Studijas maģistrantūrā RTU – personības, karjeras un tautsaimniecības izaugsmei
Foto: Publicitātes foto

"Studijas maģistrantūrā ļauj pilnveidoties kā personībai un kāpt pa karjeras kāpnēm – iegūtās zināšanas palīdz uzņemties arvien sarežģītākus un atbildīgākus profesionālos pienākumus. Tās dod lielākas iespējas arī radīt inovācijas, tādējādi nodrošinot Latvijas tautsaimniecības izaugsmi."

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Par to ir pārliecināts Varis Žentiņš, uzņēmuma «Industry Service Partner» projektu vadītājs un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultātes maģistra studiju programmas «Siltumenerģētika un siltumtehnika» absolvents.

Uzņēmuma darba lauks ir daudzpusīgs – tas nodrošina gan dažādu iekārtu un sistēmu remontdarbus un uzturēšanas servisu, gan elektromehānisko un automatizācijas sistēmu pārbūves, izbūves projektu realizāciju. V. Žentiņa atbildības loks ir plašs, jo viņam ir jāpārzina projekta realizācija no projektēšanas un tāmju izstrādes līdz pat dokumentu saskaņošanai dažādās institūcijās, darbu veikšanai, koordinēšanai, finanšu uzraudzībai, darba drošībai un visbeidzot – darba nodošanai ekspluatācijā. V. Žentiņš stāsta, ka viņam patīk ne tikai strādāt birojā, bet arī būvlaukumā uz vietas, kur notiek viss būvniecības process – darbi tiek koordinēti, risinātas dažādas sarežģītības situācijas. Tieši tāpēc viņš ieguvis būvprakses sertifikātus siltumapgādes, ventilācijas, gaisa kondicionēšanas, sadales un lietotāju gāzes apgādes sistēmu būvdarbu vadīšanā. «Starp lielākiem projektiem, ko esmu vadījis, ir šķeldas katlumājas ar siltuma jaudu 8MW izbūve un siltumenerģijas akumulācijas iekārtas izbūve SIA «Fortum Latvia» biomasas koģenerācijas stacijā Jelgavā,» viņš aizrautīgi stāsta. V. Žentiņš ir priecīgs, ka ikdienā var likt lietā vērtīgās zināšanas, ko ieguvis studējot RTU.

Darba devēji novērtē darbinieku zināšanas

Pirms studiju sākšanas RTU, V. Žentiņš nebija aizrāvies ar siltumenerģētiku un siltumtehniku, taču uzrunāja studiju programmas apraksts, un viņš ne vienu brīdi nav nožēlojis savu izvēli. Jau bakalaura studiju laikā viņam arvien vairāk šī tēma iepatikās, kļuva skaidrs, ka siltumtehnika ir mums visapkārt un jaunajām zināšanām ir praktisks pielietojums. Tāpēc pēc bakalaura grāda iegūšanas viņam nebija divu domu – jāstudē arī maģistrantūrā, arvien padziļinot zināšanas. Arī iepriekšējais darba devējs bija ļoti pretimnākošs, atbalstot sava darbinieka vēlmi papildināt zināšanas un tās izmantot praksē. «Darba devēji ļoti novērtē, ka speciālisti kļūst arvien zinošāki, jo tiek celta uzņēmuma produktivitāte un vairāk var nopelnīt gan uzņēmums, gan speciālists,» viņš atzīst.

Pētījumi un statistikas dati liecina, ka darba devēji novērtē augsti kvalificētus un izglītotus speciālistus. Augstāks izglītības līmenis ļauj pretendēt uz prestižāku darbu un labāku atalgojumu. Šovasar Izglītības un zinātnes ministrija pirmo reizi publiskoja augstākās izglītības absolventu nodarbinātības datus. Tie apliecina, ka gadu pēc augstskolas pabeigšanas (monitorēti 2017. gada absolventi) ir nodarbināts 81% absolventu. Viņi ieņem augstus amatus – ir vadītāji, vecākie speciālisti, speciālisti – un viņu vidējie gada ienākumi ir par 22% augstāki nekā vidēji valstī. Taču maģistru un doktoru studiju absolventu ienākumi ir būtiski augstāki ne tikai par vidējiem ienākumiem valstī, bet arī vidējiem visu absolventu ienākumiem. Proti, profesionāļiem ar maģistra grādu vidējais atalgojums, salīdzinot ar valstī vidējo algu, ir pat par 55% augstāks.

Iespēja radīt inovācijas

«Siltuminženierus un arī citu jomu speciālistus aicinu turpināt studijas pēc bakalaura grāda iegūšanas. Maģistrantūras studijas ne vien paplašina redzesloku, nodrošina personīgo un profesionālo izaugsmi, ceļot kvalifikāciju, bet ļauj būt klāt jaunos atklājumos. Maģistra darba laikā ir jāveic pētījums, kurā var izstrādāt jaunas tehnoloģijas vai atklājumus – tā ir iespēja radīt kaut ko vērtīgu uzņēmuma attīstībai vai pat visas Latvijas tautsaimniecības izaugsmei,» uzsver V. Žentiņš.

Viņš pats maģistra darbā izvērtēja biokurināmā koģenerācijas stacijas Latvijā un salīdzināja tās ar ārvalstu pieredzi. Pēc maģistrantūras, izlēmis iegūt vēl dziļākas un vērtīgākas zināšanas, viņš tagad studē doktorantūrā RTU un pēta, kā centralizētā siltumapgādes sistēmā Latvijas apstākļos ieviest sezonas siltumenerģijas akumulāciju. «Siltumenerģijas sezonāla uzkrāšana padarītu Latvijas energosistēmu neatkarīgāku, drošāku. Vienkārši runājot, būtu iespēja vasarā uzkrāt siltumenerģiju, lai lietotu to ziemā, kad tā ir vitāli nepieciešama un pēc tās ir liels pieprasījums. Skandināvijā jau ir piemēri, kad, izmantojot saules paneļus, vasarā tiek akumulēta siltumenerģija apkures sezonai. Attīstoties tehnoloģijām un pieaugot to popularitātei, siltumenerģijas tirgū varētu veidoties tāds pats atvērto tīklu princips, kāds jau ir vērojams elektroenerģijas tīklā. Jau šobrīd ir iespējas pašam ražot elektroenerģiju, izmantojot saules paneļus vai vēja ģeneratorus, un nodot to kopējā elektroenerģijas tīklā. Tāpat varētu būt arī siltumenerģijas tirgū, patērētājiem vienlaikus kļūstot arī par ražotājiem. Cilvēkiem būs iespēja saražoto, bet neiztērēto siltumenerģiju pārdot, lai, piemēram, sildītu kaimiņu māju,» viņš prognozē nākotni.

Studijās gūtās zināšanas noder pat rallija trasē

Latvijas klimatiskie apstākļi gādā par to, lai siltumtehnikas inženieriem darba netrūktu – ziemā ir vajadzīga apkure, bet vasarā – dzesēšanas iekārtas. Taču izrādās, ka siltumenerģijas un siltumtehnikas zināšanas ir noderīgas arī auto trasē. «Automašīnas dzinējs arī ir siltumtehniska iekārta. Zināšanas ļauj izprast dzinēja darbības principus un efektivitāti, jaudas rašanos,» stāsta V. Žentiņš. Studijas viņam ir palīdzējušas kļūt par divkārtējo Latvijas čempionu supersprintā, bet tagad Varis pievērsies rallijkrosam un jau otro gadu startē Latvijas čempionātā.

Augsti kvalificētiem inženierzinātņu speciālistiem dažādās jomās darba netrūks arī nākotnē, liecina Ekonomikas ministrijas informatīvais ziņojums par darba tirgus vidējā un ilgtermiņa prognozēm. Tas rāda, ka turpmākajos gados palielināsies augstākās kvalifikācijas speciālistu pārpalikums humanitāro, sociālo un komerczinātnes jomā, bet būs iztrūkums pēc dabaszinātņu, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un inženierzinātņu speciālistiem. 2027. gadā iztrūkums varētu sasniegt 14 tūkstošus.

RTU piedāvā plašas maģistra līmeņa studiju iespējas. Uzņemšana maģistrantūrā turpinās līdz 11. septembrim. Papildu informācija šeit.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form