Uz šo jautājumu vislabāk var atbildēt Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts, kas ir izveidojis Dzimumu līdztiesības indeksu.
Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta ikgadējā novērtējumā 2022. gadā Latvijas dzimumu līdztiesības indekss ir samazinājies. Kādi tam ir iemesli? Lai saņemtu atbildi uz šo jautājumu un palūkotos uz citām aktualitātēm dzimumu līdztiesības jomā, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) šī gada janvārī organizēja Dzimumu līdztiesības forumu. To ikviens interesents var noskatīties LBAS "YouTube" kanālā.
Dzimumu līdztiesības indekss ir instruments, kas uzrauga jeb mēra progresu dzimumu līdztiesības jomā sešās kategorijās: darbs, nauda – darba samaksa, zināšanas, vardarbība, laiks un veselība. Indekss tiek mērīts skalā no viens (pilnīga nevienlīdzība) līdz 100 (pilnīga vienlīdzība) punktiem. Vēl tiek ņemti vērā tādi aspekti kā diskriminācija saistībā ar vecumu, invaliditāti, izglītību, ģimenes stāvokli, bet tiem ir maza ietekme uz kopējo rezultātu.
Latvija ar 61,4 punktiem ierindojas 16. vietā, un tas ir mazāk nekā vidēji Eiropas Savienībā. Kopš 2010. gada indekss ir palielinājies par 6,2 procentpunktiem, taču kopš 2019. gada indekss nav mainījies un 2022. gadā pat samazinājās par 0,7 procentpunktiem salīdzinājumā ar 2021. gadu. Taču Latvija ierindojas starp tām valstīm, kuras strauji virzās uz Eiropas Savienības vidējo rezultātu, un tās ir Igaunija, Horvātija, Kipra, Malta un Portugāle. Savukārt tādās valstīs kā Bulgārija, Čehija, Grieķija, Lietuva, Ungārija, Polija, Rumānija un Slovākija indekss stāv uz vietas – tas nemainās.
Kurās jomās Latvijas indekss ir samazinājies? Galvenokārt – kategorijā "Zināšanas" (-3,2 procentpunkti), tas nozīmē, ka ir palielinājusies profesiju segregācija un dalība mācību aktivitātēs. Nedaudz ir samazinājusies dzīves kvalitāte, taču tāds rādītājs kā nauda ir palielinājies.
Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts ir salīdzinājis pa gadiem arī nabadzības riska līmeni sievietēm un vīriešiem, pieaudzis ir to sieviešu īpatsvars, kuras ir pakļautas nabadzības riskam. Kopš 2019. gada ir pieaudzis nabadzības riskam pakļauto cilvēku īpatsvars – gan vīriešu, gan sieviešu vidū, taču sievietēm šis rādītājs ir augstāks, t.i., sievietes ir vairāk pakļautas nabadzības riskam nekā vīrieši. Neskatoties uz to, ka sievietes ar augstāko izglītību (40%) ir gandrīz divreiz vairāk nekā vīriešu (23%) ar augstāko izglītību.
Jānorāda arī, ka pēdējo desmit gadu laikā Eiropā ir pieaudzis pilna laika darbā nodarbinātie – no 44% līdz 50%. Interesanti, ka darba samaksas atšķirības pēdējo gadu laikā ir pieaugušas tieši starp augstu kvalificētiem darbiniekiem. Saskaņā ar "Eurostat" datiem 2020. gadā Latvija ieņēma pēdējo vietu ar visaugstāko darba samaksas nevienlīdzību – 22,3%. Tas nozīmē, ka vidēji sievietes saņēma par 22,3% mazāku darba samaksu nekā vīrieši. Salīdzinājumam – Igaunijā 21,1%, Lietuvā 13%, Beļģijā 5,3%, Polijā 4,5%, Itālijā 4,2%, Slovēnijā 3,1%, Rumānijā tikai 2,4%. Turklāt Latvijā darba samaksas atšķirības katru gadu palielinās, piemēram, 2014. gada rādītājs bija 17,3%.
Diskriminācija bieži ir sastopama tieši darba intervijās – 16% darba devēji uzdod jautājumus par ģimenes stāvokli, taču 21% gadījumos paši pretendenti sniedz šādu informāciju.
Sieviešu ekonomiskās iespējošanas platforma "Novatore" ir veikusi pētījumu – Baltijas dzimumu līdztiesības barometrs 2022 (vairāk nekā 3500 respondentu visās Baltijas valstīs). Kopumā Baltijas iedzīvotāji dzimumu līdztiesību uzskata par svarīgu vērtību un vēlas dzīvot līdztiesīgā sabiedrībā (Latvijā – 93%). Pozitīvi, ka 88% no aptaujātajiem uzskata, ka dzimumam nav nozīmes, lai ieņemtu kādu amatu. Tomēr daļa uzskata, ka vadošie amati ir vairāk piemērotāki vīriešiem, it sevišķi tas attiecas uz tādiem amatiem kā augstākā līmeņa vadītājs lielā uzņēmumā, direktors, izpilddirektors, viceprezidents, vecākais viceprezidents. Atšķirības piemērotības vērtējumā tikpat kā nepastāv uz tādiem amatiem kā vidēja līmeņa vadītājs, augstākā līmeņa vadītājs mazā/ mikro uzņēmumā.
Tomēr joprojām 21. gadsimtā valda stereotipi, piemēram, 41% respondentu uzskata, ka sievietēm ir jāvelta vairāk laika bērnu audzināšanai nekā vīriešiem, 33% piekrīt apgalvojumam, ka sievietes galvenā loma ir rūpēties par mājokli un ģimeni. Atbilstoši aptaujas datiem vislielākā vienlīdzība pastāv politikā (tā uzskata 50%), tam, ka vienlīdzība pastāv arī attiecībā uz atalgojumu, piekrīt tikai 42% respondentu. "Novatore" piedāvā vairākus ilgtermiņa risinājumus: pastiprinātu uzmanību pievērst atalgojuma sistēmas pārredzamībai (vienādas darba samaksas diena, darba koplīgumi, revīzijas par atalgojumu); izstrādāt un izmantot dzimumneitrālas darba novērtējuma un klasifikācijas sistēmas darbinieku atlases procesā, mazināt stereotipus.
Pētījumi uzrāda darba samaksas nevienlīdzību, tomēr Tiesībsarga praksē nav lietu par darba samaksas nevienlīdzību. Tiesībsarga 2020. gada veiktajā pētījuma salīdzinājumā ar 2011. gadu ir samazinājies to darba devēju skaits, kas darba intervijās prasa informāciju par ģimenes stāvokli (30% v 50%). Par ģimenes stāvokli nebūtu jārunā darba intervijā, tajā pašā laikā paši pretendenti sniedz informāciju (16% v 21%). Tiesībsarga ieskatā arodbiedrības (savu biedru aizsardzība, pārstāvība tiesās, izlīgumi) ir viens no tiesību aizsardzības mehānismiem.
Eiropas Fonds Dzīves un darba apstākļu uzlabošanai ir pētījis kā enerģijas krīze ir ietekmējusi dzīves apstākļus. Fonds ir konstatējis, ka sievietes biežāk saskaras enerģijas krīzi nekā vīrieši, it sevišķi tas attiecas uz tām sievietēm, kuras vienas pašas audzina bērnus. Enerģijas nabadzībai ir vairāki iemesli – bezdarbs, īres izmaksas, enerģijas piegādes diversifikācija, mājokļu stāvoklis, mazāk enerģijas nabadzību ir ietekmējuši tādi faktori kā izglītība (taču augstākajai izglītībai ir daudz mazāks efekts nekā vidējai izglītībai), dzīvesvietai (pilsēta vai lauku teritorija).
Līdz ar izmaiņām politiskajā dienaskārtībā Eiropas Savienībā tiek pieņemti lēmumi, kuri ir jāpārņem arī Latvijas likumdošanā un būtiski uzlabo sieviešu darba apstākļus. Šobrīd ir aktuāls priekšlikums direktīvai par darba samaksas pārredzamības principa ieviešanu, lai nodrošinātu vienlīdzīgu darba samaksu starp sievietēm un vīriešiem, kā arī Direktīva sieviešu un vīriešu līdzsvarota pārstāvniecība biržā kotēto uzņēmumu valdēs, Priekšlikums direktīvai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanu, priekšlikums direktīvām par līdztiesības iestāžu standartiem attiecībā uz vienlīdzīgas attieksmes principa nodrošināšanu.
Atbilstoši Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta datiem sieviešu pārstāvniecība valdēs ir ievērojami zemāka nekā tas ir vidēji ES – tikai viena no pieciem valdes locekļiem ir sieviete un kopš 2019.gada tas ir samazinājies par 8 procentpunktiem. Latvijā nav regulējuma, kurš noteiktu kādai ir jābūt sieviešu pārstāvniecībai (kvotai) uzņēmumu valdēs. Tāpēc, lai veicinātu sieviešu pārstāvniecību valdēs, Padome 2022. gada 17. oktobrī pieņēma direktīvas par dzimumu līdzsvaru uzņēmumu valdēs galīgo redakciju. Līdz 2026. gada 30. jūnijam jāsasniedz viens no šiem mērķiem:
- nepietiekami pārstāvētā dzimuma pārstāvji ieņem vismaz 40% no direktoru amatiem bez izpildpilnvarām,
- nepietiekami pārstāvētā dzimuma pārstāvji ieņem 33% no visiem amatiem.
Dalībvalstīm ir jānodrošina, ka tie uzņēmumi, kas nesasniedz vienu no norādītajiem mērķiem, pielāgo kandidātu atlases procesu iecelšanai vai ievēlēšanai amatos.
Turklāt, ir noteikti vairāki ziņošanas pienākumi, piemēram, uzņēmumi reizi gadā kompetentajām iestādēm sniedz informāciju par sieviešu un vīriešu pārstāvību to valdēs.
Linda Romele,
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības eksperte
- Visu rakstu lasiet šeit.
- Aktuālo informāciju par Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību meklējiet www.arodbiedribas.lv.
