Veiksmīgi noslēdzies trešo valstu valstspiederīgo integrācijas projekts 'Draugos ar Latviju'
Foto: Publicitātes attēls

Daugavpils Universitāte (DU) ir veiksmīgi realizējusi trešo valstu valstspiederīgo sociokultūras adaptācijas pasākumu ciklu integrācijai Latvijas sabiedrībā – "DRAUGOS AR LATVIJU", granta līguma Nr. IF/2013/1.a./18. Projekta ieviešana tika uzsākta 2014. gada 5. decembrī. Šo Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda 2013. gada programmas "1. "a" aktivitātes "Valodas un adaptācijas programmu attīstība trešo valstu pilsoņu integrācijai un saliedētas sabiedrības veidošanai" atbalstīto projektu finansēja Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonds un Latvijas Kultūras ministrija.

Projekta mērķis - izstrādāt un ieviest aktivitāšu kopu 120 trešo valstu valstspiederīgo integrācijai Latvijas sabiedrībā.

DU projektā iesaistījās trešo valstu valstspiederīgie un bezvalstnieki no Krievijas, Ukrainas, Moldovas, Baltkrievijas, Azerbaidžānas, Tadžikistānas, Ķīnas un Nigērijas.

Vadoties pēc iekļaujošās izglītības principiem, projekta mērķgrupai tika sniegtas zināšanas par Latvijas sabiedrību un kultūru, organizēta latviešu valodas un socializācijas prasmju formāla un neformāla apguve, piedāvātas Latvijas vēstures un valstsmācības studijas, izveidots "Latviešu valodas runātāju klubiņš", izstrādāta "Projekta rokasgrāmata", rīkota ekskursija un vasaras nometne. 

Sabiedrības integrācija ir vērsta uz indivīdu un dažādu grupu savstarpēju saprašanos un sadarbību Latvijas valsts tiesiskajā sistēmā, balstoties uz latviešu valodu kā valsts valodu, uz lojalitāti pret Latvijas valsti.

Projekta mērķauditorijai tika piedāvāta latviešu valodas apguve 160 stundu apjomā nelielās grupās, nodrošinot valodas apguvējiem individuālu un diferencētu pieeju. 40 stundu Latvijas vēstures kursos projekta dalībnieki uzzināja par svarīgākajiem Latvijas vēstures notikumiem un nozīmīgākajām personībām.

Socializācijas lekciju ciklu 32 stundu apjomā vadīja valsts un pašvaldības iestāžu pārstāvji, stāstot par LR politisko, ekonomisko, sociālās palīdzības, tiesvedības sistēmu darbības specifiku. Mērķauditorija tika aicināta izskatīt mazā biznesa uzsākšanas iespējas, savukārt nevalstisko organizāciju pārstāvji mudināja veidot jaunus sabiedriskos tīklojumus vai iesaistīties jau esošajos, lai veicinātu starpkultūru sapratni un toleranci Latvijas sabiedrībā. 

Projektā ieviestā "Valodas runātāju klubiņa" nodarbības bija paredzētas interaktīvu latviešu valodas apguves formu izmantošanai, lai mazinātu kursantu latviešu valodas lietojuma psiholoģisko barjeru un veidotu izpratni par latviešu nacionālās identitātes unikalitāti, kas ir būtisks faktors tolerantai attieksmei pret Latvijas valsti un spējai integrēties latviešu nācijā. Visa projekta garumā "Valodas runātāju klubiņa" vadīšanā bija iesaisīti 15 brīvprātīgie DU studenti. Nodarbību tematika koncentrējās uz Latvijas kultūras kanonā iekļauto vērtību izzināšanu.

2015. gada 1. - 4. maijā projekta mērķgrupas 40 dalībniekiem tika organizēta 4 dienu mācību ekskursija pa Latvijas novadiem. Ekskursijas mērķis - latviešu valodas apguves nodarbībās aplūkoto Latvijas kultūras vērtību apskate un saziņa latviešu valodā. Ekskursijas laikā tika iepazīta maizes ceptuve "Liepkalni" Pļaviņu novadā, Rundāles pils, Jelgava un Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas tornis, Tērvetes dabas parks, Tērvetes Senvēstures pils, A. Brigaderes muzejs "Sprīdīši", Jaunpils un Jaunmoku pils, Tukums, Talsi, Rīga, Vecrīga, Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs u. c. ievērojamas vietas.

30 projekta dalībniekiem tika piedāvāta iesaistīšanās vasaras nometnē "Draugos ar Latviju", kas norisinājās 2015. gada 18. - 22. jūnijā. Nometnes ar integrāciju veicinošiem interaktīvas valodas apguves un sociokultūras kompetences veidošanas elementiem ir būtisks priekšnosacījums, lai sekmētu latviešu valodas studijas un Latvijas tradīciju apguvi.

Nometne "Draugos ar Latviju" noritēja gleznainā Cirmas ezera krastā Ludzas novadā, viesu mājā "Dzerkaļi". Nometnes norises laiks tika izvēlēts apzināti, jo vasaras saulgriežu tradīcijas ir vienas no interesantākajām un savdabīgākajām, par ko pārliecinājās arī visi projekta dalībnieki, piedaloties Jāņu svētku improvizētajās aktivitātēs, dziedot Līgo dziesmas, pinot Jāņu vainagus, lasot Jāņu zāles un uzzinot par to "maģiskajām" īpašībām, kā arī salīdzinot Līgo svētku tradīcijas ar savu nacionālo svētku svinēšanas pieredzi. Nometnes laikā tika turpināta iepriekšējo aktivitāšu laikā aizsāktā latviešu valodas apguve ar formālām un interaktīvām metodēm, nostiprinātas Latvijas vēstures zināšanas, iepazītas Austrumlatvijas pilsētas un ainava (Rēzekne, Aglona, Ludza, Mākoņkalns), nozīmīgi kultūras objekti (Aglonas bazilika, Latgales Māra, Latgales vēstniecība "GORS" u.c.). Lielu interesi izraisīja iepazīšanās ar Latgales sadzīves kultūru - Latgales keramiku, tēlotājmākslu un rupjmaizes gatavošanas tradīcijām, amatnieku un zemnieku dzīvi, degustācijas un radošās darbnīcas. Pirms ekskursijām nometnes dalībniekiem tika sniegti atbalsta vārdi, lai jauniegūtā informācija būtu saprotama.

Ekskursijas un vasaras nometnes laikā kursanti apguva latviešu valodas sadzīves leksiku un nostiprināja funkcionālo frāžu lietojumu neformālās situācijās: pastaigās, brīvdabas nodarbībās, sportojot, pinot Jāņu vainadziņus, mācoties latviešu tautas dejas un rotaļas, apmeklējot "Lielo latgaļu tirgu" Ludzā.

Projekta rezultāti un tā dalībnieku iespaidi tika apkopoti projekta noslēguma konferencē 2015. gada 26. jūnijā. Tās gaitā priekšlasījumos un grupu nodarbībās tika diskutēts par jēdzieniem 'integrācija', 'pilsonība', 'tolerance'. Projekta mērķauditorija izteica pārliecību, ka projekta laikā viņu latviešu valodas zināšanu līmenis ir pilnveidojies. Visi projekta mērķgrupas dalībnieki saņēma sertifikātus par dalību projektā. Projekta ietvaros četri dalībnieki nokārtoja Latvijas pilsonības eksāmenu un konferencē jau lepojās ar jauniegūtajām Latvijas pilsoņa pasēm.

Projekts noslēdzās 2015. gada 30. jūnijā. Tā laikā mērķgrupai tika izveidota piederības sajūta Latvijas valstij un cieņa pret Latvijas kultūrtelpu, sekmējot valsts un nācijas atvērtību pret mazākumtautību savpatnību un veicinot projekta mērķgrupas integrāciju Latvijas ekonomiskajā, sociālajā un kultūras vidē.

PROJEKTA FINANSĒJUMS:
Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonds 75% un Latvijas valsts budžeta līdzekļi 25%.
Šī publikācija ir veidota ar Eiropas trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda atbalstu.
Par publikācijas saturu atbild Daugavpils Universitāte

PROJEKTU LĪDZFINANSĒ EIROPAS SAVIENĪBA

Source

Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form