismā, jo labāka pašsajūta. Savukārt, ja nepieciešamās vielas (piemēram, serotonīns vai dopamīns) dažādu apstākļu dēļ organismā neveidojas pietiekamā daudzumā, tad nekāda laimes sajūta nesanāks. Mēs varam staigāt pa saules pielietu mežu, klausīties burbuļojošā strautiņā vai vismīļākās grupas koncertā, bet bez sabalansētas laimes hormonu bioķīmijas tik un tā nejutīsimies laimīgi.

Laimes hormonu ražošanai nepieciešami daudzi vitamīni.

Laimes hormonu ražošanai nepieciešamas izejvielas, tostarp ļoti daudzi vitamīni un minerālvielas. Kanādiešu zinātnieks B. Ames pierādīja, ka visi ar uzturu uzņemtie vitamīni pirmkārt organismā tiek patērēti, atbildot uz fizisku vai psihisku stresu. Uzturvielu patēriņš stresa reakcijās mūsdienās, cīnoties ar bērniem par gulētiešanu vai celšanos no rīta, ir tikpat liels kā mūsu senčiem pirms tūkstots gadiem, sēžot alā un gaidot lauvu. No bioķīmijas viedokļa var saprast mierīgas pastaigas dziedinošo ietekmi- tas ir laiks, kad nav nepieciešams ražot stresa hormonus un ķermenis var novirzīt uzturvielas citiem bioķīmiskiem procesiem, tostarp arī laimes hormonu ražošanai. Vienu no būtiskākajiem laimes hormoniem- serotonīnu- no aminoskābes triptofāna cilvēks ražo zarnu traktā un smadzenēs. Parasti triptofāns ar uzturu tiek uzņemts pietiekamā daudzumā (tas atrodams gan dārzeņos, gan gaļā, gan sēklās un riekstos), tomēr ceļš līdz serotonīna izstrādei ir garš un šai ceļā nepieciešami gandrīz visi B grupas vitamīni, magnijs, cinks, biotīns, C vitamīns.

Ir pierādīts, ka vairāku uzturvielu , piemēram, omega-3 taukskābju, D vitamīna, vitamīna B6, folskābes vai cinka nepietiekamības gadījumā var rasties depresija un citi ar garastāvokli saistīti traucējumi. Dažkārt šādas situācijas nav iespējams koriģēt tikai ar uzturu, jo iemesls var būt saistāms ar ģenētiski noteiktiem defektiem un to korekcijai būtu jāmeklē uzturmedicīnā zinoša ārsta palīdzība.

Iekaisums- laimes "zaglis".

Laimes hormona serotonīna ražošana no triptofāna var tikt traucēta hronisku infekciju vai iekaisuma gadījumos. Par hronisku iekaisumu var runāt arī vielmaiņas traucējumu, tostarp cukura vielmaiņas traucējumu un liekā svara gadījumos. Tad triptofāns, tāpat kā daudzi vitamīni, tiek iesaistīts daudzos citos bioķīmiskos procesos un, vienkārši sakot, laimes hormonam var nepietikt izejvielu. Tāpēc hronisku infekciju un iekaisumu gadījumā ir augtāks depresiju risks un var būt nozīmīgi, grūti ietekmējami garastāvokļa traucējumi.

Dienas režīmā jāiekļauj arī fiziskā slodze.

Fiziskās slodzes laikā organismā tiek ražotas vēl citas ķīmiskas vielas- endorfīni, kas, mijiedarbojoties ar receptoriem smadzenēs, rada vairākus labvēlīgus efektus, tai skaitā pozitīvas emocijas. Endorfīni, tātad fiziska slodze rada eiforijai līdzīgas sajūtas, mazina sāpes, uzlabo miegu, mazina trauksmi un depresiju, uzlabo sirdsdarbību un asinsspiedienu.

Ieteikumi labas pašsajūtas nodrošināšanai paaugstināta stresa apstākļos:

Ievēro dienas režīmu, īpašu uzmanību pievēršot pilnvērtīgam miegam

Ik dienu uzņem kvalitatīvu, uzturvielām (vitamīniem, minerālvielām) bagātu pārtiku, tas nozīmē- vairāk augu valsts produktu, varavīksnes diēta

Ja nepieciešams, lieto kvalitatīvus, sabalansētus uzturvielu kompleksus, kas īpaši piemēroti organisma atbalstam paaugstinātas slodzes apstākļos.

Dienas režīmā iekļauj sev patīkamas fiziskas nodarbes.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!