Kā liecina statistikas dati, pēdējos gados strauji pieaug to pacientu skaits, kas cieš no tīklenes deģenerācijas. Tā ir slimība, kas var atņemt acu gaismu un, kuru ārstēt nav iespējams. Labā ziņa ir tā, ka, slimību atklājot laikus, to iespējams apturēt. Vairāk par mūsdienu iespējām stāsta Dr. Solomatina Acu centra oftalmoloģe, tīklenes patoloģiju speciāliste Irina Repina.
Gan statistika, gan jūsu pieredze liecina – pēdējos gados aug to pacientu skaits, kam konstatēta tīklenes deģenerācija.
Jā, tīklenes patoloģiju skaits pieaug. Daudzus gadus, vairāk nekā 25, strādāju Paula Stradiņa slimnīcā, Acu funkcionālās diagnostikas kabinetā, kur nodarbojos ar tīklenes patoloģijas izmeklēšanu. To pašu daru arī pēdējos gadus Dr. Solomatina Acu centrā, un varu teikt – pirms 30 gadiem nebija tik daudz pacientu ar tīklenes patoloģijām kā tagad.
Jūs varat laikus konstatēt tīklenes problēmas?
Jā. Ir pacienti ar tīklenes vecuma izmaiņām, un arī pacienti ar iekaisīgiem procesiem. Ja ir tīklenes tūska, uzreiz nevaram pateikt – tas ir iekaisums vai deģenerācija. To palīdz noteikt jau pieminētā izmeklēšana ar OCT. Iekaisums parasti sākas nevis pašā tīklenē, bet asinsvadu apvalkā, kas atrodas zem tīklenes – šo slimību sauc par horioretinītu. Šo procesu var izraisīt dažādas infekcijas, kā arī sistēmiskas slimības, piemēram, reimatisms, artrīts, izkaisītā skleroze un citas. Lai ārstētu šo slimību, vispirms jānosaka pamatdiagnoze un jāārstē tā, bet paralēli, protams, arī acis. Šajā gadījumā var palīdzēt pretiekaisuma līdzekļi, kurus pilina acīs, ievada zem acīm vai, kā jau minēts, injicē tieši acīs.
Tīklene var būt bojāta arī pacientiem ar cukura diabētu. Šajā gadījumā ir traucēta mikrocirkulācija, tīklenei pietrūkst skābekļa, un šī procesa rezultātā veidojas jauni asinsvadi. Un tālāk jau tas pats stāsts, kas tīklenes deģenerācijas gadījumā. Tiesa, šai gadījumā varam izmantot gan dažādus preparātus, gan ļoti precīzi apstrādāt jaunveidotos asinsvadus ar lāzeru, apstādinot to veidošanos. Tas ir svarīgi, jo šī slimība var novest pie sekundāras tīklenes atslāņošanās un akluma.
Bieži diabētiskās retinopātijas gadījumā attīstās tūska tīklenes centrālajā daļā. Tad ārstēšanu iespējams veikt gan ar injekcijām, gan ar jaunu lāzerterapijas metodi ar mikroimpulsa lāzeru. Tas tīkleni nepiededzina, bet uzlabo tīklenes ārējā slāņa funkciju, un, līdz ar to likvidē tīklenes tūsku. Dr. Solomatina Acu centrā tagad ir pieejams vismodernākais no lāzeriem "Navilas" – ar navigāciju. Pateicoties speciālai datorizētai programmai, mēs varam ļoti precīzi veikt gan tīklenes koagulāciju, pilnībā izslēdzot centrālās redzes bojājumus, gan mikroimpulsa lāzerterapiju.
Tāpat pie mums nonāk pacienti ar asinsrites traucējumiem tīklenes asinsvados, kas parasti notiek cukura diabēta vai arteriālās hipertensijas gadījumos. Šiem pacientiem arī ir nepieciešama tīklenes struktūras noteikšana ar OCT aparāta palīdzību. Šodien mēs izmantojam arī OCT angiogrāfiju, kas dot iespēju noteikt tīklenes apasiņošanas traucējumus bez kontrastvielas pielietošanas.
Ir zināms, kāpēc arvien biežāk cilvēki slimo ar tīklenes patoloģiju??
Vairāk nekā pirms 30, kad sāku strādāt Paula Stradiņa slimnīcā, iestājos aspirantūrā un braucu uz Maskavu lasīt literatūru – Latvijā nebija tik plašas pieejas zinātniskajai literatūrai. Toreiz man bija brīnums, ka ļoti daudz rakstu par tīklenes deģenerāciju bija tieši no Amerikas. Statistika liecināja, ka tur, atšķirībā no Latvijas, ir ļoti daudz tīklenes patoloģijas pacientu. Taču šobrīd pie mums ir tikpat daudz tīklenes deģenerācijas pacientu, cik pasaulē.
Visa pasaulē – gan Amerikā, gan Eiropā, gan arī Izraēlā, Japānā utt. zināatnieki meklē medikamentu, ar kuru būtu iespējams ārstēt tīklenes deģenerāciju. Taču ir pavisam maz pētījumu, lai noskaidrotu, kāpēc šī slimība aktivizējusies. Pirms 25 gadiem bija liels pētījums, kura ietvaros tika izmeklēti vairāk nekā 4500 cilvēki ar tīklenes deģenerāciju, saistītu ar vecumu. Pētījumā mēģināja noskaidrot, vai tīklenes deģenerācijai ir kāds sakars ar arteriālo hipertensiju, cukura diabētu vai kādu citu slimību. Pierādījās divi neapšaubāmi faktori – smēķēšana un vecums. Bet es varu pateikt, ka 95% no maniem pacientiem nesmēķē!
Nu jā, vecums... Statistiski redzams, ka cilvēki dzīvo ilgāk, bet dzīves kvalitāte ir sliktāka, jo cilvēki daudz slimo. Pirms 30 gadiem neatceros, ka man būtu bijuši pacienti, kam vairāk par 90 gadiem. Tagad ir! Un ļoti daudz tādu, kam ir 80 un pāri 80. Parasti jautāju, kādas zāles cilvēks lieto, jo daudzi medikamenti var izraisīt blakusparādības, kas var ietekmēt redzi. Tādā veidā noskaidroju, ka cilvēki ikdienā lieto astoņu, 10 un pat 12!
Varu pateikt savu personisko viedokli par slimības skaita pieaugumu. Pirmkārt, slimības biežums pieaug līdz ar vecumu. Ja pēc 60 gadu vecuma tīklenes deģenerācija sastopama vienam no 100 pacientiem, tad pēc 80 gadiem – katram trešajam.
Otrkārt, mainījušies dzīves apstākļi, redzes slodze. Paskatieties, pat kundzēm ļoti cienījamā vecumā ir viedtālruņi un planšetdatori!
Treškārt, mainījušies produkti, ko lietojam uzturā. Pirms 30 gadiem ziemā nopirkt gurķus, tomātus, zemenes nebija iespējams. Tagad viss ir, bet, lai saglabātu šos produktus, protams, tiek izmantotas dažādas ķīmiskas vielas. To daudzums vienā produktā nepārsniedz normu, bet... Viens produkts, vēl viens un vēl viens, kas tur sanāk kopā, neviens nav pētījis.
Tāpat uzskatu, ka savu ietekmi atstāj arī ķīmiskie līdzekļi, ko izmantojam trauku un veļas mazgāšanai, telpu tīrīšanai, kā arī personīgajai higiēnai – piemēram, šampūni un kondicionieri. Manuprāt, viss kopā noved pie tīklenes deģenerācijas pieauguma.
Kā izpaužas tīklenes deģenerācija?
Aci kā orgānu var salīdzināt ar veco fotoaparātu. Acij ir optiskā daļa – radzene, lēca un acs apvalks, līdzīgs fotofilmiņai, kas uztver gaismu – tā ir tīklene. Optiskai daļai visbiežākā slimība ir katarakta, kad apduļķojas lēca. Taču apduļķotu lēcu ar operācijas palīdzību iespējams nomainīt. Divdesmit trīsdesmit minūšu laikā (tik ilgi norit operācija), šo problēmu iespējams atrisināt un krasi uzlabot cilvēka redzie.
Kad gaismas stari iziet caur radzeni un lēcu, tie fokusējas uz tīklenes. Tā uztver gaismu, un pārveido gaismas enerģiju par elektriskiem impulsiem. Šie impulsi pa redzes nervu iet uz redzes centriem smadzenēs. Savukārt smadzenes šos elektriskos stimulus uztver kā gaismas sajūtu. Patiesībā redzam nevis ar acīm, bet smadzenēm. Vesela tīklene ir caurspīdīga. Bet, ja tā kļūst necaurspīdīga, mainās tās struktūra – tīklenē veidojas tūska, asinsizplūdumi, eksudāti vai depozīti, tā nevar uztvert gaismu, un nekādi signāli uz smadzenēm vairs neiet. Lūk, tā arī ir tīklenes deģenerācija.
Tīklenes izšķirtspēja ļoti atšķiras centrā un perifērijā – - tikai tīklenes centrālā daļa dod mums vislabāko redzi. Šī ir daļa, kas dod mums iespēju atpazīt sejas, skatīties televizoru, lasīt, nodarboties ar datoru. Ja cilvēkam ir attīstīta centrālā tīklenes deģenerācija, tad cilvēks visu iepriekšminēto vairs nevar darīt. Viņš pilnīgi nezaudēs redzi, jo saglabāsies perifēra redze – varēs kustēties, apkalpot sevi, orientēties telpā, bet ne vairāk.
Cik saprotu, izārstēt šo slimību nevar, tomēr apturēt tās attīstību gan var.
Šodien diemžēl tādu tehnoloģiju, kas varētu izārstēt tīklenes deģenerāciju un atjaunāt tīklenes struktūru un funkciju, nav. Taču ārstējot mēs varam apturēt slimības procesu, un tāpēc ir svarīgi slimību diagnosticēt jau sākotnējā stadijā un uzsākt ārstēšanu.
Kā iespējams diagnosticēt tīklenes deģenerāciju? Vai cilvēks jūt kādas redzes izmaiņas?
Ja tīklenes deģenerācija ir tikai vienai acij, cilvēks var nepamanīt redzes izmaiņas. Tāpēc ik pa laikam vajadzētu pārbaudīt redzi, aizverot te vienu, te otru aci, palūkojoties gan tuvumā, gan tālumā. Ja vienai acij jau sākusies tīklenes deģenerācija, cilvēks pamanīs, ka ar katru aci citādi uztver krāsas. Piemēram, ar vienu aci viss šķiet mazliet dzeltenīgāks, ar otru zilganāks. Tāpat var būt izkropļotas līnijas – lasot burti var šķist dažāda izmēra, var pazust daļa burtu, apkārt priekšmetam var parādīties tādas kā kontūras. Parasti deģenerācija notiek abām acīm, bet reti kad vienlaikus. Biežāk novērojam, ka vispirms deģenerācija sākas vienai acij, un pēc kāda laika – gada vai pat pieciem – sākas izmaiņas arī otrā acī.
Parastā tīklenes apskate ne vienmēr dod iespēju noteikt precīzu diagnozi. Par laimi šobrīd ir pieejamas lieliskas tehnoloģijas tīklenes deģenerācijas diagnostikai – optiskā koherentā tomogrāfija. Ar šo izmeklējuma metodi varam ļoti precīzi noteikt, kādas strukturālas izmaiņas notikušas tīklenē. Izmeklējums ar OCT aparātu var parādīt pat vismazākās izmaiņas tīklenē, līdz ar to pēc iespējas ātri uzsākt ārstēšanu.
Un kā iespējams ārstēt tīklenes deģenerāciju?
Ārstēšana notiek ar intrainvitreālām injekcijām, kad medikaments ievadīts tieši iekšā acī. Kāpēc tas nepieciešams? Diemžēl acs struktūra nedod iespēju pilināmiem vai vēnā injicējamiem preparātiem nokļūt acī, to nosaka tā dēvētā hematooftalmiskā barjera. Tāpēc 2005. gadā tika apstiprināta metode, kas paredz sterilos apstākļos ievadīt zāles tieši acī. Ir medikamentu grupa, kas patiešām var apstādināt slimības gaitu un progresēšanu.
Sākotnēji ārstēšanai tika apstiprināts viens preparāts – "Lucentis". Šodien tas ir kā etalons tīklenes deģenerācijas ārstēšanā, taču... šis preparāts ir ļoti dārgs, tāpēc pieejams tikai atsevišķiem cilvēkiem. Viena injekcija ar šo preparātu maksā vairāk nekāa 1000 eiro, bet šādas injekcijas nepieciešamas vismaz trīs. Bet reizēm desmit, divpadsmit vai pat divdesmit... Līdz ar to visu laiku notiek pētījumi, meklējot alternatīvus, lētākus preparātus, kas palīdzētu saglabāt redzi.
Par laimi dažas alternatīvas jau ir. Piemēram, "Bevacizumab" jeb "Avastins". Jāpiebilst gan, ka šis preparāts nav speciāli izstrādāts, lai to izmantotu oftalmoloģijā, – ikdienā to izmanto onkoloģijā. Tāpēc, kad pacientam piedāvājam "Avastina" injekciju, brīdinām – preparāts ir izmantots ārpus tiešās indikācijas. Preparāta aprakstā nav minēts, ka tas paredzēts tīklenes deģenerācijas ārstēšanai, bet visā pasaulē acu ārsti šo preparātu izmanto šai vajadzībai. Dažās valstīs šīs injekcijas pat apmaksā valsts. Jāpiebilst, ka, atšķirībā no dārgā "Lucentis" preparāta, viena "Avastina" injekcija maksā 135 eiro.
Vai "Avastina" efektivitāte ir tāda pati kā dārgajam preparātam?
Pirms pieciem gadiem tika pabeigts pētījums, kura laikā Amerikāņu oftalmologi divus gadu laikā ārstēja pacientus ar tīklenes deģenerāciju gan ar "Lucentis", gan ar "Avastinu". Rezultātu atšķirība bija septiņi procenti par labu Lucentis. Cena 10 reižu lielāka, bet efektivitātes atšķirība – tikai septiņi procenti.
Ja slimību atklājam un sākam ārstēt pašā sākumā, kad ir tikai tīklenes tūska, bet ne strukturālas izmaiņas, redze var atjaunoties
Sakiet, vai pieminētās injekcijas acīs ir viegli paciešamas?
Pēdējos gados esmu veikusi aptuveni 5000 šādu injekciju, un varu teikt – tās ir diezgan viegli paciešamas. Injekciju laikā izmantojam atsāpinošus medikamentus, kas mazina diskomfortu.
Jaunākās tehnoloģijas tīklenes patoloģijas diagnostikā un ārstēšanā pieejamas Dr. Solomatina acu klīnikā. Piesakies uz konsultāciju jau šodien!
Kontakti saziņai:
Dr. Solomatina Acu Centrs
www.acucentrs.lv
Tālr. 67 217 317
E-pasts: acucentrs@acucentrs.lv
